Lai arī Hāgā aizvadītajā NATO
samitā tika panākta vienošanās
par aizsardzības izdevumu
ievērojamu palielināšanu, kas ir
laba ziņa, pati samita norise
atstājusi atklāti pretrunīgu
iespaidu.
Lai arī Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts vēsturē, visticamāk, paliks kā Divpadsmit dienu karš (un visā pasaulē tiek uztverts tieši kā karš), vismaz formāli šajā vārdā dēvēt to nevar, jo neviena no iesaistītajām pusēm karu pretiniekam pieteikusi netika.
Piektdiena, 13. jūnijs, paliks vēsturē kā diena, kad
Izraēla sāka tiešu un, iespējams, izšķirošu uzbrukumu
savai eksistenciālajai ienaidniecei Irānai. Tiesa, Irāna ir
atguvusies no pirmā apjukuma, un, vai ebreju valstij
izdosies sasniegt deklarētos mērķus, pagaidām nav
skaidrs. Taču kādi ir šī konflikta cēloņi un kādi –
turpmāko notikumu attīstības scenāriji?
Kanādā aizvadītais vadošo
rietumvalstu jeb G7 (parasti dēvēts par lielo septītnieku, lai
gan oficiāli tā vienmēr ir bijusi
tikai septiņu grupa) līderu
samits uzskatāmi liecina par
nesaskaņām šī kluba rindās, kā arī par to, ka
vairākums pārējās pasaules G7 samitā
spriesto vairāk pat neuzskata par pieminēšanas vērtu notikumu.
Ar Islandes Muzeju padomes Akreditēto muzeju daļas vadītāju Klāru Tourhalsdotiru un
Austrumislandes Tehniskā muzeja direktori Elfu Pētursdotiru sarunājas Andis Sedlenieks.
Izraēlas un Irānas konflikta jaunās fāzes
turpmākā gaita būs lielā mērā atkarīga
no ASV prezidenta Donalda Trampa
lēmuma, bet Tramps atrodas ļoti grūtas
izvēles priekšā.
Par to, kāda ir kopējā situācija
Latvijas darba tirgū paaudžu
ziņā, kāda ir pie dažādām
paaudzēm piederošu
darbinieku motivācija, ko šīm
paaudzēm piederošie gaida
no darba devējiem, ar
darba tirgus pētījumu un
konsultāciju kompānijas
Figure Baltic Advisory
līderības attīstības eksperti
Olgu Dzeni sarunājas
Andis Sedlenieks
Prezidenta vēlēšanas Polijā izvērtās par līdz šim nežēlīgāko
un arī netīrāko politisko cīņu Polijas jaunāko laiku vēsturē.
Kā veidojas valsts politiskā aina pēc tām, un kādi ir
turpmākie šīs valsts attīstības scenāriji?
Virkne ietekmīgu rietumvalstu
plašsaziņas līdzekļu vēsta, ka
Izraēla «ir pilnībā gatava» sākt
militāru operāciju pret Irānu
un ASV paredz, ka Teherāna
šādā gadījumā dos atbildes
triecienu, tajā skaitā pa ASV militārajiem
objektiem Irākā.
Amerikas Savienoto Valstu
iekšpolitikas fokusā nonākuši
prezidenta Donalda Trampa
un pasaules bagātākā cilvēka Īlona Maska publiskais konflikts pagājušās nedēļas
nogalē, kā arī vietējo varas iestāžu gandrīz
atklāti atbalstītie legālo un nelegālo imigrantu nemieri Losandželosā, no kurienes tie
pārsviežas arī uz citām ASV pilsētām ar
līdzīgām problēmām.
Teju ikviena cilvēka sapnis – pēc iespējas garāks mūžs – lēnām piepildās, taču, izrādās, no valstu organizācijas un sabiedrības pārvaldes viedokļa tas nebūt nenozīmē vieglāku un vienkāršāku dzīvi.
Nedēļas sākumā par Dienvidkorejas prezidenta pirmstermiņa
vēlēšanu gana pārliecinošu
uzvarētāju kļuva Demokrātiskās partijas jeb, raugoties
plašāk, kreiso spēku kandidāts
Li Džemjongs.
Par iepriekšējās nedēļas nogalē Polijā notikušo prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuvis konservatīvās opozīcijas partijas Likums un taisnīgums (PiS) kandidāts Karols Navrockis.
Ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs par politisko dižpārdokli un iemeslu kaismīgām diskusijām ir kļuvusi žurnālistu Džeika Tapera un Aleksa Tomsona grāmata Pirmdzimtais grēks (Original Sin), kura vēsta par iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena prezidentūras aizkulisēm.
Amerikas Savienotajās Valstīs būtiskas pārmaiņas un ievērojamu darbinieku skaita samazināšanu piedzīvo tāda Vašingtonas ārpolitiskajam kursam ļoti nozīmīga institūcija kā Nacionālā Drošības padome (NDP).
