Paredzams, ka papildu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana mikrouzņēmumos un uz pusslodzi strādājošajiem kādam gan vairos sociālo aizsardzību, taču citus iedzīs nereģistrētās nodarbinātības zonā
Igaunija nereti visdažādākajās valsts pārvaldes un tautsaimniecības jomās tiek rādīta kā labais piemērs, uz ko tiekties arī Latvijai. Citreiz pamatoti, citreiz pārspīlēti, taču ziemeļu kaimiņu pieminēšana publiskajā telpā redzama gana bieži. Pēdējā laikā kā plašsaziņas līdzekļos, tā arī biznesa vidē tiek apspriesta Igaunijas birokrātiskā sistēma, kura salīdzinājumā ar Latviju it kā esot elastīgāka, demokrātiskāka, pieejamāka un digitālāka. Vienvārdsakot, visādā ziņā draudzīgāka nekā pie mums.
Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina organizācijas jaunākais Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss.
Iedzīvotāju skaita samazinājuma rezultātā nodokļu celšana ir neizbēgama, liecina SIA Firmas.lv un nacionālās informācijas aģentūras LETA izdevumā "Latvijas biznesa gada pārskats 2016" publiskotais pētījums, kas veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju Oxford Research.
Domnīca Certus rosina Latvijā samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus kopā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu griestiem.
Publicējam finanšu ekspertes, SIA _PB Finanses _īpašnieces Agneses Pastares atklāto vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas deputātiem, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Grāmatvežu asociācijai un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijai:Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns, jau pavisam drīz, nākamajā gadā.
Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ar augsto darbaspēka nodokļu slogu ir starptautiski nekonkurētspējīga, ir grūti piesaistīt ārvalstu investīcijas, ir liela ēnu ekonomika un nodokļu ieņēmumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu valsts attīstībai nepieciešamos līdzekļus.Par to ir vienisprātis gan valdība, gan sociālie partneri, gan dažādas uzņēmēju organizācijas.
Lai panāktu Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un veicinātu investīciju piesaisti, būtu nepieciešams reformēt Latvijas nodokļu sistēmu, uzskata domnīcas Certus ekonomisti, kuri šogad strādājuši pie pētījuma par Latvijas nodokļu sistēmu.
Lai saudzētu godīgos uzņēmējus, un ātrāk padarītu neciešamu vidi krāpniekiem, Eiropas Komisija sākusi esošās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas reformu. Nākotnē plānota vienota Eiropas Savienības PVN zona. Šo ieceri kopumā atbalsta arī Latvija, ziņo LTV raidījums de facto.
2014.gadā Eiropas Savienībā (ES) ir zaudēta liela pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu summa - 159,5 miljardi eiro, liecina šodien publiskots Eiropas Komisijas (EK) pētījums.Pētījumā secināts, ka kopumā atšķirība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN ir nepieņemami liela. Pētījumā gūtie atzinumi apstiprina EK nesen pausto aicinājumu pārstrādāt ES PVN sistēmu, lai vērstos pret krāpšanu un palielinātu sistēmas efektivitāti.
Latvijas iedzīvotājiem jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu auto, varētu nākties maksāt nodevu, ziņo laikraksts Dienas Bizness (db.lv).