Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ceturtdien, 9.janvārī, Braže Ministru kabinetā iesniegusi ziņojumu par ārlietu jomā paveikto 2024.gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2025.gadā.
ĀM akcentē, ka Latvijas ārpolitika ir vienota un tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidenti, ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmiskajām organizācijām.
ĀM skaidro, ka ikgadējais ziņojums ir galvenais ārpolitikas plānošanas dokuments, kurā sniegta atskaite par paveikto iepriekšējā gadā un definēti galvenie uzdevumi konkrētajam gadam. 14.janvārī ziņojumu izskatīs Ministru kabinetā, savukārt 30.janvārī notiks ikgadējās debates par ārpolitikas ziņojumu Saeimā.
Braže atzīmē, ka Krievijas politika ir karš un tuvākajos gados tā nemainīsies. Viņasprāt, ilgtermiņa saspīlējums ar Krieviju un tās draudi ir jaunā "normalitāte", kas attiecas uz ikvienu gan Latvijā, gan mūsu sabiedrotajās valstīs.
"Mūsu nostāja ir skaidra - turpināsim stiprināt savu drošību un spēju atvairīt draudus, ierobežot Krieviju un vairot atbalstu Ukrainai, izmantojot Ārlietu dienesta iespējas visā pasaulē," pauž ārlietu ministre.
Ziņojumā norādīts, ka šogad turpināsies darbs, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās. Piemēram, 2024.gadā Krieviju neievēlēja ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā un ANO Pasaules pārtikas programmas izpildpadomē.
Savukārt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībvalstu konferencē Krieviju otro reizi pēc kārtas pārliecinoši neievēlēja organizācijas izpildpadomē. Starptautiskajās organizācijās viena no Latvijas prioritātēm ir atbalsts Ukrainai. Ziņojumā akcentēts, ka tas ir arī viens no Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē mērķiem.
Ziņojumā klāstīts, ka 2025.gadā Latvijas ārpolitikā būs trīs galvenie darba virzieni: Latvijas drošības un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Otrs virziens būs ekonomiskās izaugsmes un noturības stiprināšana, Eiropas Savienības konkurētspējas un globālās ietekmes palielināšana, kā arī Latvijas drošības un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Trešais virziens būs sabiedrības iesaiste ārpolitikas veidošanā, Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība, sadarbība ar diasporu.