Biržā atkal pērk zeltu

Augoši riski

Tradicionāli ierasts uzskatīt, ka zelta cena aug pamatā divās situācijās. Viena situācija ir saistīta ar ekonomiskās nedrošības pieaugumu, savukārt otrs zelta pirkšanu un likumsakarīgu cenu pieaugumu veicinošs faktors ir inflācija, kad strauji pieaugošās patēriņa cenas liek naudai zaudēt pirktspēju. Pēdējo mēnešu cenu pieaugums, visticamāk, galvenokārt ir saistīts ar lielāku nenoteiktību pasaules ekonomikā. 

To, ka līdzsvars pasaules tautsaimniecībā varētu mainīties, varēja prognozēt jau brīdī, kad tika izsludināti pēdējo ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti un varēja noprast, ka pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu solījumi tomēr veicinās protekcionisma uzzelšanu ne tikai  ASV teritorijā, bet arī citur pasaulē. Tomēr izmaiņu ieviešana prasa laiku. Ekonomika virzījās augšup, Volstrītas akciju tirgus indeksi spēja sasniegt aizvien jaunus vēsturiskos rekordus, investīciju mikroklimats pasaulē saglabājās labs un par zeltu nebija pārāk lielas intereses. Pagājušajā gadā situācija mainījās, jo aizvien vairāk kļuva skaidrs, ka pasaules tautsaimniecība atrodas savas izaugsmes fāzes otrajā pusē. Līdz ar to strauju ekonomisko pieaugumu un uzņēmumu finanšu rādītāju iespaidīgu progresiju panākt kļūs aizvien grūtāk. Rezultātā investoru attieksme pret uzņēmumu akcijām kļuva ievērojami piesardzīgāka, un pamazām sevi pieteica iepriekšējā cenu kāpuma rezultātā gūtās "peļņas fiksēšana". Investoriem meklējot kaut ko drošāku un nosacīti taustāmāku, skati tika pavērsti zelta tirgus virzienā, turklāt eļļu ugunī pielēja augošā tirdzniecības karu iespējamība starp ASV un Ķīnu, kā arī citām valstīm. Tas nozīmē ne tikai to, ka izaugsmes prognozēšana makroekonomiskā līmenī kļūst sarežģītāka nekā iepriekš, bet arī varbūtēju dažādu investīciju projektu atlikšanu. 

Ja netiek realizēti investīciju projekti, tad mazinās arī pieprasījums, tostarp pēc dažāda veida rūpniecības produkcijas un transporta pakalpojumiem, kas var novest pie labklājības krituma un sarežģījumiem tikt galā ar finansiālajām saistībām. Līdz ar to, pat ja dažādi valstu savstarpējie tirdzniecības ierobežojumi nestājas spēkā, investīciju videi var tikt nodarīts zaudējums, un nauda sāk plūst prom no riskantiem finanšu instrumentiem, meklējot dažādus glābšanas riņķus un, iespējams, to vidū būs arī zelts. Tiesa gan, pēdējos gados kļūst aizvien grūtāk noteikt, cik labi zelts savas "drošā patvēruma" funkcijas pildīs tad, ja finanšu tirgi sašūposies.

Trūkst inflācijas

Ekonomisko procesu un zelta cenas mijiedarbībā jāņem vērā iepriekšējo gadu centrālo banku veiktā cīņa par inflācijas atjaunošanu. Patēriņa ekonomikas sabrukšana iepriekšējās desmitgades izskaņā ir tautsaimniecībā radījusi savdabīgu vakuumu, novedot pie patēriņa izsīkuma un deflācijas draudiem. Lai tiktu vaļā no šīm blaknēm, pasaules lielās centrālās bankas veica gadiem ilgstošas injekcijas finanšu sektorā ar mērķi mazināt aizdevumu likmes un atjaunot kreditēšanu, vienlaikus cenšoties veicināt inflāciju, kuru uzskata par patēriņa pieauguma mērauklu.