Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki nav spējuši vienoties par jauno sankciju ieviešanu pret Krieviju, un sarunas turpināsies ceturtdien, vēsta avoti ES.
Aizdomās par iespējamo ļaunprātību Eiropas Savienība (ES) trešdien izlēmusi apturēt ārkārtas pasākumus, kuru mērķis bija palīdzēt augļu un dārzeņu audzētājiem, kurus skāris Krievijas noteiktais pārtikas produktu importa aizliegums.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki nav spējuši vienoties par jauno sankciju ieviešanu pret Krieviju, un sarunas turpināsies ceturtdien, vēsta avoti ES.
Ja Krievija pastiprinātu sankcijas un tas skartu kravu tranzītu, Latvijas dzelzceļa eksistence kļūtu problemātiska, bet ostas varētu kādu laiku "izvilkt", intervijā biznesa portālam Nozare.lv norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš."Ja runājam par ostām un dzelzceļu, tad te atliek Krievijai pieņemt vienu lēmumu - un viss.
Rietumvalstīm būtu Ukrainai jāpiešķir militāra un ekonomiska palīdzība Ukrainai, lai šī valsts spētu noturēties gaidāmajā ziemā, aģentūrai LETA atzina bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais eiroparlamentārietis Artis Pabriks (Vienotība).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, taču nav vienprātības, kad tās ieviest un vai vispār ieviest.
Eiropas Savienība (ES) pirmdien vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju, bet nogaidīs pāris dienas pirms tās ieviesīs, paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs."Sankciju stāšanās spēkā (..) notiks turpmākajās pāris dienās," paziņoja Rompejs.Viņš norādīja, ka šāds solis dos laiku novērtēt, kā tiek īstenota vienošanās par pamieru Ukrainā."Atkarībā no situācijas uz vietas, ES ir gatava pārskatīt sankcijas pilnībā vai daļēji," norādīja Rompejs.
Ja Eiropas Savienība (ES) noteiks Krievijai jaunas sankcijas enerģētikas un finanšu jomā, Krievija reaģēšot "asimetriski", piemēram, liedzot aviolidojumiem izmantot Krievijas gaisa telpu, vēsta aģentūra ITAR-TASS.
Autopārvadātāji valdības solītos komersantu glābšanas pasākumus saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas produktiem gaida jau gandrīz mēnesi, taču pagaidām bez rezultātiem, biznesa portālam Nozare.lv norādīja biedrības Latvijas Transports valdes priekšsēdētājs Ziedonis Apariņš.
Viņš skaidroja, ka līdz ar NATO samitā pieņemto lēmumu stiprināt alianses austrumu robežu, ietverot Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju, Latvijai būs jāpiedalās ar jaunu drošības infrastruktūru, piemēram, jābūvē nepieciešamās noliktavas ieročiem un munīcijai, kā arī kazarmas, kur uzturēties karavīru vienībām. Tam būs nepieciešams straujāks budžeta palielinājums nākamajos gados, nekā tas bija paredzēts līdz šim, teica ministrs.
Dažādu oficiālu un neoficiālu vienošanos virpulī sāk kļūt arvien grūtāk izsekot, kurš uz kura reakcijām atbild. Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvji parakstījuši vienošanos par pamieru, taču oficiāla apstiprinājuma vēl nav. Krievijas ziņu aģentūra Interfax piektdien, atsaucoties uz pietuvinātiem informācijas avotiem, rakstīja, ka vienošanās sastāv no 14 punktiem un pamatā paredz pamiera uzraudzīšanu, pirmdien vēsta laikraksts Diena.