Pārtraucot sabiedriskajos medijos raidīt saturu krievu valodā, auditorija uzreiz nepārslēgsies uz saturu latviešu valodā un meklēs ceļus informācijai krievu valodā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, aģentūru LETA informē radio.
Ziemeļvalstu žurnālistu arodbiedrības apsūdzējušas Starptautisko Žurnālistu federāciju (IFJ) koruptīvā darbībā un nedemokrātiskās darba metodes, ņemot vērā tās iecietību pret Krievijas valsts mediju žurnālistiem.
Ceturtdien tiek atklāts Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība (RFE/RL) jaunais birojs Rīgā. Par šādu ieceri tika ziņots jau 2022. gada martā pēc RFE/RL Maskavas biroja piespiedu slēgšanas, reaģējot uz Kremļa gadu desmitiem ilgušajiem uzbrukumiem neatkarīgiem medijiem Krievijā. Jaunais birojs ir daļa no RFE/RL centieniem cīnīties pret Kremļa dezinformāciju un nodrošināt krievvalodīgo auditorijai uzticamas un objektīvas ziņas.
Nīderlande ir piešķīrusi apraides licenci uz pieciem gadiem Krievijas neatkarīgajam telekanālam TV Rain jeb Doždj. Tam piešķirto apraides licenci decembrī bija anulējusi Latvija.
Mediji un Itera Latvija vadītājs Juris Savickis vērtēs, vai vērsties policijā saistībā ar ceturtdien rītā medijiem izplatīto viltus informāciju par Savicka nāvi, kas tika nopublicēta arī virknē Latvijas mediju.
Gandrīz puse jeb 48% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākums žurnālistu ievēro mediju ētikas principus, bet pretējās domās ir 29% iedzīvotāju. Šāds secinājums izriet no biedrības Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*).
Karš Ukrainā jo spilgti atklāj mūsu laika tendences informatīvajā telpā. Ja tā var teikt, fiziski karš notiek konkrētā teritorijā, taču informatīvajā telpā – visā pasaulē. Un, ņemot vērā, ka par vienu no būtiskākajiem informācijas avotiem (un dominējošo jaunākajai paaudzei) ir kļuvuši interneta brīvās saziņas rīki, par kuru satura patiesumu neviens neatbild, tie šajā situācijā plaši tiek izmantoti arī viltus ziņu izplatīšanai un propagandai, kā varam pārliecināties katru dienu. Sekas – cilvēku viedokļi par norisēm, to cēloņiem lielā mērā ir balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tā dēvēto krievvalodīgo attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Un tā ir problēma, kurai ļoti liela uzmanība būtu pievēršama gan no demokrātijas apdraudējumu, gan ētikas un mediju darbības kapacitātes viedokļa.
Ja Latvija vēlas aizsargāt informatīvo telpu un vēlas stiprus vietējos medijus, valstij tie ir jālīdzfinansē, intervijā aģentūrai LETA pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Nacionālā apvienība (NA) ir vērusies pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM), aicinot sabiedrisko mediju mazākumtautību platformā informāciju nodrošināt ne tikai krievu, bet arī citās mazākumtautību valodās.
Latvijas raidorganizāciju asociācija (LRA) pauž atbalstu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai krievvalodīgās auditorijas vidū, sadarbojoties gan ar komerciālajiem, gan sabiedriskajiem medijiem. LRA vairākkārtēji ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt krievvalodīgo auditoriju ar uzticamu un aktuālu informāciju, kā arī sniegusi ieteikumus, kā veicināt informatīvās telpas stiprināšanu, iesaistot ne tikai sabiedriskos, bet arī komerciālos medijus.