Kuri Ziemassvētki ir tavējie?
Sākšu ar to, ka jebkura tradicionālā kultūra, runājot etnogrāfes Lindas Dumpes vārdiem, ir kārtains pīrāgs. Tās kārtas vēsturiski sakārtojas no dažādām citām kultūrām. Šajā gadījumā Linda Dumpe runā par latviešu virtuvi (grāmatā Latviešu tautas ēdieni, Zinātne, 2009), kura, bez šaubām, ir ietekmējusies no zemnieku virtuves, taču vienlaikus arī no baltvācu muižas virtuves, no kuras nāk citi ēdieni un citi gatavošanas paņēmieni. Tie mainījušies arī, vēsturiski attīstoties dažādiem virtuves piederumiem un ienākot jaunām, īpašām garšvielām, piemēram, cukuram, kad to sāka ražot Latvijā. Lielas pārmaiņas ienesa gaļas maļamā mašīna, kas pēkšņi pavēra jaunas iespējas gaļas sagatavošanā. Vēl ir arī pāreja no vārīta uz ceptu ēdienu, kad parādījās tāda ietaise kā cepeškrāsns. Tāpēc arī ir grūti latviskajā virtuvē atrast tikai īpaši latvisko. Ir šis kārtainais pīrāgs. Ziemassvētki, kā jebkuri svētki, sākas ar gatavošanos, un virtuvei tur ir liela nozīme.
Man tomēr vissvarīgākās šķiet tumsas un gaismas attiecības. Ziemas saulgriežos diena kļūst garāka par nakti. To ir vērts nosvinēt, jo esam izgājuši cauri tumšajam laikam. Jau Ludis Bērziņš (1870– 1965, pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks) saista bluķa vilkšanu ar saules pagriešanos uz pavasara pusi un vēlmi saulei šo pagriešanos atvieglot – latvieši uzskata, ka katram ir jāiet palīgā saulei. Tādēļ bluķis ar visām negācijām, kas pa gadu ir sakrājušās, jāuzvelk kalnā un jāsadedzina. Tas jādara vienkārši tādēļ, lai nodrošinātu šo dabisko kārtību un būtu ar to vienā, saskanīgā ritmā. Agrāk tik ļoti neapzinājos, cik diena ir īsa un nakts gara. Decembrī īpaši izjūtam saules gaismas trūkumu. Iededzot sveci, ugunskuru vai vienkārši lampu – tā mēs glābjamies tumsā.
Bet svētki ir pēc tam, kad darbs ir veiksmīgi padarīts. Ziemassvētki iezīmē ziemas semestra beigas vidējā mācību posmā. Tā kā esmu saistīta ar šo procesu, arī savu darba dzīvi plānoju tā, ka līdz Ziemassvētkiem visu padaru, un tad man ir brīvais laiks, kad sāku jaunu dzīvi.
Līdzīgi dara arī bankas, valsts un pašvaldības iestādes…
Mēs dzīvojam diezgan trauksmainā, stresainā laikā, un tas ir vajadzīgs, lai sāktu jauno ciklu. Vēl man Ziemassvētku sajūtu virknējumā ir svarīgi, ka latviešu kultūru vienmēr esmu saistījusi ar dabas cikliem. Man ir svarīgi, kas redzams aiz loga. Manos priekšstatos pilnvērtīgam Ziemassvētku notikumam pieder balts sniegs. Man bijuši fantastiski brīži kopā ar ģimeni, kad esam pelēkā dienā izbraukuši no pilsētas un pēkšņi piedzīvojuši balto sniegu. Tad ir sajūta, ka viss ir kārtībā.
Vēl man Ziemassvētkos ļoti būtiska ir iešana mežā pēc eglītes. Mums ir lauku māja Vidzemē, Dzelzavā. Man un bērniem ideālais Ziemassvētku piedzīvojums ir tur – tur dzīvo mūsu rūķi, tur ir mežs, ir iespēja aiziet iededzināt eglīti mežā vai dārzā. Ja ir slapji Ziemassvētki, var laist kuģus ar svecēm peļķēs. Varam veidot ledus vai uguns skulptūras. Tad tu esi tā dabas daļa. Varbūt viegli romantiska, viegli sentimentāla. Tur tas ir ļoti pa īstam, jo apkārt ir dabas skaņas un klusums. Ko darīt, tas ir no pašiem atkarīgs. Esam vilkuši bluķi, to dedzinājuši, dziedājuši – kāds kurā reizē noskaņojums.
Tagad esmu mamma trim bērniem un vecmāmiņa pieciem mazbērniem. Trīs puikas aug manas vecākās meitas Laumas ģimenē. Divi bērni ir manam vecākajam dēlam Mārtiņam, kurš šobrīd dzīvo Dubaijā. Tas piešķir mūsu Ziemassvētkiem citu dimensiju, jo ir jārēķinās ar attālumu un varēšanu vai nevarēšanu aizbraukt. Jaunākais dēls Jānis vēl studē Latvijas Universitātē un dzīvo kopā ar mums.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20.- 26. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Itamars Toledano
Ir GUDRI Ziemsvētkos neēst,