Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.
Krievijas līdera Vladimira Putina pompozās vizītes divās Maskavai tradicionāli pašās draudzīgākajās Āzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā –, un šo vizīšu laikā it īpaši ar Phenjanu parakstītās vienošanās sniedzas ievērojami tālāk par militāro un ekonomisko sadarbību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē sacīja salīdzinoši īsu, tomēr, manuprāt, ar skaidriem vēstījumiem piepildītu uzrunu.
Nodarbinātību raksturojošā
statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi
pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai
tā paaudze, kas patlaban sāk
savu profesionālo dzīvi, paliktu
strādāt mūsu valstī un nedotos prom uz
ārzemēm, lai būvētu savu karjeru tur.
Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.
Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.
Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.
Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Skatoties nākotnē, svarīgi, kā
Vienotība interpretēs un izmantos
sestdien vēlēšanās gūto otro elpu,
tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī
uzvara vai, kā man labpatiktos
teikt, izglābšanās vispār bija
iespējama.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu