Tērzēšanas kontroles līkloči

Lai saprastu ap Tērzēšanas regulu valdošo ažiotāžu un domstarpības, vispirms jāatgādina, kā 2022. gadā Eiropas līmenī tika apstiprināti un stājās spēkā divi dokumenti – Digitālo pakalpojumu akts (DSA, Digital Services Act) un Digitālo tirgu akts (DMA, Digital Markets Act). Tie aizstāja iepriekšējo, stipri novecojušo (kas bija spēkā vēl kopš 2000. gada) tiešsaistes platformu regulējumu. Turklāt stāšanās spēkā datums abos gadījumos jānošķir no regulējumu piemērošanas sākuma, kad tiešsaistes platformām reāli sāka rasties juridiski pienākumi. Proti, DSA pilnīga piemērošana lielākajai daļai platformu sākās pērn 17. februārī, bet DMA piemērošana – pagājušā gada 7. martā.

Līdztekus nepieciešamībai modernizēt novecojušo uzraudzību abu šo regulējumu pieņemšana oficiāli tika pamatota arī ar vajadzību aizsargāt demokrātiju un pilsoņu pamattiesības digitālajā telpā, kā arī ierobežot lielo informācijas tehnoloģiju gigantu (tādi kā Google, Meta, Amazon, Apple u. c.) dominējošo stāvokli tirgū. Praksē tas nozīmē, ka atbildība par lietotāju publicēto saturu un tā kontrolēšanu tika pāradresēta tiešsaistes platformām (turklāt vadoties pēc principa – jo lielāka platforma, jo lielāka atbildība), kā arī ierobežojumus lielajiem informācijas tehnoloģiju gigantiem (tā dēvētie vārtu sargi – gate keepers), lai nepieļautu, ka tie negodīgi izmanto savu dominējošo stāvokli (piemēram, dodot priekšroku saviem pakalpojumiem meklēšanas rezultātos vai apgrūtinot konkurentiem piekļuvi lietotājiem). Tāpat svarīgi bija palielināt iespējas digitālajos tirgos iekļūt mazākiem, inovatīviem Eiropas uzņēmumiem.

Desmitgades sākumā abu minēto aktu pieņemšana notika bez īpašām problēmām, toties DSA gadījumā tādas sāka parādīties pēc varas maiņas Vašingtonā – Donalda Trampa otrreizējās ievēlēšanas par ASV prezidentu. Ir virkne jautājumu, kurus Tramps un viņa administrācija savas konservatīvās nostājas dēļ uzskata par pašsaprotamiem (dzimumu politika, attieksme pret nelegālo imigrāciju u. c.), bet kas Eiropas Savienībā (ES) bieži tiek uztverti kā naida runa vai dezinformācija. Šī iemesla dēļ ES līmenī arī sāktas izmeklēšanas pret pasaules bagātākajam cilvēkam (un, neraugoties uz visām domstarpībām, joprojām vienam no galvenajiem Trampa atbalstītājiem) Īlonam Maskam piederošo sociālo tīklu X (bijušais Twitter). Pārmetumi ir par to, ka X principā nevēlas cenzēt šāda satura informāciju. Nākamais pretendents uz izmeklēšanu acīmredzami ir Krievijas izcelsmes miljardierim Pāvelam Durovam piederošā ziņapmaiņas vietne Telegram. (Durovs piekrīt apkarot tikai krimināla satura informāciju.)