Mājdzīvnieku saimnieki taujā par pretparazitārajiem līdzekļiem. Tie ir dažādi, katram savas priekšrocības un trūkumi. Kaķiem piedāvājumos ir skaustā pilināmi pretblusu līdzekļi un kaklasiksnas. Darbības ilgums pilieniem visbiežāk ir viens mēnesis, aktīvā viela izplatās pa ādu. Savukārt kaklasiksnu efektivitāte ir atkarīga no ražotāja. Ir mazefektīvas siksnas un tādas, kas spēj pasargāt no blusām un ērcēm līdz astoņiem mēnešiem.
Tas bija tumšs, nemīlīgs janvāra vakars. Antra Ozoliņa ar savu mammu gāja pa vienu no dzīvākās satiksmes ielām Kauguros Jūrmalā. Viņai jau sen bijis sapnis par suni, turklāt augumā lielu. Un Antra ir no tām, kura gatava uzrunāt jebkuru satiktu suni – viņš nāk ar saimnieku vai bez. Tā viņa aukstajā janvāra vakarā pirms trim gadiem satika nu jau 11 gadu veco Petru.
Zita Īle-Onckule ir mājaslapas www.arsuni.lv idejas autore un īstenotāja. 2017. gada pavasarī Zita ar vīru un viņu garspalvainā čivavas sunīti Keitu devušies atpūsties uz Tērvetes pusi, tur nolēmuši sameklēt vietu, kur papusdienot. Un – viņiem atteikts, jo bijuši kopā ar suni! Tā suņu saimnieku ērtībām tapusi mājaslapa, kur apkopotas rējējiem draudzīgas vietas Latvijā. Šis ir Zitas vairākus gadus lolots hobijs, bet viņas īstā sirdslieta, ar ko piepildījusi sapņus, guļ pie kājām – tie ir divi Austrālijas ganu suņi Bredlijs un Nia. Latvijā tādu ir tikai nedaudz vairāk kā divdesmit.
Robins nav nekāds klēpja suns, viņš ir ducinātājs ar raksturu. Savu ģimeni iedresējis tā, ka dīc tikmēr, kamēr kāds "kalps" četrkājaino ieceļ viņa gultā uz soliņa. Kaut tēlo nevarīti un gaida apkārtējo reakcijas, viņš, protams, gultiņā tiek arī paša spēkiem. Ar ciemiņiem sasveicinās laipni. Visu zina un prot: sēdēt, gulēt, pārmaiņas dot vienu un otru ķepu, bet neko nedara tāpat vien. Par laba siera gabaliņu, izrādās, prot stāvēt arī uz divām. Aprēķinātājs līdz pēdējam.
Pirms nedēļas plašsaziņas līdzekļi ar skaļiem virsrakstiem "nometa bumbu": "Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 atklāta kaķim." Rets medijs vēlāk ziņu papildināja: inficēts kaķis cilvēkam vīrusu nenodod! Dzīvniekmīļi, dzīvnieku patversmes "nodrebēja": kas sekos, ko darīt? Kā norvēģu ūdeles visus liks likvidēt, tumsoņi ielu kaķus indēs, saimnieki savējos uz ielām metīs?
Helmūtam Brošam ir trīsdesmit pieci gadi. Viņam patīk ceļot pa nepieradinātām vietām, sērfot, atrasties draugu pulkā, bet galvenais viņa dzīvē ir mediķa darbs.
Mēdzam maldīgi uzskatīt, ka ir viens zaķis, kurš vasarā ir maigi pelēkbrūnā, bet ziemā – baltā kažokā. Liels var izrādīties pārsteigums, uzzinot, ka patiesībā tagad Latvijā savvaļā sastopamas divas zaķu sugas. Izvēloties abus Latvijā mītošos zaķus – balto zaķi un pelēko zaķi – par Gada dzīvnieku 2021, Latvijas Nacionālais dabas muzejs mudina izzināt abu sugu kopīgo un atšķirīgo.
Bijušie rīdzinieki Marija un Jānis Valteri dzīvo Grobiņas novada Medzes pagasta Kalnmalās. Ar Mariju īsu laika sprīdi kopā strādājām Dienā, viņu labi atceras arī Saeimā, kur jaunā sieviete veica tulka pienākumus. Marijai piedzima dēls Valdis, un drīz viņa uzzināja savu neiepriecinošo diagnozi – multiplā skleroze. Ar ģimeni pārceļoties dzīvot uz mantoto māju Medzē, Marija pilnībā mainīja savu dzīvi. Tagad Valteriem pieder krievu zilo kaķu audzētava Happy Song. Marija uzskata, ka aizrautīgā nodarbošanās stipri palēninājusi viņas slimības gaitu.
Salūts, neparasti un skaļi trokšņi dzīvniekus ļoti satrauc. Lai arī šogad uguņošanas droši vien būs mazāk, bez tās noteikti neizpaliks ne pilsētās, ne laukos.