Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Inese Vaidere

Tests Eiropas solidaritātei un attīstībai

Pašlaik valdībām nākas atbildēt uz smagiem jautājumiem. Kas notiks ar eirozonu? Ko darīt ar parādos iegrimušajām dalībvalstīm? Vai ieviest eiroobligācijas? Krīze eirozonā un nespēja veidot atbildīgu finanšu politiku nav viens un tas pats. Skaidrojums par situāciju eirozonā būtībā ir vienkāršs - tika radīta vienota valūta bez vienotas monetārās un fiskālās politikas, liekot nestabilitāti jaunās valūtas pamatos.

Savu nākotni veidojam paši

Pirms vairākiem mēnešiem pasauli saviļņoja masveida protesti Tuvajos Austrumos. Cilvēku tūkstoši izgāja ielās, pieprasot demokrātiju, cilvēktiesības un valdošā autoritārisma un oligarhu gāšanu. Pārmaiņu procesi Tuvajos Austrumos gan nebūs viegli un prasīs laiku, taču tie apliecināja - vienotā un mērķtiecīgā tautā ir spēks un tāda tā var panākt būtiskas pārmaiņas. Šāda ir patiesība, ko savulaik visai pasaulei pierādīja arī baltieši.

Politiķiem trūkstot drosmes pateikt, ka pienācis laiks godīgai konkurencei

Viens no jautājumiem, par kuru Valsts prezidentam Andim Bērziņam būtu jārunā septembrī ieplānotajā vizītē Briselē, ir tas, lai nemainītos Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politika, turpinot atbalstīt valstis, kurās ir zemāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

"Vairāk Eiropas" un konkurence

Pēc taupības paketes apstiprināšanas Grieķijai ir akceptēts pēdējais - 12 miljardu - maksājums no 110 miljardu eiro lielā ES un SVF aizdevuma, taču ir skaidrs - lai Grieķiju (un eirozonu) noturētu virs ūdens, tai būs nepieciešams vismaz vēl viens 115 miljardu eiro liels aizdevums. Tikmēr Grieķijas glābšana pārējām dalībvalstīm kļūst politiski un ekonomiski aizvien grūtāka.

Bez patiesības un piemiņas neizlīgsim

Nupat Eiropas Savienības Padome pauda savu vērtējumu, liekot vienādības zīmi starp totalitārajiem režīmiem, arī nacionālsociālismu un komunismu. Eiropas Padome uzsvēra, ka patiesas, uz faktiem balstītas vēstures izpratnes veidošana ir visu dalībvalstu uzdevums, ka bez patiesības un piemiņas nav iespējams izlīgums nākotnes attīstības vārdā.

Vaidere: Ar Zatlera autoritāti tagad varētu izdarīt vairāk nekā bez viņa

Būtu ideāli, ja visi patriotiskie spēki līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām apvienotos un šajā grūtajā situācijā patiešām domātu par valsti, nevis savu politisko kapitālu, "Rietumu radio" sacīja Eiropas parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (Vienotība). Viņa prognozē, ka "Vienotība" un nacionālo spēku apvienība vēlēšanās tomēr startēs atsevišķi.

Vaidere: Timošenko aizturēšana Ukrainā rada aizdomas par politisko pasūtījumu

Bijušās Ukrainas premjerministres un opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko aizturēšana, iespējams, ir politiski motivēta rīcība no Ukrainas tieslietu institūciju puses, kas būtībā ir vēršanās pret opozīcijas spēkiem, portālam _Diena.lv _norādīja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere.

Krievija kā partnere

Krievijas un ES divpusējo attiecību pamatā ir Stratēģiskās partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1997. gadā. Krievija ir vienīgā ES austrumu kaimiņvalsts, kam ir stratēģiskās partneres statuss, jo tā savulaik šo statusu pieprasīja.

Zaļās alternatīvas Latvijā

Pasaulē aizvien aktīvāk investē alternatīvās enerģijas tehnoloģijās - alternatīvo energoresursu izmantošana ir paliekoša tendence. Latvijas energobilance uzrāda lielas atšķirības starp pašnodrošinājumu un energoresursu importu (64,1%), turklāt importā dominē tradicionālie enerģijas avoti - naftas produkti, gāze, ogles -, kuru cenas strauji aug gan rūkošo rezervju, gan politiskās situācijas dēļ.

Vai Latvijai atomenerģija ir laba izvēle?

Traģiskie notikumi Japānā likuši ar jaunu sparu uzplaiksnīt debatēm par kodolenerģijas drošību un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Daudz lielāku ievērību šis jautājums būtu pelnījis arī Latvijā - gan zemā elektroenerģijas pašnodrošinājuma (35,9%) dēļ, gan augstās atkarības no tradicionālo resursu importa (28% dabasgāzes importa no Krievijas, 2,4% elektroenerģijas no Krievijas un 0,8% no Lietuvas un Igaunijas, 16,3% naftas no NVS un 14,7% naftas produktu no citām valstīm, 0,1% ogļu resursu importa no NVS un 1,8% ogļu importa no pārējās pasaules) dēļ, kas rada arī ekonomiskas un politiskas grūtības un kavē vietējo resursu izmantošanu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide