Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 30. marts
Nanija, Ilgmārs

Andis Sedlenieks

Augstskolu cīņa par vietām

Sākoties jaunajam mācību gadam, SestDiena ieskatās svaigākajos augstskolu reitingos pasaulē, meklējot tajos arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu universitāšu nosaukumus.

Telegram Rubikona Francijā

Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.

Japāna pārmaiņu gaidās

Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) līderis Fumio Kisida izšķīrās par daudziem negaidītu soli – viņš paziņoja, ka nebalotēsies uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.

Kurskas loks 2.0

Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā sāka Krievijai negaidītu militāro operāciju tās teritorijā – Kurskas apgabalā –, spējā triecienā ieņemot tās pierobežas rajonus. Šī operācija tiek uzskatīta par labi izplānotu un īstenotu, tomēr tagad dienaskārtībā ir parādījušies jau citi jautājumi – par operācijas mērķiem un tās ietekmi uz situāciju frontē, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā ilgākā laika posmā.

Konvents un jautājumi

Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas nacionālā konventa ārējo spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka konvents spēs palielināt atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu Kamalai Harisai.

Taizemes nebeidzamā krīze

Uz daudzu starptautiski nozīmīgu notikumu fona bez īpašas ievērības ir palikusi varas maiņa Taizemē, par kuras premjerministri pagājušajā nedēļā kļuva šīs valsts vēsturē paša skandalozākā bijušā premjera, miljardiera Taksina Činavata meita – 37 gadus vecā Petongtarda Činavata.

Orbāna Viseiropas iznāciens

Ne tikai kļūšana par Eiropas Savienības padomes prezidējošo valsti, bet virkne citu valstu kritiski vērtētu lēmumu likuši Ungārijai un tās premjera Viktora Orbāna vārdam pastāvīgi nokļūt starptautisko ziņu virsrakstos. Ko īsti viņš vēlas panākt?

Sarežģītais talibu jautājums

Afganistānā ar vērienīgu, kustības Taliban rokās pirms trim gadiem nonākušās ASV armijas militārās tehnikas parādi (bijušajā ASV armijas bāzē Bagramā) tika atzīmēta trešā gadskārta, kopš ASV bruņotie spēki pēc divdesmit gadu klātbūtnes steigā un gana neorganizēti atstāja šo valsti.

Francijas apburtais loks

Līdz ar Parīzes olimpisko spēļu noslēgšanos ir beidzies arī "olimpiskais pamiers" Francijas iekšpolitikā, un Valsts prezidentam Emanuelam Makronam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, kādu viņš redz izeju no lielā mērā paša radītās iekšpolitiskā pata situācijas.

Lielās apmaiņas aizkulises

Nule notikusī ieslodzīto apmaiņa starp ASV, Krieviju un vēl citām valstīm tiek saukta par vērienīgāko kopš aukstā kara laikiem. Kas bija galvenie tās organizētāji, kā to izdevās panākt, un kurai no pusēm tā uzskatāma par uzvaru?

ASV demokrātu izvēle

Kā aiz ASV robežām, tā pašās Savienotajās Valstīs kā negaidīts tiek vērtēts demokrātu kandidātes uz ASV prezidenta posteni Kamalas Harisas (un vienlaikus arī partijas vadības) lēmums par viņas pārinieku – kandidātu uz ASV viceprezidenta amatu – izraudzīties pat ASV maz zināmo Minesotas pavalsts gubernatoru, 60 gadu veco Timu Volzu.

Bangladešas apburtais loks

Nedēļas sākumā pēc masu protestiem, kuru laikā dzīvību zaudēja ap trim simtiem cilvēku, no amata atkāpās un vārda tiešā nozīmē no valsts aizbēga Bangladešas vēsturē ilglaicīgākā (šo amatu vairāk nekā 20 gadu ieņēmusī) premjerministre Hasīna Vazeda, valsts dibinātāja Mudžibura Rahmana meita.

Kamala Džo vietā

Līdz ar Džo Baidena atteikšanos kandidēt uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā ASV pamatīgi sajauktas priekšvēlēšanu kārtis. Ko tas varētu nozīmēt ilgtermiņā un kādi kandidāti vēl uzpeldēt?

Ziemeļkipras statusa jautājums

Galvenokārt spriedzes pieauguma dēļ Tuvajos Austrumos bez īpašas ievērības starptautiskā mērogā palika fakts, ka šajās dienās apritēja 50 gadu kopš Kipras sadalīšanās divās – grieķu un turku – daļās.

Pēc paredzama scenārija

Par Venecuēlā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu (pēc ilgāka pārtraukuma – pirmo ar pilnvērtīgu vai gandrīz pilnvērtīgu opozīcijas piedalīšanos) uzvarētāju ir pasludināts esošais valsts vadītājs Nikolass Maduro, kamēr opozīcija atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un valstī jau ir sākušies pret Maduro un čavistiem (eksprezidenta Ugo Čavesa sekotājiem) vērsti protesti.

