Reklāmas asociācija aicina valdību mediju un reklāmas nozarei paredzēt atsevišķu atbalsta mehānismu, kas nodrošinātu mediju turpmāku darbību, kā arī informācijas nepārtrauktību sabiedrībai, sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Turpmāk Pirmā Baltijas kanāla (PBK) ēterā skatītajiem vairs nebūs pieejams raidījums Latvijas laiks, kas informēja Latvijas krievvalodīgo auditoriju par valstī būtiskākajiem notikumiem. Aizvadītās nedēļas beigās Baltijas Mediju alianse (BMA), kam pieder PBK, nāca klajā ar paziņojumu, ka kanāla ēterā vairs netiks translēts vietējais saturs, tostarp ikdienas ziņu raidījumi. Šāds lēmums esot pieņemts valsts un tiesībsargājošo institūciju spiediena dēļ pret mediju grupas uzņēmumiem.
Lielbritānijas valdība plāno piešķirt mediju regulatoram Ofcom tiesības piemērot sodanaudas mediju kompānijām par kaitīgu materiālu publiskošanu savās platformās.
Nesen publiskajā telpā izskanējušas bažas par to, ka Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) kanāls varētu tikt likvidēts. LNT Ziņu dienesta žurnāliste Ieva Vārna Latvijas Radio (LR) paskaidroja, ka pagaidām komentēt neko nevar, taču atzina, ka darbinieku starpā valda satraukums un spriedze. Vārna uzsvēra, ka LNT kolektīva skatījumā "kanāla ziņu dienests ir būtiska Latvijas informatīvās telpas sastāvdaļa". Zināms, ka piektdien, 8. novembrī, notiks darbinieku sapulce. All Media Latvia komunikācijas projektu vadītāja Alise Mališko Dienu informēja, ka uzņēmums komentārus sniegs tikai piektdien, pēc sapulces.
Ar divas desmitgades seno Holivudas grāvēju Trūmena šovs (The Truman Show, 1998) Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā pirmdien, 28. oktobrī, plkst. 17 turpināsies filmu lekciju cikls Kino laboratorija, kura uzmanības centrā ir mediju atainojums kinofilmās. Šis būs jau otrais cikla pasākums, un šoreiz par filmu un tajā skartajām tēmām ar auditoriju sarunāsies RSU docētāja, kinokritiķe Dita Rietuma un mediju profesionāle, ilggadēja mediju koncerna vadītāja Baiba Zūzena, informēja pasākuma pārstāvji.
Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot, samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi, un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti. Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja "sliktā", nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt tos atpakaļ Latvijas informatīvajā elpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.
Par pašvaldību avīzēm ar apmaksātiem reklāmas laukumiem un vietvalžu labo darbu vienpusēju izklāstu šķēpi lauzti jau ilgāku laiku. Pret tiem iebildumus jau gadiem ilgi cēlusi mediju nozari pārraugošā Kultūras ministrija, mediju pārstāvji, bet aizstāvju pozīcijās bijusi Latvijas Pašvaldību savienība.
Piektdien Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē norisinājās Mediju vučko čempionāts, kurā divu braucienu summā 1.vietu ar vairāk nekā trīs sekunžu pārsvaru izcīnīja Dienas Mediju komanda.
Vecāka gada gājuma krievvalodīgā auditorija vairāk patērē Krievijas televīzijas kanālus, savukārt jaunieši - internetu un Latvijas tradicionālos medijus, liecina Nacionālo elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) diskusijā Runāt. Uzrunāt. Saprast. prezentēto pētījumu rezultāti.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien mainīja iepriekš pieņemto lēmumu ļaut pašvaldībām pašām regulēt savu informatīvo izdevumu iznākšanas biežumu, un vienojās paredzēt, ka tos varēs izdot ne biežāk kā reizi mēnesī. Šāds ierobežojums gan neattiektos uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus.
Ziņojot par ārzemju notikumiem, gan latviešu, gan krievu valodā rakstošie interneta portāli bieži paļaujas uz ziņu aģentūrām, bet krieviski rakstošie drīzāk mainīs virsrakstu, lai uzsvērtu ideoloģisku ievirzi vai piesaistītu lasītājus. Tāpat sevišķi portālā Vesti.lv bieži izmantoti Kremli atbalstoši avoti, secinājuši Austrumeiropas politikas pētījuma centra (APPC) pētnieki, kuri nule publicētajā pētījumā iedziļinājās vairāku Latvijas interneta portālu darbībā, norādot, ka tieši šādi nieki ir būtiski gan rīcībpolitikas veidotājiem, gan auditorijas medijpratībai.