Jāgādā, lai cilvēcības dimensijas kopšana mūsu Tēvijā kļūst par prioritāti, kas neatpaliek no iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, Ziemassvētkos uzsvēra Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Tradicionāli Ziemassvētki Baltijas valstīs ir laiks, kad kopā savijas gan senas un mūsdienu tradīcijas, gan arī reliģiskās vērtības. Katrai no mūsu kaimiņu zemēm un arī mums pašiem ir savas, unikālas tradīcijas, taču būtiskākā no tām vieno Latviju, Lietuvu un Igauniju –tā ir kopā būšana ar savu ģimeni un tuvākajiem, raksta sabiedrisko attiecību uzņēmums Vīlands Associates pārstāvji.
Neļausim sev Ziemassvētkos noslēgties vientulībā, tas būtu pretēji šo svētku būtībai – sarunā ar Guntaru Gūti akcentē Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs Rinalds Grants.
Ziemassvētku miers ienāk ne katrā mājā, ne katrā cilvēkā. Un ne tikai ārēju apstākļu ietekmē – arī atšķirīgas pasaules uztveres dēļ. Runas par Ziemassvētku patieso būtību, šim laikam atbilstošas dziesmas, kas skan gan radio, gan iepirkšanās centros, dažādos medijos manāmās intervijas ar mācītājiem, foto ar slavenībām dievnamos utt. – tas viss nelielu, tomēr savās izpausmēs diezgan agresīvu sabiedrības daļu dara īpaši nemierīgu. Latvija ir sekulāra valsts, kāpēc mums uzspiež šo baznīcas propagandu? – viņi sauc. Protams, var jau atvaicāt, vai arī no brīvdienām viņi atsakās un vai šajā laikā dāvanas tuviniekiem nepērk, taču skaidrs, ka šāda pieeja neved līdz dialogam, tikai pastiprina negatīvismu. Jo savai rīcībai jau katrs atrod sev tīkamākos attaisnojumus.
Ziemassvētku dāvanās ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem visbiežāk sūta rupjmaizi, balzamu vai piparkūku mīklu, liecina salikto kravu pārvadātāja SIA Terra Express apkopotie dati.
Pazīstamais šovmenis Renārs Zeltiņš kopā ar draugiem ir radījis jaunu Ziemassvētku tradīciju #Dejolis, kas šogad aizstās neizteiksmīgo pantiņu skaitīšanu pie eglītes. #Dejoļa ideja ir atgādināt svētku patieso būtību un iepriecināt eglīti ar izteiksmīgu priekšnesumu.
