Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 24. decembris
Ieva, Ādams

Zane Peneze

Ņujorkas skolas solā

Žurnāliste Zane Peneze Ņujorkā būs kļuvusi par dokumentālo filmu režisori, kostīmu māksliniece Liene Dobrāja – turpina studijas un veido karjeru

Pārdomas par laiku

Šajā pilsētā biežāk nekā parasti aizdomājos par laiku. Dažreiz par to, vai to (laiku) izmantoju lietderīgi un izmantoju visu, ko lielpilsēta piedāvā. Brīvlaika nedēļās ieslīgu īstā mājas sajūtā un daždien gulēju līdz pusdienlaikam. Citreiz iedomājos, ka, atgriežoties mājās, man nekas neliksies tālu. Lai aizbrauktu pie draudzenēm Bruklinas centrā, ceļā aizrit aptuveni stunda: ar vienu metro vilcienu jāaizbrauc līdz Manhetenai, tad ar citu – atpakaļ uz Bruklinu.

Par saikni ar mājām

Drīz būs četri mēneši, kopš esmu prom no mājām. Viena no iepriekšējām Ņujorkas studentēm Zane Čulkstēna ceļa maizei deva padomu par trīs mēnešu krīzi, dažreiz sauktu par kultūršoku. Proti, ierodoties Ņujorkā, katru pārņem sajūsma, jo – kas  gan var būt labāks par dzīvošanu pasaules lieliskākajā pilsētā (frāze, ko var dzirdēt filmās par Ņujorku un radiošovu džinglos).

Vestpointa būtu pelnījusi komēdijseriālu

Lasot Roulingas grāmatas, man prātā nenāca, ka dzīvē Cūkkārpu (Hogvartu) redzēšu Amerikā, nevis Anglijā. Īstenībā brīnos, ka neviens man to nebija pateicis: Amerikas elitārā militārā akadēmija Vestpointa (West Point) izskatās kā Harija Potera filmu uzņemšanas laukums. Man kā Fulbraita stipendiātei (tiesa, samaksājot 70 dolārus) bija iespēja piedalīties nu jau pēc kārtas 64.

Vēstules no Ņujorkas V. NYC pēc Sendijas

"Čau, viss kārtībā? Ziņās taču pārspīlē, nav tik traki, vai ne?" Uz šādiem jautājumiem es atbildu ar "protams, nav tik traki". Taču, lai arī nemeloju un stāstu, kā ir, neesmu uzticams ziņu avots. Lai saprastu, kas notiek Ņujorkā, ir jāsazvana avoti visās pilsētas daļās.  Tās ir pavisam dažādas lietas - mana dzīve ar iedzīvi, ko satilpināt vienā koferī, ir Bruklinas "drošības burbulī" Bušvikā.

Vēstules no Ņujorkas IV. Sendijas dienasgrāmata

Pirmo reizi manā sarunvalodā Sendija (viesuļvētra - red.) nonāca pagājušās nedēļas vidū. Sazvanījos ar savas diplomfilmas varoni par to, kad satikties pludmalē, kas ir pamata filmēšanas vieta manam projektam. Rons satraukts stāstīja, ka Ņujorkai tuvojas milzu vētra. Viņa sajūsma pārņēma mani, un bija skaidrs, ka man ir jāizcīna tiesības uz kameru (mums augstskolā ir viena kamera uz trijiem), jābrauc filmēt svētdien un, iespējams, arī pirmdien, lai redzētu, ko nodarījusi vētra.

Vēstules no Ņujorkas 2: Pilsēta vienā teikumā

«Hei, čau, kā iet? Uz kurieni tu?» ar vienu nejaušu satikšanos uz ielas sajutos izkāpusi no tūrista statusa un sākusi dzīvot Ņujorkā. Lai arī krustojumā satiktais paziņa bija jaunzēlandietis, kuru iepazinu Nevadā un kurš arī mācās The New School, manā skolā, īsais papļāpāšanas mirklis deva man sajūtu, ka nu es tiešām esmu šeit.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide