Olands aicina uz kopēju ES nostāju ASV spiegošanas skandālā
Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) ieņemt kopēju nostāju spiegošanas skandālā, kura centrā ir ASV izlūkdienestu darbība.
Spiegošana
ASV sabiedrotos Eiropā pārņem sašutums par viņu izspiegošanu
ASV tuvākajās dienās būs jānopūlas, lai nogludinātu attiecības
ar sabiedrotajiem, jo īpaši Eiropā, kas ir saniknoti par mediju
publikācijās izskanējušajiem apgalvojumiem, ka amerikāņu
izlūkdienesti ar dažādām metodēm ir izsekojuši Vašingtonai
draudzīgu valstu diplomātiskās pārstāvniecības.Tā bija kārtējā ASV izlūkdienestus atmaskojošā informācija, ko
žurnālistiem ir nodevis bijušais Nacionālās drošības aģentūras
(NSA) darbinieks Edvards Snoudens, kurš kopš 23.
Reaģējot uz ziņām par ASV īstenoto spiegošanu, ES institūcijās visā pasaulē sākta drošības pārbaude
Izskanot ziņām par iespējamo ASV specdienestu veikto Eiropas Savienības (ES) institūciju izspiegošanu, Eiropas Savienības iestādēs visā pasaulē sākta drošības pārbaude, pirmdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Pija Ārenkilde-Hansena.
ASV slepenie dienesti izspiegojuši arī Franciju, Itāliju un Grieķiju
ASV slepenie dienesti izspiegojuši arī Franciju, Itāliju un Grieķiju, liecina dokumenti, kurus britu laikrakstam The Guardian nodevis bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens. Dokumenti liecina, ka ASV slepenie dienesti izspiegojuši 38 mērķus, tostarp Franciju, Itāliju un Grieķiju.
ASV uz ES jautājumiem par izspiegošanu atbildēs caur diplomātiskajiem kanāliem
ASV uz Eiropas Savienības (ES) bažām, ko radījušas presē izskanējušās ziņas par ASV izlūkdienestu veikto iespējamo ES institūciju izspiegošanu, atbildēs caur diplomātiskajiem kanāliem, svētdien paziņojusi Vašingtona.
Der Spiegel: ASV slepenie dienesti Vācijā noklausās ap pusmiljardu telefonsarunu mēnesī
ASV slepenie dienesti ik mēnesī Vācijā noklausās aptuveni pusmiljardu telefonsarunu, kā arī izseko elektronisko saraksti un mobilo tālruņu īsziņas, svētdien, atsaucoties uz slepeniem Savienoto Valstu dokumentiem, ziņo izdevums Der Spiegel. Tādējādi Vācija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pret kuru vērsta intensīvākā ASV izlūkdienestu darbība.
ASV izlūkdienesti izspiegojuši arī ES institūcijas, Brisele pieprasa paskaidrojumus
Publiski izskanot ziņām par ASV izlūkdienestu veikto iespējamo Eiropas Savienības (ES) institūciju izspiegošanu, Eiropas Savienība svētdien paziņojusi, ka tā vērsusies ar jautājumiem pie Vašingtonas un gaida Savienoto Valstu varasiestāžu atbildi.
Lielbritānijas ārlietu ministrs: Slepena izlūkošana palīdz aizsargāt brīvību
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, viesojoties ASV, otrdien paziņojis, ka slepenais izlūkdienestu darbs palīdz aizsargāt cilvēku brīvības, bet tas jāveic saskaņā ar likumiem. Ministrs uzsvēra, cik svarīga ir dalīšanās izlūkošanas informācijā starp Lielbritāniju un ASV un pauda pārliecību, ka šīs "unikālās un nepieciešamās" attiecības pelna tikai un vienīgi lepnumu.
ASV izlūkinformācijas nopludinātājs ieradies Maskavā, ticamākais galamērķis - Ekvadora
Amerikānis Edvards Snoudens, kurš nodeva plašsaziņas līdzekļu rīcībā informāciju par ASV slepeno dienestu īstenotajām vērienīgajām daudzu valstu iedzīvotāju izsekošanām, ar Krievijas lidsabiedrības Aeroflot reisu šodien no Honkongas ieradies Maskavā, vēsta izdevums South China Morning Post.
ASV izlūkinformācijas nopludinātājam izvirzītas apsūdzības spiegošanā
ASV varasiestādes izvirzījušas apsūdzības spiegošanā pret bijušo Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehnisko darbinieku Edvardu Snoudenu, kurš izpauda informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, ceturtdien paziņoja kāda ASV amatpersona.
Amatpersonas aizstāv ASV interneta spiegošanas programmas
ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) vadītājs, armijas
ģenerālis Kīts Aleksandrs, aizstāvot pretrunīgi vērtētās amerikāņu
specdienestu datu ieguves programmas, apgalvojis, ka ar to
palīdzību kopš 2001. gada izdevies novērst vairāk nekā 50 terora
aktu.
Vācija tērēs 100 miljonu interneta spiegošanai
Vācijas izlūkdienests (BND) paziņojis, ka ieguldīs 100 miljonu
eiro (70,28 miljonus latu), lai pilnveidotu interneta uzraudzības
programmu. Nauda nepieciešama, lai piecu gadu laikā izveidotu
jaunas tehnoloģijas interneta uzraudzībai, kā arī papildinātu tā
dēvēto «tehniskās izlūkošanas» grupu ar vēl 100 jauniem
darbiniekiem, vēstīja Der Spiegel.