Aizvadītie divi liela mēroga
starptautiskie pasākumi Ķīnā –
Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu samits un
Otrā pasaules kara beigu 80.
gadadienas atzīmēšana,
pirmkārt jau vērienīgā militārā parāde – ir
izraisījuši arī saviem mērogiem atbilstīgu
starptautisko rezonansi.
Pirmdien, 8. septembrī, vienas no Eiropas Savienības (ES) nozīmīgākajām valstīm Francijas Nacionālā asambleja (parlamenta apakšpalāta) ar augstu ticamības pakāpi nobalsos par neuzticības izteikšanu premjerministra Fransuā Bairū mazākuma valdībai.
Atteikšanās no vēstuļu piegādēm līdzšinējā regularitātē, citu pasta pakalpojumu pārmaiņas un arvien augošās cenas izsauc daudz jautājumu un nereti arī neapmierinātību daudzu iedzīvotāju vidū ne vienā vien valstī. Kādēļ šādas pārmaiņas notiek, un vai tas nozīmē, ka ar laiku no pasta funkcijām to tradicionālajā izpratnē valstis varētu atteikties pavisam?
Uzreiz vairākas starptautiskas apvienības jeb alianses, kuras par savu mērķi bija izvirzījušas nulles emisiju sasniegšanu līdz 2050. gadam vai ātrāk, šobrīd atrodas būtībā pašlikvidēšanās procesos, oficiāli gan izvairoties no šā termina lietošanas.
Sākot ar šīs nedēļas nogali, lielās
starptautiskās politikas smaguma
centrs pārcelsies uz Ķīnu, kur
notiks vispirms Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu
sanāksme, bet pēc tam – svinīgie
pasākumi par godu 2. Pasaules kara beigu
80. gadskārtai.
Pārdošanā nonākusi jauna grāmata par britu karaļnamu, kurā īpaša vieta atvēlēta karaliskās ģimenes «pazudušajam dēlam» princim Endrū, viņa sakariem ar skandalozo uzņēmēju Džefriju Epstīnu un vēl citām neglaimojošām epizodēm. Kas īsti ir odiozais princis, un pie kādām pārmaiņām karaļnamā grāmatā minētās atklāsmes varētu novest?
Nedēļas sākumā Vašingtonā aizvadītā ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, kura risinājās virknes apvienotās Eiropas līderu klātbūtnē, plašu uzmanību piesaistījusi ne tikai ar centieniem atrast risinājumu konfliktam Ukrainā.
Serbijā nu jau vairāk par nedēļu turpinās vardarbīgi protesti, kuru dalībnieki prasa Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča atkāpšanos un jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
SestDienas iznākšanas brīdī jau notikusī ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina divpusējā tikšanās starptautisko uzmanību piesaistīja ne tikai tāpēc, ka galvenais oficiālās dienaskārtības punkts ir miera panākšana Ukrainā. Ir skaidrs, ka sarunu gaitā ne mazums uzmanības veltīts arī Vašingtonas un Maskavas divpusējām attiecībām un droši vien arī tēmām, kuras oficiālajos paziņojumos nebūs pat pieminētas. Par ko vēl līdztekus Ukrainai var runāt abi politiķi, un kāda var būt šīs tikšanās ietekme uz starptautisko politiku?
Pirms nedēļas, 8. augustā, Vašingtonā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja kopīgu, ASV izstrādātu miera deklarāciju, kura oficiāli tiek uzskatīta par ievērojamu soli pretim miera noslēgšanai starp abām šīm Dienvidkaukāza valstīm.
Vakar tikai dažas stundas pirms
tam, kad būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā
pieņemtajam lēmumam uz 90
dienām samazināt savstarpēji
noteiktos, uz brīdi jau kosmiskus apmērus sasniegušos muitas tarifus, ASV
prezidents Donalds Tramps parakstīja
rīkojumu, atbilstīgi kuram iepriekšējo
muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošana tiek
atlikta vēl uz 90 dienām.
Kādi skandāli noveda pie līdzšinējā Lietuvas premjerministra Gintauta Palucka atkāpšanās no amata, un kādēļ nākamās valdības veidošana kaimiņvalstī var izrādīties visai sarežģīts process?
Pirms nepilna mēneša Lielbritānijā
tika publiskotas interesantas,
FindoutnowUK veiktas aptaujas
rezultāti – par kuru no politiskajiem spēkiem vēlētāji atdotu
savas balsis valsts parlamenta
vēlēšanās, ja esošajiem politiskajiem spēkiem pievienotos vēl arī bijušā leiboristu
līdera Džeremija Korbina hipotētiskā partija.
Nedēļas sākumā vispirms
Indija, bet pēc tam Ķīna
oficiāli paziņoja, ka nepakļausies ASV spiedienam un
neatteiksies no Krievijas
naftas un citu energoresursu
importa.
Pagājušās nedēļas vidū intensīvās kaujās pārauga sens robežstrīds starp Dienvidaustrumu Āzijas valstīm Taizemi un Kambodžu. Lai gan jau drīz pēc tam abām valstīm ar Malaizijas starpniecību izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu, tas diezin vai pietuvinās strīda galīgo atrisinājumu, jo to reģionam mantojumā atstājusi vēl Francijas otrā koloniālā impērija. Kāda ir konflikta priekšvēsture, un kamdēļ abām budistu valstīm šis jautājums ir tik svarīgs?
Nedēļas vidū ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par papildu 40% muitas tarifa piemērošanu Brazīlijas precēm, kā rezultātā kopējā tarifu likme importam no Brazīlijas sasniegusi 50% (bet Brazīlijas varam un to saturošajiem izstrādājumiem, kas ir būtiska Brazīlijas eksporta prece, – 60%).
