Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -15 °C
Skaidrs
Svētdiena, 1. februāris
Indars, Indra, Brigita, Indris

Andis Sedlenieks

ASV demokrātu rūkošās cerības

Atentāta mēģinājums pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu, kas notika divas dienas pirms viņa kā republikāņu kandidāta oficiālas nominēšanas cīņai par Balto namu, ir mainījis iekšpolitisko spēku samēru Savienotajās Valstīs, padarot Trampu par viennozīmīgu gaidāmo prezidenta vēlēšanu favorītu.

Politiskā šaha iespējas Lielbritānijā

Leiboristu uzvara, konservatīvajiem paliekot opozīcijā, nomainījusi politiskās figūras uz Lielbritānijas varas skatuves. Ko īsti tas nozīmē, un kas gaidāms turpmāk?

Vērtības un realitāte

Neilgi pirms ASV notikušā Ziemeļatlantijas alianses jubilejas samita ietekmīgajā izdevumā The Economist bija lasāma interesanta Somijas prezidenta Aleksandra Stuba publikācija ar nosaukumu Rietumu vērtības ir svarīgas, bet tāds ir arī reālisms (The West’s values are important, but so is realism).

Modi Krievijas turneja

Nedēļas sākumā divas dienas ilgā vizītē Krievijā ieradās Indijas premjerministrs Narendra Modi, pie kam brauciens uz Maskavu bija viņa pirmā vizīte Krievijā pēc 2022. gada februāra (Krievijas iebrukuma Ukrainā) un pirmā oficiālā ārvalstu vizīte pēc trešās stāšanās premjera amatā.

Baltijas robežplāni

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī NATO un ES austrumu robeža ir jāstiprina. Lai gan plāni tiek saskaņoti, katra no Baltijas valstīm šo darbu veic atsevišķi – saskaņā ar savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem termiņiem. Taču kādi īsti ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plāni attiecībā uz austrumu robežas stiprināšanu, un kā katrai no valstīm sokas ar nodomu īstenošanu?

ASV demokrātu nominācija

Pēc 27. jūnijā ASV notikušajām prezidenta amata kandidātu, republikāņa Donalda Trampa un pašreizējā prezidenta demokrāta Džo Baidena, televīzijas debatēm ASV nerimstas kaislības ap jautājumu, ka demokrāti varētu nomainīt Baidenu pret citu kandidātu

Pieprasījums un piedāvājums

Divi patlaban nozīmīgākie notikumi Eiropas politiskajā dzīvē ir Nacionālās Asamblejas ārkārtas vēlēšanas Francijā, kuru pirmā kārta jau ir aizvadīta, kā arī parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā.

Politiskā turbulence Francijā

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izšķiršanās izsludināt ārkārtas vēlēšanas var gan novest pie ilgstošas politiskās paralīzes šīs valsts iekšpolitikā, gan ietekmēt tās darbību Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Kas par šādu soli valsts līderim lika izšķirties, un kādus nākotnes scenārijus tas iezīmē?

Asānža lietas noslēgums

Nedēļas vidū pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm par daļēju vainas viņam izvirzītājās apsūdzībās atzīšanu brīvību atguva un dzimtajā Austrālijā atgriezās interneta projekta WikiLeaks dibinātājs Džūljans Asānžs.

Baidena un Trampa debates

Ceturtdien, 27. jūnijā, Atlantā Džordžijas pavalstī ir paredzētas ASV vēsturē pirmās televīzijas debates pirms nākamajām vēlēšanām starp esošo un bijušo Savienoto Valstu prezidentu – attiecīgi demokrātu un republikāņu galvenajiem kandidātiem Džo Baidenu un Donaldu Trampu.

Mākslīgais intelekts arī raud

Izplatoties mākslīgā intelekta programmām, skan arī trauksmes zvani par tā pieļautajām kļūdām un attiecīgi – tā izmantošanu jomās, kur tas var nozīmēt pat cilvēka dzīvību. Kādēļ tā, un kurp tad virzās šīs tehnoloģijas attīstība?

Maskavas un Phenjanas pakts

Krievijas līdera Vladimira Putina pompozās vizītes divās Maskavai tradicionāli pašās draudzīgākajās Āzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā –, un šo vizīšu laikā it īpaši ar Phenjanu parakstītās vienošanās sniedzas ievērojami tālāk par militāro un ekonomisko sadarbību

Tirdzniecības kara rēgs

Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.

