Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, atbildot uz Dienas jautājumu par to, kāda ir kopējā situācija vilcienu pasažieru pārvadājuma segmentā, norāda: "Situāciju ar pasažieru skaita izmaiņām monitorē a/s Pasažieru vilciens, bet, raugoties no infrastruktūras viedokļa, mēs, Latvijas dzelzceļš, varam nodrošināt lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, ja pasažieru skaits tiešām augtu. Patlaban saistībā ar Rail Baltica projektu gan notiek Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcija, un tās gaitā ir demontēti četri sliežu ceļi, tādēļ gan pasažieru vilcieniem, gan kravas vilcieniem ir nācies pielāgoties, un tas arī ir veiksmīgi izdevies."
Savukārt atbildot uz jautājumu par to, kā Rail Baltica var ietekmēt Latvijas dzelzceļa darbu, M. Kleinbergs uzsver, ka "nākotnē tā būs mierīga līdzāspastāvēšana".
Dzelzceļa Rail Baltica vilcieni "virzīsies pa cita platuma jeb 1435 milimetrus platām sliedēm, bet Latvijas dzelzceļa infrastruktūru turpinās izmantot gan pasažieru, gan kravas vilcieni, kuriem atbilstošs ir Latvijas dzelzceļa infrastruktūras jeb 1520 milimetru sliežu platums. Rail Baltica būs iekšējie pārvadājumi Latvijas teritorijā, bet tie būs ar salīdzinoši ļoti retām pieturvietām. Ar Rail Baltica pasažieri savukārt varēs ātri nokļūt, piemēram, no Tallinas līdz Rīgai vai Varšavai," skaidro M. Kleinbergs. "Uzņēmums Pasažieru vilciens patlaban tādu vilciena maršrutu, uz kādu prioritāri orientējas Rail Baltica, respektīvi, Tallina–Rīga un tālāk uz Lietuvu un Eiropu, nepiedāvā, tomēr visā Rīgas areālā un kopumā Latvijā pasažieru pārvadājumus turpinās nodrošināt Pasažieru vilciens. Būs gan sinerģija, kur būs iespējams pārkāpt no viena vilciena citā, piemēram, iekāpt vilcienā Aizkrauklē un aizbraukt līdz Polijai. Rail Baltica plāno arī piedāvāt savienojumu starp Rīgas centru un lidostu."