Iepriekšējās nedēļas beigās, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas sarunām Skotijā, tika paziņots par tirdzniecības vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES) panākšanu.
Drīz pēc kara sākuma ar Izraēlu šā gada jūnijā Irānas varasiestādes aicināja iedzīvotājus izdzēst no saviem viedtālruņiem populāro ziņapmaiņas lietotni WhatsApp, apgalvojot, ka tā pretiniekam nosūtījusi informāciju, kas izmantota arī vairāku Irānas kodolfiziķu likvidēšanai. WhatsApp šīs apsūdzības kategoriski noliedz, un arī pierādījumi, kas tās apliecinātu, nav publiskoti, tomēr Teherānas nostāja nav mainījusies. Līdzīgi rīkoties sākusi arī Krievija, un, visticamāk, šīm abām Rietumiem naidīgajām valstīm atradīsies vēl citas sekotājas. Kādēļ tā, un vai mērķis izspiest konkrēto lietotni no atsevišķām valstīm tiešām varētu vainagoties panākumiem?
Par vienu no ASV iekšpolitikas galvenajām tēmām šobrīd ir kļuvis Nacionālās izlūkošanas direktores Tulsijas Gabardas publiskotais ziņojums par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV vēlēšanās, it kā lai sekmētu Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Pagājušajā svētdienā, 20. jūlijā, Japānā tika aizvadītas valsts parlamenta (Nacionālā Dieta) augšpalātas jeb Padomnieku palātas vēlēšanas, kuras noslēdzās ar iepriekš lielā mērā paredzamu iznākumu – vairākumu arī Padomnieku palātā zaudēja Japānas premjerministra Sigiru Isibas pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija (LDP).
Nedēļas sākumā plaša starptautiska uzmanība bija pievērsta ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumam, par kuru iepriekš tika solīts, ka tas kļūs par pārsteigumu Krievijai. Ar šo paziņojumu Tramps nāca klajā Baltajā namā, tiekoties ar Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāru Marku Ruti, un, lai gan izteikumi tiešām liecināja par jūtamām pārmaiņām vēl nesen gana labvēlīgajā attieksmē pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, par nekādu radikālu pārsteigumu nedz pozitīvā, nedz negatīvā nozīmē šis paziņojums tomēr nekļuva. Kādēļ tā, un kā Baltajā namā un ne tikai tajā notiekošais var mainīt situāciju Ukrainas frontē?
Iepriekšējās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā kārtējās asiņainās sadursmes risinājās Sīrijā, kur tikai pēc Izraēlas bruņoto spēku atklātas iejaukšanās tika apturēts valdības spēku iebrukums pamatā drūzu apdzīvotajā Suveidas provincē.
Pagājušās nedēļas nogalē Francija un tās aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas politiskie spēki parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Jaunkaledoniju paredzēts pasludināt par valsti, taču interesantā statusā – par valsti Francijas sastāvā, kuras esamība tostarp ierakstīta Francijas konstitūcijā
Šovasar visas pasaules uzmanību piesaistīja viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem – Džefa Beizosa – kāzas, kuras viņš, maigi izsakoties, organizēja ar vērienu, uz vairākām dienām teju pilnībā nosakot visas Venēcijas ikdienu. Par ko šāda veida notikumi liecina, un kādas tendences iezīmē mūsdienu Rietumu sabiedrības virzībā?
Lai arī šā gada 6. un 7. jūlijā Riodežaneiro, Brazīlijā aizvadītajā BRICS valstu līderu samitā netika pieņemti skaļi vai nozīmīgi lēmumi, šī tikšanās beidzot var kļūt par lūzuma punktu, kas iezīmē ievērojamas izmaiņas rietumvalstu attieksmē pret paplašināto BRICS.
Vēl pavisam nesen viena no ASV
prezidenta Donalda Trampa
pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem, informācijas tehnoloģiju un inovāciju miljardiera
Īlona Maska paziņojums par
jauna politiskā spēka jeb "trešās partijas"
dibināšanu, visticamāk, sola tikai vēl vairāk
nenoteiktības ASV iekšpolitikā.
Izraēlas un Irānas šā gada jūnija karš, kas vēsturē varētu palikt ar nosaukumu Divpadsmit dienu karš (lai gan faktiski turpinājās dienu ilgāk), ir noslēdzies ar gana interesantu rezultātu – par uzvarētājām sevi ir pasludinājušas gan abas karojušās puses, gan ASV. Konkrēta miera līguma aprises pie horizonta gan joprojām īsti nav parādījušās, un tas liek domāt, ka karadarbība dažādu – militāru, ekonomisku un politisku – iemeslu dēļ ir apturēta tikai uz nenoteiktu laiku. Kādēļ tā, un kurš patiesībā uzskatāms par reālo uzvarētāju?
Aizvien lielāku starptautisko
plašsaziņas līdzekļu uzmanību
sāk piesaistīt pēc diviem
mēnešiem – šā gada 3. septembrī – Ķīnā gaidāmā Otrā
pasaules kara noslēguma 80.
gadadienas atzīmēšana.
Nedēļas sākumā Azerbaidžānas policija veica kratīšanu Krievijas propagandas medija Sputņik birojā Baku, kā arī tika aizturēti divi šā medija vadītāji, vainojot viņus finanšu pārkāpumos, bet neoficiāli arī sadarbībā ar Krievijas drošības iestādēm.
Uzreiz vairāku iemeslu dēļ Izraēlas un Irānas karš ekspertiem atkal licis pievērst uzmanību Arktikai. Kādēļ šis reģions ir tik interesants daudziem, un vai bažas par tā militarizēšanos ir pamatotas?
