Brauc vai nebrauc - par biļeti būs jāmaksā
Latvijas Ārstu biedrība aicinājusi izvērtēt obligātās veselības apdrošināšanas lietderību, ņemot vērā, ka tikai 39% Latvijas iedzīvotāju ir darba ņēmēji ar ienākumiem.
Veselības aprūpe
Tiesībsargs: Pacientu ranžēšana rada palielinātu korupcijas risku
Veselības ministrijas (VM) iecere ārstniecības iestāžu pacientus uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā rada palielinātu korupcijas risku, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
RSU: Caurā mucā ūdeni nelej
Tā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs, saņemot kārtējo kritikas devu par stāvokli veselības aprūpē, par tās neatbilstību Satversmei un nepareizajiem lēmumiem. Ir populāri kritizēt ministru, kurš saņēmis kopš ekonomiskās krīzes katastrofā grimstošu veselības aprūpes sistēmu. Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa un veselības nozares arodbiedrību darbs ir pieprasīt papildus finansējumu, kas patiešām trūkst. Diemžēl nauda neatrisinās visas problēmas, jo pasaulē nav daudz ar finansējumu nodrošinātas efektīvas veselības sistēmas, kā, piemēram, Šveicē vai Luksemburgā.
Asociācija: Nekavējoties ir jāpalielina bāzes finansējums veselības aprūpei
Būtiski un nekavējoties ir jāpalielina bāzes finansējums veselības aprūpei, norāda Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Cilvēktiesību pārkāpumu virkne veselības aprūpes sistēmā
Veselības aprūpes sistēmā problēmu un cilvēktiesību pārkāpumu ir tik daudz, ka pēc tiesībsarga Jura Jansona publicētā pētījuma pat ir grūti tos visus aprakstīt. Jau pašā pamatā nepareizi ir izprasts Satversmē rakstītais, un reālā situācija neatbilst arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Runājot par kvotu sistēmu, tiesībsargs ir īpaši skarbs, sakot, ka valsts drīz tiks novesta "līdz kliņķim".
Tiesībsargs: Veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā pagaidām ir mīts, nevis realitāte
Veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz pašreiz Latvijā ir mīts, nevis realitāte, pētījumā par Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību cilvēktiesību standartam secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Atsevišķos veselības aprūpes sistēmas segmentos konstatējama diskriminācija
Atsevišķos veselības aprūpes sistēmas segmentos konstatējama diskriminācija, pētījumā "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam" secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Abāšins: Salīdzinājumā ar Skandināviju veselības aprūpe Latvijā pat ne klibo, bet rāpo
"Ja salīdzinām veselības aprūpes sistēmu Latvijā ar veselības aprūpes
sistēmu Lietuvā un Igaunijā, tad jāatzīst, ka mūsu veselības
apdrošināšanas sistēma spēcīgi klibo, bet, ja salīdzinām ar veselības
aprūpes sistēmu Skandināvijā, tad var teikt, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma pat ne
klibo, bet tikai ar grūtībām rāpo," intervijā Magdai Riekstiņai norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Mediķi saskata iespēju iegūt vēl četrus miljonus eiro algu pieaugumam
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskata iespēju mediķu algu palielinājumam iegūt vēl aptuveni četrus miljonus eiro, daļēji neieviešot kārtību, kādā tiktu īstenoti investīciju pasākumi, lai uzlabotu pieejamību veselības veicināšanai un slimību profilakses pakalpojumiem.
E-veselības brāķa iemeslus neizmeklēs, bet Belēvičs projektam pieprasa papildu 25 miljonus
Latvija jau deviņus gadus cenšas ieviest e-veselības sistēmu - tam iztērēti vairāk nekā 10 miljoni eiro, taču neviens no solītajiem pakalpojumiem nedarbojas. Sistēmas ieviešana vairākkārt atlikta, un janvārī ir pēdējais termiņš, kad pacientiem jābūt elektroniski pieejamiem tādiem pakalpojumiem kā receptes un darba nespējas lapas saņemšana, un iespējai e-vidē pieteikt vizīti pie ārsta.
LU dekāne: Latvijas veselības aprūpe ir kārtīgi jāremontē, nevis kosmētiski jāuzlabo
Jaunākā DNB barometra pētījuma dati skaidri parāda Latvijas veselības aprūpes neatbilstību mūsdienu cilvēka prasībām – tā uzskata 76% respondentu. Vēl vairāk, runājot par nozīmīgākajām pārmaiņām aprūpes sistēmā pēdējo četru gadu laikā, pirmajā trijniekā nav neviena pozitīva uzlabojuma. Tā vietā kā nozīmīgākās pārmaiņas tiek minēti dārgāki medikamenti, lielākas rindas pie speciālistiem un dārgāki medicīnas pakalpojumi.
Apinis: Vēlreiz par bēgļiem un veselības aprūpi – bez politikas
Šobrīd Eiropā nav pietiekami daudz netakarīgu un empīrisku pētījumu par bēgļu situāciju un veselības aprūpi. Informācijas telpā valda pretnostatījumi, kurā dominē aizspriedumi par lipīgām slimībām un parazitozēm, ko Eiropā ievazās bēgļi, vienlaikus apdraudot Eiropas iedzīvotāju veselību. Bēgļu veselības problēma tiek nepamatoti stigmatizēta visur Eiropā.