Cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi sākt darba gaitas liedz grūti pieejama izglītība, īstermiņa atbalsts nodarbinātības programmās un citas problēmas, lasāms otrdienas laikrakstā Diena.
Dabiskais filtrs, kas gadiem atturēja cittautiešus no piedalīšanās Latvijas valsts pārvaldē, pamazām pārstājis darboties. Jaunā 20–30 gadu veco cilvēku paaudze prasmīgi lieto valsts valodu, tomēr latviešu monopols darbam valsts pārvaldē saglabājas. No sabiedrības saliedētības viedokļa tas nav pareizi.
Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Būtiska iezīme, kas raksturo Latvijas darba tirgu, ir tā izteiktais neviendabīgums. Proti, Lielrīgas reģionā, kur ir 67% no visām valstī pieejamajām darba vietām, lielākā problēma ir darbinieku trūkums, bet Latgalē daudzviet bezdarba līmenis pārsniedz 20%, pirmdien lasāms laikraksta Diena pielikumā Uzņēmēja Diena.
Sarunās ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ekspertiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti diskutē par Latvijas profesionālās izglītības, jo īpaši darba vidē balstītu mācību, attīstības perspektīvām, aģentūru LETA informēja IZM pārstāve Edīte Olupe.Vizītē Rīgā ir ieradušies SDO eksperti Maikls Aksmans un Marta Makhola.
Vājais ekonomikas gada sākums lielā mērā arī veidoja pamatu bezdarba pieaugumam, kas šā gada 1. ceturksnī pieauga par 0,5 procentpunktiem līdz 10,3%. Tādejādi šajā laika posmā darba meklējumos atradās 101,6 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pērnā gada 4. ceturksnī. Joprojām darba meklējumos ilgāk par gadu atrodas 45,5% bezdarbnieku.
Ziņās par darba tirgu parasti lielāko uzmanību piesaista bezdarba līmenis. Taču var apgalvot, ka vēl svarīgāks rādītājs ir strādājošo skaits. Pat augošā ekonomikā ar augošu nodarbinātību arī bezdarba līmenis var kāpt, ja vairāk kļūst ekonomiski aktīvo cilvēku. Tas notiek, piemēram, ja viņiem uzplaiksnī agrāk izplēnējušas cerības atrast darbu, vai arī šāda doma iepriekš pat nav nākusi prātā.
Par to nav šaubu - Latvijā, lai veidotu karjeru un kļūtu par pieprasītu profesionāli, brīvi jārunā visās trīs - latviešu, angļu un krievu - valodās. Ja gribas plašākas iespējas, vēlams prast vēl kādu svešvalodu. Tas ir viens no darba devēju pamata kritērijiem darbinieku piesaistē.
Februārī Latvijas iedzīvotāji bija kritiski noskaņoti par iespējām atrast labu darbu Latvijā, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.No izvaicātajiem februārī tikai 5% uzskatīja, ka iespējas atrast labu darbu Latvijā ir labas. Janvārī tā domāja vairāk aptaujāto - 9%.Savukārt 60% februārī aptaujāto bija pārliecināti, ka iespējas Latvijā atrast labu darbu ir sliktas.
Darba devējus skubina darbā pieņemt arī cilvēkus ar autiskā spektra traucējumiem (AST), jo, pielāgojot darba vidi un izglītojot kolektīvu par cilvēku ar AST īpatnībām, uzņēmumi var iegūt lojālus darbiniekus, kas rūpīgi un precīzi veic savus darba uzdevumus.Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem un potenciālajiem darba devējiem, kuri apsver iespēju pieņemt darbā cilvēkus ar AST, Latvijas Autisma apvienība sagatavojusi materiālu Vadlīnijas cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem iekļaušanai darba tirgū, aģentūru LETA informēja Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
Latvija ir pirmajā vietā Eiropā to mājsaimniecību ziņā, kurās galvenās pelnītājas ir sievietes, liecina britu pētniecības organizācijas Institute for Public Policy Research (IPPR) pētījums, kuru publicējis portāls HITC.Pētījuma autori, apkopojot 2013.gada statistikas datus par ienākumiem un dzīves apstākļiem Eiropā, secinājuši, ka Latvijā sievietes ir galvenās pelnītājas 50% mājsaimniecību.
Sarunas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, prakse vai vasaras darbs pēc jauniešu domām ir labākie veidi, kā iepazīt nākotnes nodarbošanos, tomēr realitātē jauniešiem joprojām trūkst praktisku iespēju vai pašiniciatīvas šīs iespējas izmantot, secināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktajā aptaujā.