Iepriekšējās nedēļas nogalē Vācijā notika divas svarīgas federālo zemju parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas – Bavārijā un Hesenē. Rezultāti liecina par Vācijas valdošās koalīcijas popularitātes tālāku kritumu, kā arī par atbalsta pieaugumu labējiem politiskajiem spēkiem (ieskaitot tos, kurus publiskajā telpā pieņemts dēvēt par populistiem).
Palestīniešu teroristiskās organizācijas Hamas zvērīgais uzbrukums Izraēlas dienvidu apdzīvotajām vietām sniedz vērtīgas mācības arī mums, jo uzskatāmāk palīdz izvēlēties, kāda tipa politiskie strāvojumi ir derīgi Latvijas kā mazas nācijas pašsaglabāšanai, bet kādi mūs nespēs aizsargāt no cilvēkēdāju režīma, kas atrodas no mums uz austrumiem.
Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Virspusējība, ar kādu medijos
un politiskajās aprindās
apspriež jauno Nacionālās
drošības koncepciju, ir vēl
viens apstiprinājums, ka ar
procedūru, kādā tā tiek izstrādāta, pieņemta, bet galvenais – iestrādāta
konkrētā rīcībpolitikā –, kaut kas ir galīgi
greizi.
Mērenais ASV republikānis
Kevins Makartijs šonedēļ
kļuva par pirmo ASV
Kongresa Pārstāvju palātas
jeb apakšpalātas spīkeru
tās vēsturē, kurš zaudējis
amatu neuzticības balsojuma rezultātā.
Septembra otrajā pusē Ņujorkā aizvadītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas viena no galvenajām tēmām bija virknes valstu aicinājumi reformēt ANO pārvaldības sistēmu – pirmām kārtām jau ANO Drošības padomi un tās pastāvīgo dalībvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas) veto tiesības, kā arī organizācijas statūtus.
Pirmie partiju reitingi pēc mēnešiem ilgās jezgas ap valdības koalīcijas nomaiņu parāda, ka lielākās zaudētājas no visa šī bijušas divas partijas, kuru vēlētājs gaidīja un nav sagaidījis apmierinošu izskaidrojumu tam, kāpēc šī juku vasara ar maz un vēl mazāk ticamu blēņu runāšanu vispār bija vajadzīga. Un tās ir Jaunā Vienotība (JV) un Apvienotais saraksts (AS), kas piedzīvojušas attiecīgi 2,6 un 0,5 procentpunktu kritumu.
Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas līdz ar citiem nosacījumiem paredz to, ka no 2026. gada Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā un citās valodās, kuras ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Valsts finansējums vairs netiks atvēlēts satura veidošanai krievu valodā.
Iepriekšējās nedēļas beigās Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze atsauc vēstnieku no Nigēras galvaspilsētas Niamejas un ka Nigēru pamet arī vēstniecības diplomātiskais personāls. Tāpat Francija līdz gada beigām izvedīs no Nigēras tajā dislocētos savus karavīrus.
Domājams, satiksmes ministram Kasparam Briškenam "ļaunvēļi" vēl ilgi ar ironijas piedevu pieminēs gana plaši izskanējušo paziņojumu par panākto vienošanos ar Rīgas lidostas vadību par autobusa pieturas pārcelšanu.