Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien atbalstīja likumprojektu paketes virzīšanu izskatīšanai parlamentā, kas paredz noteikt ārvalstu studentiem atvieglojumus un efektīvāku dokumentu izvērtēšanu, lai tiktu uzņemti vai varētu turpināt studijas Latvijas augstskolās.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums Education at a Glance 2020 aptver visas izglītības pakāpes, sākot ar pirmsskolas līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai, bet šogad vairāk izcelta profesionālā izglītība. Analizētas arī Covid-19 krīzes radītās sekas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras un saskarsies izglītības sistēma.
Jaunajā mācību gadā vairākās klasēs ienāks jaunais mācību saturs. Trīs gadus tā aprobācija notika 100 Latvijas skolās. Viena no pilotskolām bija arī Ropažu vidusskola. Pirms gada tā piedzīvoja reorganizāciju –apvienošanu ar Zaķumuižas pamatskolu, kas no Ropažiem atrodas 12 kilometru attālumā. Patlaban tajās kopā mācās vairāk nekā 700 skolēnu, no tiem 380 Ropažos, 202 izglītības programmas realizācijas vietā Zaķumuižā (plus vēl 142 audzēkņi pirmsskolā).
Jau tagad jābūt rīcības modeļiem par attālinātu vai klātienes darbu jaunajā mācību gadā – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Šobrīd plānots, ka mācības skolās septembrī varētu atsākties klātienē. Gaidāmajā mācību gadā skolās pakāpeniski sāks ieviest arī kompetenču pieeju mācību saturā. Nozares ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru šovasar būs daudz darāmā, domājot, kā jaunajā mācību saturā iepludināt arī tehnoloģiju lietojumu.
Noteikumi par minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasēs, paredzot triju gadu pārejas posmu, stāsies spēkā nevis no gaidāmā mācību gada, kā sākotnēji plānots, bet gan no 2021. gada 1. septembra. Jau tagad skaidrs, ka visvairāk tie skars mazās vidusskolas.
Saeima atbalstījusi likumu grozījumus, nosakot, ka izglītība latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra būs jānodrošina visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jau pagājušā gada rudenī Saeimā bija iesniegusi Nacionālā apvienība (NA).
Izglītības iestāžu beidzējiem izlaidumi ar ballēm šovasar, visticamāk, nav gaidāmi, ceturtdien preses konferencē atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Arī veselības ministre Ilzei Viņķele (AP) uzsvēra, ka ar svinībām būs jāpagaida.
Valsts izglītības satura centra (VISC) eksperti ir sagatavojuši atbalsta materiālus, kas palīdzēs sagatavoties šī gada valsts pārbaudes darbiem attālinātās mācīšanās laikā, aģentūra LETA uzzināja centrā.
Izglītības likumā tiks noteikts minimālais skolēnu skaits vidusskolas un pamatskolas posmā, bet diskusijas par šīm prasībā skaitliskā izteiksmē vēl turpināsies, aģentūrai LETA pēc dalības jaunatnes politikai veltītā pasākumā apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viengadīgā pedagoģijas studiju programma pamatā balstīsies uz darba vidē orientētām studijām, Dienai norāda Liepājas Universitātes (LIEPU) Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne Linda Pavītola. "Programma ļaus jaunajiem speciālistiem jau studiju laikā iepazīt darba specifiku un vērst uzmanību uz nozares aktualitātēm," skaidro Pavītola un piebilst, ka, ņemot vērā, ka darba tirgū arvien vairāk tiek pieprasītas tieši praktiskās iemaņas, nevis teorētiskās zināšanas, "praksē balstītas mācības ir izvirzītas kā viena no prioritātēm valstī". Pavītolas skatījumā jaunā pieeja topošo pedagogu sagatavošanā sekmēs jauno speciālistu pārkvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām un prasībām, kā arī kompensēs skolotāju trūkumu izglītības iestādēs dažādās pakāpēs.
Visā Latvijā pirmdien pedagogi, bērni un viņu vecāki sapucēti, vairāk vai mazāk atpūtušies un ar nelielu satraukuma devu svin Zinību dienu. Šis oficiāli būs pēdējais mācību gads, kad skolās zināšanas apgūs vēl pēc vecajām metodēm. No nākamā mācību gada pakāpeniski sāksies jauns posms vispārējā izglītībā.
