Gadiem ilgā nespēja izbūvēt valsts robežu ir nožēlojama, uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, piebilstot, ka šī nespēja diskreditē valsts varu Latvijas sabiedrības acīs.
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Saeima ceturtdien apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Koncepcijā cita starpā norādīts, ka interesi par Latvijas aizsardzības spējām un situāciju pierobežā izrāda ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu specdienesti, konkrētas valstis gan neminot.
Latvija vienmēr bijusi kādu interesējoša ģeogrāfiska vieta, ceturtdien, debatējot par jauno Nacionālo drošības koncepciju, Saeimā sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Valdības otrdien apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) iezīmētas septiņas valsts apdraudējuma formas un prioritārie pasākumi to novēršanai. Ja iepriekšējā koncepcijā 2015. gadā Krievija tika pieminēta 43 reizes, vēl iepriekšējā 2011. gadā – tikai piecas reizes, tad jaunākajā dokumentā – jau 66. "Tas vien liecina par to, par ko ir koncepcija. Visa pamatā – par Krieviju," Dienai vērtē ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns, atzīstot, ka saturiski koncepcijā praktiski nekā "diži jauna" neesot, izņemot lielākas uzmanības pievēršanu mediju situācijai un informatīvajai telpai, droniem un 5G. Taču iztrūkst kritisku vārdu pašai aizsardzības nozarei, kurai nevedas ar iepirkumiem, kā arī nav definēta Ķīnas pieaugošā ietekme.
"Karošu, [darīšu] to, kas būs no manis prasīts konkrētajā gadījumā, bet es nekur prom nebēgšu," atbildot uz Dienas jautājumu par rīcību kara gadījumā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!). Ministri pirmdien notikušajā pirmajā darba grupas sanāksmē vienojušies par tālāko rīcību visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidei Latvijā. Tuvākajā laikā paredzētas krīzes situācijas mācības ministriju vadītājiem un valdības pārstāvjiem, par kurās gūtajiem secinājumiem spriedīs 17. jūnijā. Savukārt līdz rudenim plānots izveidot informatīvos bukletus un materiālus internetā iedzīvotājiem. Sistēmas izveidē tiks piesaistīti arī starptautiskie eksperti, tostarp no Somijas.
Par Igaunijas valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas gaidāmo braucienu uz Krieviju, nepieciešamību sākt dialogu ar Maskavu un par Eiropas armiju – ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vieslektoru Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Aizvadītajā nedēļā plaši izskanēja bažas par prezidenta nominētā premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam līdz brīdim, kad viņa valdības apstiprināšanas gadījumā Gobzemam būtu jāsāk pildīt premjera pienākumi. Attīstībai/Par! viens no līderiem Artis Pabriks pat izteicās, ka viņa rīcībā esot informācija - Gobzems pielaidi varētu nesaņemt vispār. Koalīcijas veidošanas sarunu partneru - Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par!, no kurām pēdējā jau atstāta aiz borta arī Gobzema valdības modelī, uztraucas, ka premjers bez pielaides valdības darbu padarītu nepilnvērtīgu arī tāpēc, ka premjers tādējādi būtu izslēgts no NATO informācijas aprites. Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks un bijušais Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Uģis Romanovs portālam Diena.lv viesa skaidrību - īstenojoties scenārijam, kad Ministru prezidentam nav piekļuves klasificētai informācijai, var būtiski ietekmēt ar valsts aizsardzību un drošību saistītu pasākumu realizēšanu, taču kopumā Latvijas-NATO informācijas apmaiņas procesi turpinātos kā līdz šim.
Iecerēto jauno tramvaja vagonu iegādei akciju sabiedrībai Daugavpils satiksme nepietiek līdzekļu, tādēļ Daugavpils dome jau nākamnedēļ plāno lemt par galvojuma sniegšanu uzņēmumam aizdevuma ņemšanai. Tramvajus plānots iegādāties no sliktu slavu guvušās Lietuvas kompānijas Railvec. Tā apņēmusies piegādāt astoņus Krievijā Tveras vagonbūves rūpnīcā ražotus tramvajus. Ārlietu ministrijā (ĀM) Dienai pauž, ka tai nav izprotams lēmums iegādāties tramvajus, kuru ražotājs saistīts ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
Aizbildinoties ar izmeklēšanas interesēm, Drošības policija (DP) neatklāj, vai pagājušajā nedēļā aizturētajai personai tiek inkriminēta spiegošana. DP aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocesa ietvaros 16. oktobrī aizturēta viena persona, taču izmeklēšanas interešu aizsargāšanas nolūkā plašāki komentāri netikšot sniegti.
Drošības policija (DP) sadarbībā ar citām institūcijām pievērsīs pastiprinātu uzmanību airsoft spēlei, kas 13. oktobrī plānota kompleksā viena kilometra attālumā no Ādažu poligona, aģentūra LETA noskaidroja DP. Jāatgādina, ka airsoft ir militārās simulācijas spēle, kur tiek izmantotas reāliem ieročiem vizuāli ļoti līdzīgas kopijas; šie ieroči šauj ar plastmasas lodītēm.