Latvijas kokrūpnieki pagaidām tiešā veidā neizjūt izaugsmi būvniecībā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Trešdien plānotajā Meža konsultatīvās padomes sēdē Zemkopības ministrijā (ZM) spriedīs par priekšlikumiem meža apsaimniekošanas normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai, liecina ZM mājaslapā publicētais darba kalendārs. Iespējams, šī spriešana nozīmēs diskusiju par ļoti pretējus viedokļus izraisījušo grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) Noteikumos par koku ciršanu mežā, otrdien lasāms laikrakstā Diena.
2016. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu periodu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 3,4%, savukārt importa – par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Apstrādes rūpniecības ražīgais sniegums pērnajā rudenī ir beidzot atspoguļojies arī eksporta sniegumā. Aizgājušā gada novembrī eksportētās produkcijas vērtība pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2015. gada novembri. Eksporta apjomi ir auguši straujāk, jo ražotāju cenas eksportam joprojām bija zemākas nekā gadu iepriekš.
Kopš pirmās brīvvalsts laikiem Latvijas mežu platība ir dubultojusies un arī patlaban turpina pieaugt, apgāžot pieņēmumu, ka mežsaimniecība negatīvi ietekmē meža krājumus, liecina biedrības Zaļās mājas dati.
Priekšrocības - gudrākajiem, nevis nekaunīgākajiem. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss intervijā Magdai Riekstiņai.Jūsu vadīto organizāciju - Kokrūpniecības federāciju - bieži min kā pozitīvo piemēru savas nozares sakārtošanā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Dienai sacīja, ka Kokrūpniecības federācija ir veiksmīgi strādājusi, lai samazinātu pelēko sektoru savā jomā. Kā tas izdevies? Mēs zinām gadījumus, kad veiksmīgi mazināt pelēko sektoru nozarē tās profesionālajai organizācijai nekādi neizdodas.
Nozare kļuvusi tīrāka un caurspīdīgāka, izskaustas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļshēmas, tā par apgrieztā PVN maksāšanas kārtību kokrūpniecības nozarē, teic Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2012. gada martā bija 1 242,6 miljoni latu – par 9,7% jeb 109,9 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 9,0% jeb 102,5 milj. latu vairāk nekā 2011. gada martā. 2012. gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksporta vērtība palielinājās par 11,6% un importa – par 8,2%.
Lai nepieļautu, ka Publisko iepirkumu konkuros var piedalīties uzņēmumi,
kas maksā aplokšņu algas, nekavējoties jāsāk strādāt pie grozījumiem
Publisko iepirkumu likumā, uzskata neatkarīgo 6 deputātu grupa, kas iepriekš izstājās no Zatlera Reformu partijas.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vērsusi uzmanību uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu, kas valdībai devis laiku līdz 2012. gada 1. martam izstrādāt grozījumus Publisko iepirkumu likumā.
Lai arī Latvijas Kokrūpniecības federācija kopumā atbalsta informatīvo ziņojumu un ir gandarīta, ka Zemkopības ministrijas un Ministra kabineta ieinteresētību palīdzēt sakārtot nozarē sasāpējušos jautājumus, tomēr, mūsuprāt, šobrīd tā prezentēšanai publiskajā telpā ir salikti ne tie uzsvari, ko vēlējās pateikt ziņojuma autori.