Valdība un sociālie partneri trešdien vienojās līdz šā gada 1.jūnijam izstrādāt grafiku, kādā veidā līdz 2020.gadam nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti un mediķi nemitīgi uzsver vakcinācijas nozīmīgumu gan kolektīvās imunitātes veidošanā, gan paša cilvēka veselības veicināšanā. Tomēr tas nenozīmē, ka visi skepsi pret vakcīnām ir atmetuši. Joprojām ir daļa vecāku, kas izvēlas savus bērnus nevakcinēt. Arī pieaugušajiem dažreiz ir vieglprātīga attieksme, par vakcināciju aizmirstot. Sava artava atbildības jāuzņemas arī ģimenes ārstiem, jo to vidū ir arī tādi, kas aicina savus pacientus no šīm potēm izvairīties, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Veselības aprūpes nozare pēdējos astoņus gadus sirgst ar neskaitāmi daudz problēmām, sākot ar būtiskiem ierobežojumiem pacientiem saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, turpinot ar mediķu pārslodzi, zemu atalgojumu un iepriekš nepārdomātu lēmumu pieņemšanu nozares līmenī. Veselības aprūpes nākotne joprojām ir neskaidra, taču pirmie soļi nozares sakārtošanā ir sperti.
Nodokļu reforma un veselības reforma var izdoties, tikai pārskatot jautājumu par iedzīvotāju novecošanos, bet tas nozīmē arī strauju pensionēšanās vecuma celšanu
Trešdien prezentēs nākamo reformu plānu veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministre Anda Čakša intervijā Annai Strapcānei stāsta par gaidāmajām izmaiņām slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs un pieaugošo pašvaldību lomu.
Vairāki tūkstoši ārstu Kenijas valsts slimnīcās ir piekrituši izbeigt 100 dienu streiku, kura laikā desmitiem cilvēku miruši veselības aprūpes trūkuma dēļ, otrdien paziņoja ārstu arodbiedrības amatpersona.
Veselības ministre Anda Čakša kategoriski iebilst pret iespēju palielināt pacientu līdzmaksājumus, lai šādi veselības budžetā iegūtu vairāk naudas. Saistībā ar nodokļu reformu Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Kā aģentūrai LETA norādīja Čakša, šo variantu viņa neatbalsta.
Ir pagājis gads, kopš Latvijā strādā pašreizējā valdība, un jāatzīst, ka ir pragmatisks piegājiens dažādu jautājumu risināšanai valstī. Veselības nozarē īpaši svarīga ir komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus ir skaidrs, ka radikālas reformas nevar būt populāras – tā tas vienkārši ir.
2016. gadā Veselības ministrija ieviesa dažādus ierobežojumus ambulatoro laboratorisko testu nozīmēšanai, kā rezultātā medicīnas laboratorijām ir samazinājies veikto testu skaits vidēji par 20-30%. Laboratorijas tiek slēgtas, tāpēc pasliktinājusies veselības aprūpes pieejamība, it īpaši lauku reģionos. Tagad trūkst ne tikai ģimenes ārstu, bet arī laboratoriskā atbilde nereti jāgaida nedēļu.
"Ministre tiecas sakārtot veselības aprūpes sistēmu, bet, kā saka, viens nav karotājs. Izšķiroša nozīme ir tam, cik liela izpratne par aktualitāti un cik liels atbalsts būs no premjerministra Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas," sarunā par valsts un privātās medicīnas attiecībām saka Latvijas Jūras medicīnas centra (LJMC) valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.
