Tikai 33% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai lielāka daļa pensiju 2. līmeņa kapitāla tiktu ieguldīta Latvijā, liecina SEB Wealth Management un Mindshare veiktais pētījums.
Valsts ekonomikas krīzes pilnbriedā arī veco ļaužu pansionāti piedzīvoja krīzi, jo bez darba palikušie tuvinieki pēkšņi atcerējās par saviem aprūpes namos ievietotajiem radiniekiem. Tagad situācija ir mainījusies – pansionāti atkal piepildījušies, bet tuviniekiem par asinsradniecību nespēj atgādināt pat nāve, otrdien ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.
«Vai kādreiz varēšu saņemt cilvēka cienīgu pensiju?» jautā
Jelgavas pensionāre Elza (vārds mainīts). Viņa patlaban spiesta
samierināties ar ikmēneša pensiju Ls 76. Lai arī iztikas minimums,
pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir ap Ls 170-180
mēnesī, izdzīvot ar zemākiem ikmēneša ienākumiem spiesti daudzi
Latvijas pensionāri. Elza (64) līdz aiziešanai pensijā nostrādājusi
29 gadus, bet rezultātā nav nopelnījusi pat ne pusi no iztikas
minimuma. Kā izdzīvot? Uz ko cerēt?
Ko teiks valstī pazīstamākais pensionārs Valsts prezidents
Andris Bērziņš, un cik lielā mērā politiskie spēki Saeimā būs
solidāri ar valdības ministriem? No tā lielā mērā būs atkarīgs, vai
pensionēšanās vecuma paaugstināšanas process tiks «ieslēgts» jau
2014. gadā. Krasi pret to iebilst politiskā opozīcija -
Saskaņas centrs (SC) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS),
kā arī arodbiedrības, kas apgalvo, ka esot piekrāptas.
Ceturtdienas laikrakstā Diena labklājības ministre I. Viņķele apgalvo, ka rosinātie likuma grozījumi par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nav vienīgais pasākums sociālā budžeta stabilizācijai, liekot lasītājiem domāt, ka tūlīt sekos labo pasākumu uzskaitījums gan nodarbinātībā, gan izglītībā, gan veselības aprūpē un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanā, bet nekā - Viņķeles kundze apraksta problēmas, par kurām savu uztraukumu arodbiedrības ir paudušas jau vismaz pēdējos trīs gadus, un tā kautrīgi piebilst, ka «būs jāveic, būs jānodrošina, būs jāizstrādā, būs jāizskauž utt.
Manai paaudzei, kas šobrīd samaksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, pensijas nespīd, jo bērnu nav, intervijā laikrakstā Neatkarīgā pauž ekonomists Ģirts Rungainis.
88% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, par viņiem veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī nespēs nodrošināt nākotnes ekonomiskajai situācijai atbilstošu pensiju, liecina Goldinvest Asset Management rīkotās aptaujas dati.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka valdība šobrīd, ejot uz visu banku pensiju jautājumā, var pazaudēt visu. LBAS līderis Pēteris Krīgers teic: gadījumā, ja pensiju reforma nonāks līdz referendumam, tā var tikt apturēta pavisam.
Latvijai pensiju sistēmas ilgtspējas
nodrošināšanai ir tikai divas iespējas ‒ palielināt pensionēšanās
vecumu vai samazināt pensijas, aģentūrai BNS**** atzina aptaujātie
banku analītiķi.
Lai ieguldītu Latvijas mežos, pirmkārt ir nepieciešams redzēt fondu, kas iegulda Latvijas mežos, norāda Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Tas, vai banku apsaimniekotā pensiju fondu nauda varētu tikt ieguldīta Latvijas mežos, pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša domām ir politiskās gribas jautājums. Patlaban to nepieļauj likumdošana.
Viedokli par Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014.gada, palielināt minimālo darba stāžu un paaugstināt izdienas pensijas vecumu izteikuši 756 cilvēki, kas neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče.