Divu Koreju attiecības
Dienvidkorejas prezidenta Juna Suk Jola pagājušā gada decembra sākumā īstenotais de facto valsts apvērsuma mēģinājums var novest pie interesantām un tālejošām sekām abu Koreju attiecībās.
Andis Sedlenieks
Iekšējo cīņu devītais vilnis
Dienvidkorejā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās politiskā krīze – valstī sākusies konfrontācija starp parlamentu un prezidentu Junu Sukjolu. Tajā iesaistīti gan abu pušu atbalstītāji, gan tiesībsargi un arī militarizētas struktūrvienības.
Kanādas dilemma
Nedēļas pirmajā pusē par
atkāpšanos no Kanādas premjerministra un valdošās Liberālās partijas līdera amata paziņoja Džastins Trudo, kurš abus
šos posteņus pametīs, līdzko
partija būs izraudzījusies sev jaunu vadītāju.
Austrijas labējais pagrieziens
Nedēļas sākumā Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņoja, ka nākamās valdības veidošanu uztic par galēji labēju dēvētās Austrijas Brīvības partijas (Freiheitliche Partei Osterreichs, FPO) līderim Herbertam Kiklam.
Ko pasaulei nesīs 2025. gads?
Lai arī sācies jauns gads, daudzi konflikti un saspīlējumi pasaulē pērn tā arī netika atrisināti. Kādā zīmē pasaules politikā paies šis – 2025. – gads, kādi būs tā galvenie notikumi, un kādu nospiedumu tas aiz sevis atstās?
Eiropas orbanizācija
Aizvadītā gada beigās Vācijā plašu rezonansi izraisīja viena no pašiem pazīstamākajiem ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, tehnoloģiju multimiljardiera Īlona Maska atklātais aicinājums 23. februārī gaidāmajās Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās atbalstīt Vācijas iekšpolitikas enfant terrible Alternatīvu Vācijai (AfD).
Trampa stratēģiskais kurss
Vēl pirms oficiālas stāšanās amatā ar uzreiz vairākiem skaļiem starptautiskiem paziņojumiem ir nācis klajā ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.
Gruzijas izšķirošā diena
Īsi pirms gadumijas – 29. decembrī – Gruzijā gaidāma
konfrontācija starp varas partiju Gruzijas sapnis un šīs partijas
izvirzīto nākamo Valsts prezidentu Miheilu Kavelašvili un opozīciju
un tās līderi esošo Valsts prezidenti Salomi Zurabišvili. Proti, šajā
datumā paredzēta jaunā prezidenta inaugurācija, un, ja opozīcijai
neizdosies nosargāt Zurabišvili palikšanu amatā, tad, visticamāk, arī
protesti pamazām izsīks.
Varas tranzīts ASV
Nedēļas vidū notika ASV vēlētāju (elektoru) kolēģijas balsojums par 5. novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu
rezultātu apstiprināšanu, kas
vienlaikus aizsāk arī jaunu
varas maiņas posmu Savienotajās Valstīs.
Olafa Šolca atstādināšana
Nedēļas sākumā Vācijas Bundestāgs (parlamenta apakšpalāta) nobalsoja par neuzticības izteikšanu sociāldemokrātu kancleram Olafam Šolcam.
Piektās republikas nebeidzamās problēmas
Tikai trīs mēnešus pēc darba sākšanas Francijas premjerministra Mišela Barnjē valdība neizturēja uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā (parlamenta apakšpalāta) un atkal ir ieslīgusi politiskajā krīzē. Turklāt pārliecinoša izeja no Francijā vērojamā apburtā loka joprojām nav saskatāma un arī politiskā stabilitāte pārskatāmā nākotnē nav gaidāma. Kādēļ tā, un kas nepieciešams Francijai, lai izkļūtu no krīzes?
Atkārtots lidojums 93
Amerikas Savienoto Valstu
plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka
ievēlētais prezidents Donalds
Tramps nominējis Valsts
departamenta politikas
plānošanas direktora (The
Director of Policy Planning) amatam Maiklu
Entonu.
Ieguvēji un zaudētāji
Bašāra el Asada režīma negaidīti straujā krišana Sīrijā ir ievērojami mainījusi arī reģionālo spēku samēru.
Rumānijas konservatīvisma virziens
Politiskās kaislības šobrīd sit devīto vilni otrajā daudzskaitlīgākajā bijušā padomju bloka, tagad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Rumānijā. Tur 1. decembrī notika parlamenta vēlēšanas, bet jau 8. decembrī gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tā visa rezultātā var izveidoties nacionāli konservatīva valdība un Rumānija varētu pievienoties ES iekšējai frondai – Ungārijai un Slovākijai. Cik reāla ir šī iespēja, un kāds ir iekšpolitisko spēku samērs Rumānijā?
Mēģinājums atgriezties vēsturē
Nedēļas sākumā, naktī no
pirmdienas uz otrdienu,
punktu savai politiskajai
karjerai, pie kam sen aizmirstā
veidā, pēc diviem ar pusi amatā pavadītiem gadiem pacentās pielikt Dienvidkorejas prezidents Juns
Suk Jols.