Nerietumu pasaules flagmaņi

Jūlija sākumā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notika Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksme, kuras galvenais notikums bija Baltkrievijas pievienošanās ŠSO, tai kļūstot par desmito organizācijas dalībvalsti. Rietumvalstīs šis samits lielu interesi neraisīja, un līdzīga attieksme bieži pastāv arī pret otru nozīmīgāko nerietumu valstu apvienību BRICS. Taču abas šīs alianses palielina savas iespējas un aizvien biežāk un uzsvērtāk pretstata sevi Rietumiem. Kas īsti slēpjas aiz apzīmējumiem ŠSO un BRICS, un kādi ir aiz tām stāvošo valstu mērķi ilgtermiņā?

Principi un realitāte

Nedēļas pirmajā pusē astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri nosūtīja kopīgu vēstuli ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam (kurš šajā amatā gan vada pēdējos mēnešos) ar aicinājumu pārskatīt politiku attiecībā uz Sīriju.

Starp Herisu un nezināmo

Iepriekšējās nedēļas beigās ASV prezidents Džo Baidens rakstiski paziņoja par atteikšanos atkārtoti kandidēt uz Balto namu, turklāt paziņojums tika publiskots vien dažas stundas pēc tam, kad viņa priekšvēlēšanu štābs bija apliecinājis, ka prezidents no cīņas neatteiksies.

Miera plāns Ukrainai – cik reāls?

Pirms jūlija sākumā ASV aizvadītā Ziemeļatlantijas alianses samita virkne mediju un ekspertu, tostarp arī Ukrainā, plaši apsprieda kara pārtraukšanas iespējamos scenārijus. 8. jūlijā piedzīvotais Krievijas raķešu asiņainais trieciens pa Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kā arī NATO samits runas par iespējamo mieru uz laiku atvirzīja tālākā plānā, tomēr skaidrs, ka par to atkal runās. Cik reāla ir varbūtība, ka izdodas panākt konflikta noregulēšanu sarunu ceļā?

Ķīnas stratēģiskais kurss

Nupat Ķīnas galvaspilsētā Pekinā notikušajā Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (ĶKP CK) XX kongresa Trešajā plēnumā, visticamāk, ir pieņemts stratēģisks lēmums sākt gatavošanos plašai Ķīnas ekonomisko saišu ar ASV pārtraukšanai.

ASV demokrātu rūkošās cerības

Atentāta mēģinājums pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu, kas notika divas dienas pirms viņa kā republikāņu kandidāta oficiālas nominēšanas cīņai par Balto namu, ir mainījis iekšpolitisko spēku samēru Savienotajās Valstīs, padarot Trampu par viennozīmīgu gaidāmo prezidenta vēlēšanu favorītu.

Politiskā šaha iespējas Lielbritānijā

Leiboristu uzvara, konservatīvajiem paliekot opozīcijā, nomainījusi politiskās figūras uz Lielbritānijas varas skatuves. Ko īsti tas nozīmē, un kas gaidāms turpmāk?

Vērtības un realitāte

Neilgi pirms ASV notikušā Ziemeļatlantijas alianses jubilejas samita ietekmīgajā izdevumā The Economist bija lasāma interesanta Somijas prezidenta Aleksandra Stuba publikācija ar nosaukumu Rietumu vērtības ir svarīgas, bet tāds ir arī reālisms (The West’s values are important, but so is realism).

Modi Krievijas turneja

Nedēļas sākumā divas dienas ilgā vizītē Krievijā ieradās Indijas premjerministrs Narendra Modi, pie kam brauciens uz Maskavu bija viņa pirmā vizīte Krievijā pēc 2022. gada februāra (Krievijas iebrukuma Ukrainā) un pirmā oficiālā ārvalstu vizīte pēc trešās stāšanās premjera amatā.

Baltijas robežplāni

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī NATO un ES austrumu robeža ir jāstiprina. Lai gan plāni tiek saskaņoti, katra no Baltijas valstīm šo darbu veic atsevišķi – saskaņā ar savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem termiņiem. Taču kādi īsti ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plāni attiecībā uz austrumu robežas stiprināšanu, un kā katrai no valstīm sokas ar nodomu īstenošanu?

ASV demokrātu nominācija

Pēc 27. jūnijā ASV notikušajām prezidenta amata kandidātu, republikāņa Donalda Trampa un pašreizējā prezidenta demokrāta Džo Baidena, televīzijas debatēm ASV nerimstas kaislības ap jautājumu, ka demokrāti varētu nomainīt Baidenu pret citu kandidātu

Pieprasījums un piedāvājums

Divi patlaban nozīmīgākie notikumi Eiropas politiskajā dzīvē ir Nacionālās Asamblejas ārkārtas vēlēšanas Francijā, kuru pirmā kārta jau ir aizvadīta, kā arī parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā.

Politiskā turbulence Francijā

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izšķiršanās izsludināt ārkārtas vēlēšanas var gan novest pie ilgstošas politiskās paralīzes šīs valsts iekšpolitikā, gan ietekmēt tās darbību Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Kas par šādu soli valsts līderim lika izšķirties, un kādus nākotnes scenārijus tas iezīmē?