Ērkšķainais ceļš pretim EK

Uzreiz pēc Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupā ietilpstošo partiju uzvaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un pārliecināšanās, ka tai kopā ar citām proeiropeiskajām grupām ir garantēts vairākums nākamajā EP sasaukumā, pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Vācijas pārstāve Urzula fon der Leiena paziņoja par vēlmi atkārtoti ieņemt šo amatu. Savus amatus labprāt saglabātu arī krietns skaits esošo eirokomisāru, tostarp Latvijas izvirzītais Valdis Dombrovskis, taču, vai šie plāni piepildīsies, vēl nav skaidrs.

Vājuma brīdis vai tendence

Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.

Francijas ārkārtas vēlēšanas

Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi piedzīvoja prezidenta Emanuela Makrona centriski liberālā alianse Besoin d’Europe (Nepieciešamība pēc Eiropas), kas ieguva tikai 14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas) ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks jau 30. jūnijā.

Davosas Švābs

Maija beigās Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) izveidotājs un vadītājs Klauss Švābs paziņoja, ka nākamā gada 1. janvārī atstās amatu, saglabājot vien vietu foruma direktoru padomē. Šāds lēmums, kas tiek skaidrots ar Švāba cienījamo vecumu (viņam šobrīd ir jau 86 gadi), raisa daudz jautājumu par PEF nākotni. Kas ir Klauss Švābs, un kādēļ viņa paziņojumam par amata atstāšanu tiek pievērsta tik liela uzmanība daudzviet pasaulē?

Manevri BRICS virzienā?

Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS

Liktenīgās vēlēšanas

Iepriekšējā nedēļā notika vai noslēdzās vēlēšanas uzreiz trijās nozīmīgās nerietumu valstīs – Indijā, Meksikā un Dienvidāfrikā.

Vēlēšanu maratons Lietuvā

Šis kaimiņvalstī ir tautas balsojumu gads – tas sācies ar Valsts prezidenta Gitana Nausēdas pārvēlēšanu un referenduma par dubultpilsonības jautājumu jau otro izgāšanos. SestDiena iezīmē situāciju un prognozes arī nākamajām – pavisam tuvu esošajām Eiropas Parlamenta un rudenī gaidāmajām Seima – vēlēšanām.

Tavuša dzimtenes vārdā

Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.

Vēlēšanas problēmas neatrisinās

Iepriekšējās nedēļas vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks vairākumam britu negaidīti paziņoja par parlamenta apakšpalātas atlaišanu 30. maijā un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā.

Atentāta mēģinājuma pēcgarša

Handlovā Slovākijā, apmēram 150 km uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Bratislavas, 15. maijā atentāta mēģinājumā smagi tika ievainots šīs valsts premjerministrs Roberts Fico. Eiropā, kur pēc Otrā pasaules kara beigām valstu augstākā līmeņa politiķu slepkavības vai to mēģinājumi ir ārkārtīgi rets gadījums, šis notikums raisījis plašu rezonansi. Cita starpā arī diskusijas par sabiedrības sašķeltību un tās cēloņiem.

Jaunkaledonijas nebeidzamais stāsts

Vakar (pēc vietējā laika) Francijas aizjūras teritorijā Jaunkaledonijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, cerot, ka viņa klātbūtne spēs apturēt arhipelāgā jau vairāk par nedēļu ilgstošos vardarbīgos protestus.

Tūlītēju seku nebūs

Irānas prezidenta Ebrahima Raisi (un vairāku nozīmīgu viņu pavadošo politiķu) traģiskā bojāeja helikoptera avārijā pakāpeniski atstās ietekmi uz Teherānas iekšpolitiku un ārpolitiku.

Ārvalstu aģentu medības Gruzijā

Gruzijas parlaments galīgajā lasījumā apstiprinājis tā dēvēto ārvalstu aģentu likumu, kas izraisījis plašus opozīcijas protestus un rietumvalstu neapmierinātību. Kādēļ varas partija Gruzijas sapnis negrasās atteikties no pretrunīgā likuma, un pie kādām sekām šī apņemšanās var novest?

Krievijas austrumu pagrieziens

Piektdien noslēdzas Krievijas līdera Vladimira Putina divas dienas ilgā oficiālā vizīte Ķīnā, kura vienlaikus bija arī simbolisks viņa pirmais brauciens uz ārvalstīm pēc piektās pārvēlēšanas valsts vadītāja amatā un inaugurācijas.