Krievijas valdība ar tranzītbiznesmeņiem ir noslēgusi vienošanos par konkrētu grafiku, lai pārceltu kravas no Latvijas uz savām ostām, TV3 raidījumam Nekā personīga stāstījis Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks
Vērtējot transporta nozares attīstību Latvijā, nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta dzelzceļam un lielajām ostām, kuru darbība pamatā ir saistīta ar tranzīta kravu apkalpošanu, turklāt šīs kravas galvenokārt nāk no Krievijas. Tādējādi nereti tiek analizēts politiskais faktors, kura ietekmē var pieaugt vai samazināties Latvijas tranzīta kravu plūsma. Tiesa gan, Krievijas vēlme pārorientēt kravas uz savām ostām ne tikai teorētiski pieaug, bet arī tiek realizēta praksē. Tomēr galvenais virzītājspēks finansiālai labklājībai ne tikai tranzīta jomā, bet arī transporta sektorā kopumā ir pasaules ekonomikas attīstība, kas noteiks to, cik liels ir un būs pieprasījums pēc transporta un uzglabāšanas nozares pakalpojumiem Latvijā.
Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus noteikumos par Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (SEZ), lai palielinātu lielajās ostās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, liecina SM saskaņošanai iesniegtie grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā.
Valdība otrdien izskatīs satiksmes ministrs Tāļa Linkaita (JKP) piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, rosinot aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas. Ministru kabineta noteikumi nosaka ostu valdes locekļu mēnešalgu apmēru atbilstoši ostu iedalījumam, kas savukārt noteikts saskaņā ar ostas bilances kopsummu un neto apgrozījumu. Šobrīd valdes priekšsēdētāja alga mazajās ostās ir 854 eiro, vidējās ostās - 2134 eiro, bet lielajās ostās - 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un vidējo ostu valdes locekļu mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piedāvā nākamnedēļ valdībā lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, rosinot aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas.
Satiksmes ministrija (SM) rosina samazināt lielo ostu - Rīgas, Ventspils un Liepājas - valdes locekļu ikmēneša atalgojumu un mainīt prēmiju sistēmu, liecina Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) iesniegtie grozījumi "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu".
Līdz šim iekārojamās “siltās vietas” Latvijas lielajās ostās varētu kļūt mazāk pievilcīgas – satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tuvākajā laikā rosinās izmaiņas, lai ostu valdes locekļiem maksātu tikpat, cik valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem, informē LNT ziņas.
"Jau ilgāku laiku mēs, transporta un loģistikas jomā strādājošie uzņēmumi, cenšamies strādāt kopā. Osta pati jau neko neved, tāpēc bez labi funkcionējošas loģistikas ķēdes mums būtu grūti pašiem attīstīties. Tieši tādēļ, ja gribam visi kopā stabili attīstīties arī nākotnē, mums ir jāturpina sadarbība," uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, piebilstot, ka tieši koordinēta un kopīga transporta un loģistikas nozares spēlētāju, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvju tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem ir faktors, kas nodrošinās kravu plūsmas pieaugumu.
Latvijas ostās pērn pārkrāva 66,17 miljonus tonnu kravu, kas ir par par 6,9% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā Latvijas ostu un dzelzceļa statistika.
Mūsu valsts jūras ostas ieņem augsto otro vietu Eiropas Savienībā (ES), rēķinot pēc tajās pārkrauto kravu (ienākošo un izejošo) tonnāžas uz vienu valsts iedzīvotāju, liecina ES Statistikas biroja Eurostat oktobrī publiskotie dati par kravu pārvadājumiem alianses, tās kandidātvalstu un Eiropas ekonomiskās zonas valstu jūras ostās.
Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 43,468 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
"Latvija starp Baltijas valstīm turpina saglabāt līderpozīcijas tranzīta jomā - kopš 2010. gada Latvijas ostās ir pārkrauts aptuveni trīs reizes vairāk kravu nekā Igaunijā un par trešdaļu vairāk nekā Lietuvā," secinājis finanšu un investīciju eksperts Aivars Jurcāns. Pēc viņa aprēķiniem, ja salīdzina Baltijas valstu ostu darbības rezultātus 2017. gadā, vērojams, ka Latvijas ostās pārkrauta gandrīz puse no Baltijas kravu kopējā apjoma, t.i., gandrīz tikpat, cik Klaipēdas un Tallinas ostās kopā.