Pilsoņu kara atgriešanās
Iepriekšējā nedēļā Sīrijas līdera Bašāra el
Asada pretinieku bruņotie spēki sāka
uzbrukumu (acīmredzami ne bez
neoficiāla Turcijas atbalsta) valdības
spēkiem, negaidīti ieņemot lielāko daļu
valsts otras lielākās pilsētas Alepo, kā arī
plašas teritorijas tās apkaimē.
Vai iespējams apturēt karu Ukrainā?
Pēdējās nedēļās gan dažādu valstu politiķi un eksperti, gan plašsaziņas līdzekļi regulāri piemin iespēju, ka jau samērā drīz varētu sākties sarunas par kara pārtraukšanu Ukrainā. Šīs cerības ir pamatotas vai tikai iluzoras, kādas ir iespējas, ka karadarbība tiešām varētu tikt pārtraukta, un kādi ir priekšstati par iespējamo mieru?
Labējā spārna kandidāts
Partija Gruzijas sapnis šonedēļ nosauca sava kandidāta uz nākamā šīs valsts prezidenta amatu vārdu – uz šo posteni tiks virzīts tuvas Gruzijas sapņa sabiedrotās, nelielas, par labēji radikālu bieži dēvētas partijas Tautas spēks viens no līderiem Mihails Kavelašvili.
Rumānijas pārsteigums
Iepriekšējās nedēļas nogalē ar daudziem
šokējošu iznākumu – neatkarīgā nacionālkonservatīvā kandidāta Kelina Džordžesku uzvaru un iekļūšanu otrajā kārtā
– noslēdzās Rumānijas prezidenta
vēlēšanu pirmā kārta.
Vācija pirmstermiņa vēlēšanu priekšvakarā
Novembra sākumā izjuka Vācijas valdošā koalīcija, un nu decembra vidū Bundestāgā (federālā parlamenta apakšpalāta) gaidāms uzticības balsojums kancleram sociāldemokrātam Olafam Šolcam.
Konservatīvais kompromiss
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV
prezidenta vēlēšanās uzmanības
centrā tagad atrodas viņa topošā
administrācija – cilvēki, kurus
ASV ievēlētais prezidents nominē
kā iekšpolitiski, tā starptautiski
nozīmīgiem amatiem.
Bez cerībām uz pārmaiņām
Pagājušajā nedēļā Gruzijas separātiskajā Abhāzijas Republikā sākās
pret vietējo varu vērstie nemieri,
par kuru cēloni kļuva prasība
vietējam parlamentam atteikties
no iecerētā investīciju līguma ar
Krieviju ratificēšanas.
Trampa nākamā komanda
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu Savienotajās Valstīs sācies oficiālais 75 dienu pārejas periods. Tā laikā aizejošais prezidents Džo Baidens pakāpeniski nodos pilnvaras un tiks izveidota jauna administrācija jeb faktiski – valdība. Kuri politiķi varētu ieņemt nozīmīgākos posteņus Trampa komandā, un kā viņu iecelšana konkrētos amatos var atsaukties uz ASV nostāju dažādos jautājumos?
Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas
Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.
Trampa Eiropas domubiedri
Donalda Trampa pārliecinošā
uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņiem,
galvenokārt ievēlētā ASV
prezidenta atbalstītājiem,
veiksmīgie pirmkārt jau Kongresa abu palātu vēlēšanu iznākumi jau
ietekmē arī kā kopējo starptautisko, tā
iekšpolitisko situāciju virknē pasaules valstu.
Nāvējošie plūdi un to mācības
Spānija tikko piedzīvojusi vienu no nāvējošākajām dabas katastrofām valsts vēsturē. Neparasti spēcīgas lietusgāzes laikā Valensijā, Kastīlijā-Lamančā, kā arī Andalūzijā nokrišņu daudzums vienas dienas laikā pārsniedza gada normu, un plūdos bojāgājušo skaits jau mērāms simtos. Kādēļ plūdi bija ar tik traģiskām sekām, un kas pie tā vainojams?
Pārsteidzoši, taču paredzami
Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētāja vārds kļuva zināms jau pēcvēlēšanu naktī.
Unikāla situācija
Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.
Aprites ekonomikai vajag praktiskās izpausmes
Pilsētas cenšas pasākumos pāriet no vienreizlietojamiem uz daudzkārtlietojamiem traukiem.
Kaimiņos pie varas kreisie
Par nule aizvadīto Lietuvas vēlēšanu pārliecinošiem uzvarētājiem kļuvuši sociāldemokrāti, iegūstot 54 no 141 deputātu vietas. Labi panākumi ir arī citiem kreisajiem, tādēļ nekādu problēmu ar jaunas, šoreiz kreisas ievirzes, valdības izveidi nebūs. Konservatīvo pārstāvniecība Seimā tikmēr ir ievērojami sarukusi, bet viena no līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām – Brīvības partija – tajā nav iekļuvusi vispār. Kamdēļ tā, un vai Lietuvā gaidāmas būtiskas pārmaiņas?