Pagājušajā gadā Valsts drošības dienests (VDD) un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 15 gadījumos atteikuši izsniegt pielaidi valsts noslēpumam, liecina iestāžu gada pārskati.
Tuvākajā laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) varētu izlemt, vai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam daļai no Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības ministriem, otrdien žurnālistiem pastāstīja SAB direktors Jānis Maizītis.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pārtraucis pārbaudi, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai kriminālvajāšanai izdotajam parlamentārietim Jurim Jurašam (JKP) var piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, vēsta raidījums Nekā personīga.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nesaskata pamatu diskusijām par valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanas kārtības maiņu, aģentūra LETA noskaidroja SAB.
Satversmes aizsardzības birojam (SAB) ir zināmi izlūki, kas Latvijā strādā Krievijas vēstniecības piesegā, bet par konkrētām personām komentārus birojs nesniegs,komentējot izskanējušās ziņas, ka Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs ir Krievijas Bruņoto spēku Galvenās pārvaldes virsnieks, aģentūrai LETA pavēstīja SAB.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir saņēmis partiju izvirzīto premjera amata kandidātu Alda Gobzema, Arta Pabrika un Jāņa Bordāna dokumentus, lai izvērtētu šo personu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) paziņojumam par Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) uzbrukumiem Latvijas kibertelpai ir mērķis dot signālu Krievijai, ka par tās aktivitātēm tiks atklāti runāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Valsts kontroli varētu aicināt pavērtēt, kādus rezultātus sasniegusi bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija, trešdien pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) patlaban nav oficiāli informēts par iespējamo informācijas izpaušanu Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) kriminālprocesā, noskaidroja aģentūra LETA. Normatīvie akti nosaka - ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma izpaušana, par to ir jāziņo augstākam vadītājam un valsts drošības iestādei. Šajā gadījumā tas būtu SAB. Tāpat jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā, kurā iekļauj institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvjus, aģentūrai LETA skaidroja SAB. Birojs šobrīd nav saņēmis oficiālu informāciju no iestādēm - ne par notikušo faktu, ne par pārbaudes rezultātiem.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vērtē publiski izskanējušo informāciju, ka zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) partneris ražotnē Piebalgas alus, Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs, būvē kuģus Krievijas armijai. SAB izskanējušo informāciju ir pieņēmis vērtēšanai, aģentūrai LETA sacīja biroja pārstāve Iveta Maura. Dūklavam kā valdības loceklim ir pielaide valsts noslēpumam, par kuras izsniegšanu, neizsniegšanu vai anulēšanu ministriem lemj SAB. SAB galvenie uzdevumir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.
Krievija mērķu sasniegšanai izmanto arvien agresīvākas metodes, par ko liecina ķīmisko ieroču izmantošana Solsberī. Taču pērnais gads iezīmējis būtisku tendenci lielvalsts drošības un ārpolitikas izpausmēs – aktīvus centienus ar visdažādākajiem līdzekļiem sev izdevīgā veidā ietekmēt iekšpolitiskos procesus Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs. Tādēļ Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas šonedēļ publicējis ikgadējo pārskatu, šogad pastiprinātu uzmanību pievērsīs pazīmēm par kiberuzbrukumiem, kas pieskaņoti vēlēšanu procesam.