BBC likvidēs 450 darbavietas Anglijā
Lai samazinātu izmaksas un pārstrukturētu vietējos ziņu dienestus, britu raidorganizācija BBC plāno likvidēt 450 darbavietas Anglijā.
Darba tirgus
Brīvo darbavietu skaits gada laikā Latvijā samazinājies par 35,5%
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 18 500 brīvu darbavietu, kas ir par 10 200 jeb 35,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atvieglo atlaišanas kārtību
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.
Ārkārtējā situācijā darba devējs darbiniekam dīkstāves laikā varēs maksāt 70% no algas
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ārkārtējā situācijā ļaut darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%, kā to likums paredz patlaban.
Ārkārtējās situācijas apstākļi ieskicē jaunas tendences darba devēju un darba ņēmēju attiecībās
Šobrīd, kad darba tirgū pieaug bez darba palikušo vai dīkstāvē esošo cilvēku skaits, kā arī attālināti strādājošo uzņēmumu un profesionāļu daudzums, pārmaiņas piedzīvo arī personāla atlases un piesaistes procesi, darba devēju un darba ņēmēju prasības un attiecības. Jaunas tendences iekustina gan '"jostu savikšana" un nogaidīšana, ko īsteno arī daudzi no tiem darba devējiem, kas turpina strādāt, gan pieaugošā slodze un spriedze darbiniekiem, kuri nu savieno attālinātā darba pienākumus ar mājas soli un bērnu pieskatīšanu.
Darba tirgus strauji bremzē
Latvijā līdz ar 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izraisītās krīzes dēļ milzīgu satricinājumu piedzīvojis darba tirgus. Uzņēmumi bankrotē, darbinieki tiek atlaisti vai ir dīkstāvē, krasi mazinājies pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr labā ziņā ir tā, ka vēl joprojām ir nozares un uzņēmumi, kas meklē darbiniekus un ir gatavi tos nodarbināt. Tiesa, piedāvājums nebūs atbilstošs katra bez darba palikušā vēlmēm un iespējām.
Pērn izpleties darba tirgus
Latvijas ekonomikai turpinot darboties pēc iepriekšējo gadu izaugsmes inerces, vajadzība pēc darbarokām ir turpinājusi pieaugt. Rezultātā nodarbināto skaits pieaudzis, bezdarbs krities un arī maksātas lielākas algas nekā iepriekš. Latvijā pērn bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5% un nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.
Paaudzes darba tirgū
Darbiniekiem pēc 42 gadu vecuma vidējais atalgojums Latvijā sāk kristies, un tāda pati tendence vērojama visā Austrumeiropā, liecina konsultāciju uzņēmuma Fontes veikts pētījums, kurā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā darba tirgū veicas dažādām paaudzēm.
Produktivitāte augs līdz ar algām
Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.
Iniciatīvā rosinās darba devējiem paredzēt pienākumu atbildēt uz pieteikumiem vakancei
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība rosina iestrādāt Darba likumā normu, paredzot pienākumu darba devējam atbildēt cilvēkam, kas piesakās kādai vakancei, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Ruta Zanda Berkmane.
Pašreizējos apstākļos izdzīvos tie, kas spēj radīt vērtību un maksāt
Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.
Jādod iespēja, lai visi varētu atrast darbu
Pagājušajā mēnesī Rīgā durvis vēra kafejnīca, kurā daļa no strādājošā personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Citviet Eiropā šāda prakse – integrēt personas ar īpašām vajadzībām darba tirgū – tiek piekopta jau gadiem. Latvijas kontekstā šāda veida uzņēmumi ir jaunums, taču RB Cafe nav pirmais uzņēmums Latvijā, kurš dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai strādāt, bet arī gūt darba pieredzi un iemaņas. Pirms gada Siguldas novadā biedrība Cerību spārni izveidoja sociālo uzņēmumu Visi var!. Tā mērķis ir dot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt jaunas iemaņas un prasmes darbnīcās, kuras izmantot, lai nopelnītu, pārdodot savus izstrādājumus biedrības veikalā.