Vērojama nobīde
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītājs Gints Miķelsons zina teikt, ka šā gada martā un aprīlī aptuveni simt lielajos būvlaukumos darbs turpinājās ar apmēram 85% jaudu. Jūtami kavējās importa būvmateriālu piegāde, bija mazāka darbaspēka pieejamība, notika darba organizācijas izmaiņas, līdz ar to mainījās produktivitāte. Tāpat Covid-19 izplatība ir negatīvi ietekmējusi nozares eksporta apjomus. Pēc Miķelsona teiktā, atsevišķiem būvlīgumiem būs izpildes un līgumu termiņu pagarinājumi, kā arī papildu izmaksas, taču būvuzņēmēji nav valsts koordinēto dīkstāves pabalstu prasītāju pirmajās rindās, bet aicina izstrādāt vienotas publisko līgumu pagarinājumu vadlīnijas. Tāpat būvnieki arī uzsver, ka ir nepieciešams aktivizēt publisko pasūtījumu un iepriekš atliktos investīciju projektus, kā arī sākt jaunus. Miķelsons atgādina, ka, pateicoties siltajai ziemai, būvniecība šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi lielākus apjomus nekā attiecīgajā periodā pērn, taču arī piebilst, ka reālā situācija nozarē noteikti atspoguļosies gada trešā ceturkšņa statistikā.
''Jaunu projektu sākšanā ir vērojama nobīde, vairāk nekā 70 projektēšanas un būvdarbu iepirkumiem tika pagarināti termiņi, vairāki vidēja mēroga komercattīstītāji apstādināja darbus būvlaukumos,'' situāciju izklāsta būvniecības eksperts.
Pēc viņa teiktā, nozares prognoze liecina, ka šajā gadā būvniecībā ir iespējams pat līdz 30% kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2021. gadā kritums var pieaugt vēl par 20%, salīdzinot ar 2020. gadu. ''Tik apjomīgs kritums radīs lielus zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo pārsniedz 15% samazinājumu gadā, ko nozare spēj elastīgi izlīdzināt,'' bažījas Miķelsons.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 18. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
>:-)