Guntis Ulmanis pieļauj, ka Kārļa Ulmaņa pīšļu meklēšana nebeigsies nekad
Un, ja sabiedrības daļa grib turpināt meklēšanu, būtu negodīgi un ciniski to nedarīt vēlreiz, intervijā aģentūrai LETA sacīja eksprezidents.
Kārlis Ulmanis
Vēstures falsifikācija Krievijas medijos: Latvija 1940.gadā bijusi nabadzīgāka par PSRS
Laikā, kad vērojama attiecību normalizēšanās starp Latviju un Krieviju, notikušas abu valstu prezidentu tikšanās un darbu plāno uzsākt kopīga Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija, Krievijas mediju telpā turpina izskanēt sagrozīti un pilnīgi aplami fakti par Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomiku, vēsturi un okupāciju.
Atrod Ulmaņa pasi un citus dokumentus; tie apstiprina vēsturnieku pieņēmumus
Saeimas pagrabā mūžībā aizgājušā bijušā parlamenta sekretāra Imanta Daudiša papīros uzieti ar pirmās Latvijas brīvvalsts laika pēdējo prezidentu Kārli Ulmani saistīti dokumenti, t.sk., arī pase, vēsta Latvijas Avīze. Turpat arī atrasti dokumentāri pierādījumi, ka steigā kārtota K. Ulmaņa izbraukšana uz Šveici pirms viņš izsūtīts uz Krieviju.
papildināta - Eksperts: Ulmanis šodien ir modē
Valsts prezidents Valdis Zatlers kā pirmais ziedojis naudu Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmes izveidošanai Turkmenistānas pilsētā Turkmenbaši (bijusī Krasnovodska), kas ir pēdējā zināmā pirmskara Latvijas vadītāja atrašanās vieta. Otrdien uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa piemiņas zīmes izveidošanai.
Brigmanis: Turkmenistānā celsim pieminekli Ulmanim un nenodosim Lembergu
Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) būs ģenerālsponsors, un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis jau veicis pirmo ziedojumu nepieciešamajiem 15 000 latu, lai Turkmenistānā varētu īstenot Valsts prezidenta Valda Zatlera ideju par pieminekli Kārlim Ulmanim. Par to, ka Latvijai joprojām ir vajadzīgs saimnieks un ZZS «arī grūtākos brīžos Lembergu» neesot nodevusi, šodien intervijā _Latvijas Avīzē _runā A.
Krievija iesniegusi Latvijai arī Kārļa Ulmaņa represēto lietu informatīvo izziņu
Krievija šonedēļ iesniegusi Latvijai informatīvās izziņas par vēl 40 represēto lietām, tostarp bijušo Valsts prezidentu Kārli Ulmani.Taču par pārējiem represētajiem, par kuriem Latvija lūdza informāciju, Krievijas Federālā drošības dienesta centrālajā arhīvā ziņu nav.Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas par humanitāro sadarbību vadītāja Elita Gavele pastāstīja, ka jau 2008.