Krievijas vēlme apspiest
Ukrainas centienus tuvināties Rietumiem un sāktās militārās aktivitātes radījušas likumsakarīgas atskaņas pasaules dārgmetālu tirgos.
Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība
šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas
upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās
ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt,
gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk
izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.
Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem.
Sākoties ekonomiskajai nestabilitātei, daļai iedzīvotāju zūd uzticēšanās citkārt tik ierastajām eiro, dolāru vai kādas citas valūtas banknotēm un rodas vēlme savu uzkrājumu pasargāšanai meklēt alternatīvas.
Raugoties uz šā gada finanšu tirgus norisēm, tas ir bijis īpaši labvēlīgs tiem, kuri investējuši zeltā. Dzeltenā metāla cena pagājušās nedēļas trešdienā pārsniedza 1500 ASV dolāru (1340 eiro) atzīmi par Trojas unci, tik augsta tā nebija bijusi pēdējos sešus gadus, bet kopš gada sākuma zelts sadārdzinājies apmēram par 15%.
Kāds vīrietis Austrālijā ticis pie pamatīga guvuma, nodarbojoties ar savu hobiju - zelta vai citu vērtīgu metāla priekšmetu meklēšanu ar metāla detektoru. Proti, viņš uzgājis un izracis 1,4 kilogramus smagu zelta gabalu, kura vērtība ir aptuveni 62 tūkstoši eiro, raksta BBC.
Pagājušajā gadā pasaules investīciju vidē vērojamā konjunktūra nav metusi līkumu arī zelta tirgum. Pēc tam, kad gadiem ilgi dzeltenais metāls nebaudīja pasaules finanšu tirgus labvēlību, pagājušā gada rudenī finanšu tirgus noskaņojums strauji mainījās, un kopš novembra vidus zelta cena ir pieaugusi par 8–9%, ceturtdien, 7. janvārī, atrodoties pie 1320 ASV dolāru (ap 1165 eiro) atzīmes par Trojas unci, tā sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada jūnija.