Veselības ministrijas (VM) jaunā mediķu atalgojuma modeļa izstrādes domnīcā tika nolemts, ka darbs jānoslēdz līdz 31.martam, aģentūrai LETA pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Tiesībsargs aicina Saeimu veikt grozījumus šā gada valsts budžetā un rast finansējumu, lai paaugstinātu veselības aprūpes darbinieku darba samaksu atbilstoši Saeimas pašas pieņemtajam Veselības aprūpes finansēšanas likumam, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Patlaban ir izstrādātas jaunā mediķu atalgojuma modeļa vadlīnijas un atlikušajās divās Veselības ministrijas domnīcās tās tikai pieslīpētas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Māsu asociācijas (LMA) viceprezidente Ilze Ortveina.
Mediķu arodbiedrību protesta akcijas nepalīdzēja mainīt politiķu lēmumu saistībā ar veselības nozarei paredzēto budžeta apjomu 2020. gadā, taču nozares pārstāvji nav gatavi padoties. Mediķu skatījumā gan Veselības ministrija (VM), gan valdība, gan Saeima ar savu lēmumu par 2020. gada budžetu ne tikai pārkāpa Veselības aprūpes finansēšanas likumu, bet arī klaji ignorēja medicīnas darbinieku priekšlikumus par vienlīdzīgu algu palielinājumu visiem nozarē strādājošajiem.
Pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir optimāla un nav jāmaina, tikai jānodrošina adekvāts finansējums. Un – pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un negodīga, un ar steigu nepieciešamas izmaiņas. Šie divi pretējie viedokļi nule kā ir sadūrušies publiskajā telpā.
Neaizmirstiet, mēs jūs vērojam! Tā, vēršoties pie veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P), kura Saeimā ceturtdien pēc ilgām debatēm izturēja neuzticības balsojumu, sacīja ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Demisijas pieprasījums, ko rosināja ZZS un neatkarīgie deputāti, notika dienā, kad mediķi pie parlamenta ēkas rīkoja jau otro protesta akciju un Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis asu kritiku izraisījušo 2020. gada valsts budžetu, vien pakratot premjeram un parlamentam ar pirkstu par likumu pretrunām un brīdinot par satversmības pārbaudes risku.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) negrasās atsaukties mediķu arodbiedrības aicinājumam un atkāpties no amata, jo uzskata, ka ir darījusi visu iespējamo, cenšoties panākt lielāku budžeta finansējumu mediķu algu palielināšanai.
RSU Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane intervijā Rūtai Kesnerei.
Ceturtdien gaidāmajā veselības aprūpes darbinieku protesta akcijā piedalīsies aptuveni 2000 iedzīvotāju, trešdien preses konferencē medijiem paziņoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Ārstu atalgojumam jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.
2020. gadā, visticamāk, tomēr nebūs iespējams izpildīt mediķiem doto un likumā ierakstīto solījumu paaugstināt mediķiem algas par 20%. Par to liecina koalīcijas lēmums valsts budžetu vairs neatvērt, ja nu vienīgi Valsts prezidents Egils Levits pēkšņi nelems citādi. Lai gan veselības ministres Ilzes Viņķeles partija Attīstībai/Par! centās pamest glābšanas riņķi un nāca klajā ar ierosinājumu par trūkstošajiem 60 miljoniem jeb 0,2% no IKP palielināt budžeta deficītu, koalīcija to noraidīja. Tāpat nākamgad nav paredzētas nekādas nodokļu izmaiņas, kas varētu kalpot par naudas avotu algu palielinājumam.
Papildu līdzekļi mediķu algu palielināšanai nākamajam gadam, visticamāk, vairs netiks meklēti, izriet no koalīcijas partiju pārstāvju sacītā žurnālistiem pēc pirmdien notikušās Sadarbības padomes sēdes.