Pasaules uzmanības centrā šobrīd ir mēģinājums panākt Krievijas piekrišanu bezierunu 30 dienu pamieram. To sākotnēji pieprasīja, bet pēc tam savu nostāju mainīja arī ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Maskava pamiera vietā vispirms rosināja tikšanos ar Ukrainu Stambulā, bet dažas dienas vēlāk notika ASV un Krievijas līderu telefonsaruna. Ap šiem notikumiem sacelta milzu ažiotāža, tomēr pie uguns pārtraukšanas tie tā arī nav noveduši.
Nedēļas pirmajā pusē ASV prezidents Donalds Tramps kopā ar aizsardzības ministru Pīteru Hegsetu paziņoja par lēmumu izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Zelta kupols (Golden Dome).
Kamēr Latvijā galvenā uzmanība bija pievērsta prezidentu vēlēšanām Rumānijā un Polijā (kur notika vēlēšanu pirmā kārta), nozīmīgs balsojums – parlamenta jeb Republikas Asamblejas vēlēšanas – pagājušās nedēļas nogalē notika arī vēl vienā Eiropas valstī – Portugālē.
Pagājušajā nedēļā ar militāro akciju pārtraukšanu un abpusēju sevis pasludināšanu par uzvarētājiem noslēdzās kārtējais konflikts starp Indiju un Pakistānu. Vēsturē tas paliks ar to, ka šī konflikta laikā notika gaisa kauja, kādu pasaule nebija pieredzējusi kopš II pasaules kara laikiem. Tomēr kārtējais pamiers un atgriešanās pie abpusēja aukstā kara neatrisina nevienu no pretrunām, kas jau gadu desmitiem pastāv starp Ņūdeli un Islāmābādu. Kādi ir ilgstošo Indijas un Pakistānas domstarpību cēloņi, un vai vispār iespējams tās atrisināt mierīgā ceļā?
Pagājušās nedēļas nogalē Šveices pilsētā Ženēvā notikušajās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās panāktās vienošanās ir lielā mērā mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr tā arī nav sniegušas skaidru atbildi, kāda būs šo attiecību tālākā attīstība.
Par nopietnu skandālu Vācijā pagājušajā nedēļā izvērsās balsojums Bundestāgā par jaunā kanclera Frīdriha Merca un attiecīgi arī jaunās valdības apstiprināšanu, kas vienlaikus uzskatāmi parādīja arī Merca pozīciju politisko vājumu.
Dienu pēc tam, kad Eiropā atzīmē nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, Krievijas galvaspilsētā Maskavā ar vērienu tika svinēta tā dēvētā Uzvaras diena, uz kuru ierasties plānoja arī dažādu ārvalstu līderi. Kas un kādēļ devās uz Maskavu, un vai šī konkrētā 9. maija parāde viesu saraksta dēļ uzskatāma par ģeopolitiski nozīmīgu notikumu?
Neraugoties uz kareivīgo retoriku, savstarpējām apšaudēm un pat jaunāko laiku vēsturē lielāko gaisa kauju (ar vairāk nekā 120 lidmašīnu piedalīšanos), gan Indijas, gan Pakistānas augstākās amatpersonas prognozējami dod mājienus, ka to kārtējais konflikts ir uzskatāms par izsmeltu.
Daļā Lielbritānijas šāgada
1. maijā notika vietējās jeb pašvaldību vēlēšanas, kuras
noslēdzās ar iespaidīgu abu
karalistes galveno partiju – leiboristu un konservatīvo – sagrāvi.
Par Kanādā aizvadīto parlamenta
vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi
iepriekš pie varas bijusī Liberālā
partija, neskaidrs ir palicis tikai
jautājums, vai liberāļi ir ieguvuši
pietiekamu atbalstu, lai nenāktos
meklēt sabiedrotos valdības veidošanai.
Otrajās Lieldienās, 21. aprīlī, aizsaulē aizgāja Romas pāvests Francisks, kura veselības stāvoklis raisīja bažas jau vairākus mēnešus. Pāvesta bēru ceremonija paredzēta 26. aprīlī, bet pēc tam konklāvs Vatikānā izraudzīsies jaunu katoļu baznīcas galvu. Kādus ierakstus baznīcas vēsturē atstās pāvests Francisks, kurš varētu kļūt par nākamo pāvestu, un kamdēļ jautājums, kas ieņems šo krēslu, katoļu baznīcai šoreiz svarīgāks nekā daudzas citas reizes?
Pēc tam kad šīs nedēļas sākumā radikālie islāmisti sarīkoja terora aktu netālu no Kašmīras reģiona Indijas daļas (Džammu un Kašmīras štata) kūrotpilsētas Pahalgamas, nogalinot ap 30 cilvēku, strauji pieaugusi spriedze Indijas un Pakistānas attiecībās.
Uzreiz vairāki plašsaziņas
līdzekļi vēsta par Jemenas
nemiernieku hutiešu un tās
oficiālās valdības gatavošanos
iespējamam jaunam militāram konfliktam, atsakoties no
2023. gadā sāktā miera procesa.