Par vakcinācijas reālijām, veselības ministru nemediķu kompetenci un antivakcīnu kampaņu kā hibrīdkara sastāvdaļu ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju Māri Andersonu sarunājas Agnese Margēviča.
Saskaņā ar šogad apstiprināto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) medicīniskā nodrošinājuma koncepciju aizsardzības nozare turpina militārās medicīnas kapacitātes stiprināšanu un sākusi izvēršamu militārās medicīnas apakšvienību izveidi, lai radītu papildu iespējas sniegt medicīnisko palīdzību gan militāras, gan civilas krīzes situācijās, aģentūrai LETA sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāve Vita Briže.
Piektdien, 21.augustā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) plašākai sabiedrībai prezentēs par AS Latvijas Gāze (LG) ziedojuma līdzekļiem iegādātas iekārtas un medicīniskās ierīces, kas ļauj būtiski uzlabot ārstējošā personāla drošību un atvieglot Covid-19 pacientu ārstēšanu, portālu Diena.lv informēja LG sabiedrisko attiecību speciāliste Anastasija Petere.
Pagājušajā gadā kopējais ārstu skaits Latvijā saruka par 236 jeb 3,6%, tādējādi kopumā gada beigās valstī bija 6332 ārsti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir apkopojuši jaunākos ieteikumus, kas palīdzēs dažādu specializāciju mediķiem un ģimenes ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antibiotikas pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei, informē slimnīcas pārstāve Ilga Namniece.
Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Un lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pašu pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs, atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības, vēsta LTV raidījums de facto.
Par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, kā arī valdības attieksmi pret mediķiem Guntars Gūte sarunājas ar anesteziologu, reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Robertu Fūrmani.
Meklējot risinājumus zobārstu trūkumam ārpus Rīgas, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus finanšu atbalsta mehānismiem tiem speciālistiem, kas izvēlas strādāt reģionos. Līdzīgi atbalsta mehānismi veselības aprūpes speciālistiem darbojas kopš 2018. gada – ārstniecības persona, kas piekrīt strādāt ārpus galvaspilsētas vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus, var saņemt vienreizēju pārcelšanās kompensāciju, tajā skaitā par katru ģimenes locekli, bet pirmos divus gadus arī finansiālu atbalstu, lai segtu dzīvošanas izdevumus.
Pašlaik medicīnā kaula traumu un lūzumu gadījumos tiek izmantoti metāla implanti, taču, skatoties tālākā nākotnē, šādas tehnoloģijas vairs, iespējams, nebūs nepieciešams izmantot, jo būs pieejamas substances, kas spēj ne tikai pielāgoties katra konkrēta cilvēka organismam, bet arī pilnībā atjaunot bojātos kaulaudus. Pagaidām gan šādas medicīniskās inovācijas ir tikai izstrādes sākumposmā, taču Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) projekta vadītājs Jānis Ločs skaidro, ka tuvāko septiņu gadu laikā jaunatklātais centrs pildīs zinātniskās bāzes funkciju, kurā apvienosies starptautisku atzinību guvuši speciālisti no Latvijas, Vācijas un Šveices.
Nākamgad samazināsies vai pieaugs vairāki pacientu līdzmaksājumi, tostarp par ģimenes ārsta apmeklējumu daļai iedzīvotāju būs jāmaksā divi eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā, savukārt līdzmaksājums par speciālista konsultāciju samazināsies, to paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.
Lielā ķirurģija ir bezdibeņa malā, cilvēki nav gatavi ilgāk tā turpināt, stāsta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs vertebrologs, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un ortopēdijas katedras pasniedzējs Kalvis Briuks. Īsāk sakot, viens no pašlaik vadošajiem Latvijas mugurkaula ķirurgiem, kurš traumās strādā jau 20 gadu un apgalvo, ka pamatproblēmas veselības aprūpē palikušas tās pašas, kas 90. gados, un šajā laikā tikai samilstot.
