Jaunā mācību gada sākumā Latvijā brīvas būs aptuveni 500 pedagogu vakances. Situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga, taču vissmagākā ir tieši galvaspilsētā – Rīgā trūkstot 385 skolotāju, Dienai apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Lai risinātu pedagogu trūkumu, no šī gada novembra interesentiem būs iespēja pieteikties IZM izstrādātajā viengadīgajā programmā, kurā varēs iegūt pedagoga kvalifikāciju. Studiju programma veidota, balstoties uz ārvalstu labo praksi un Iespējamās misijas izstrādātajiem konceptiem.
Plānots, ka no nākamā gada pedagogu algas varētu pieaugt līdz 790 eiro, Dienai pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa norāda, ka pedagogu algu pieaugumu paredz ne tikai likums, bet arī 2018. gada janvārī pieņemtais valdības lēmums. LIZDA priekšsēdētājas skatījumā finansējuma trūkums skolotāju algu celšanai varētu novest pie brīvo vakanču skaita palielināšanās un apdraudēt jaunā mācību satura realizāciju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu neatteikties no streika idejas, kamēr nebūs valdības lēmuma par finansējuma piešķiršanu pedagogu algas minimālās likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro arī 2020. gadā.
Valdība otrdien pieņēma grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1. septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šī gada budžetā.
Atzīstot izglītības nozarē pieteiktās reformas par "iekustinātām", koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacītā.
"Iespējamais streiks un arī pikets, kas bija 20. martā, nav tikai par naudu. Pedagogi pieceļas kājās tāpēc, ka tā ir viena no retajām profesijām, kur nemitīgi tiek prasību latiņa paaugstināta, reformu skaits palielināts, nemitīgi norādīts, ka vēl kaut kas ir par maz un par maz." Par to, kā valsts nereti apgrūtina dzīvi skolotājiem, jo sāktās reformas mēdz būt paviršas, intervijā Baibai Krastiņai stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi izskatīšanai (IZM) valdībā iepriekš Finanšu ministrijas nesaskaņoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Pedagogu darba samaksas noteikumi, kurš paredz palielināt pedagogiem minimālo atalgojumu no 2019. gada 1. septembra, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Iespējams, minētais jautājums tiks skatīts valdības sēdē nākamnedēļ, 18. jūnijā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šīs nedēļas laikā varētu atrisināt jautājumu par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada septembra.
Pedagogu profesijas izvēlē visbiežāk tiek pieminēts algas un prestiža jautājums. Esot jāceļ ne tikai atalgojums, bet arī skolotāja darba prestižs, lai motivētu jauniešus izvēlēties darbu skolā. Kamēr jautājumā par algu pielikumu skolotājiem nākas draudēt ar streiku, politiķi turpina atkārtot frāzi par prestiža celšanu, tomēr tas, kā tas būtu izdarāms, īsti skaidrs nav nevienam.
Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
Pedagogiem solītais algu pieaugums no 2019.gada 1.septembra ir garantēts, intervijā Neatkarīgajai paziņojusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Politiķe tomēr uzsvērusi, ka lielākā mērā pedagogu nodrošinājuma jautājumi esot atkarīgi no pašvaldībām.