Baltijas enerģētiskā neatkarība ir reāla
Ar Igaunijas uzņēmuma Zero Terrain līdzdibinātāju un izpilddirektoru Pēpu Sītamu sarunājas Andis Sedlenieks.
Andis Sedlenieks
Francijas ārkārtas vēlēšanas
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
Davosas Švābs
Maija beigās Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) izveidotājs un vadītājs Klauss Švābs paziņoja, ka nākamā gada 1. janvārī atstās amatu, saglabājot vien vietu foruma direktoru padomē. Šāds lēmums, kas tiek skaidrots ar Švāba cienījamo vecumu (viņam šobrīd ir jau 86 gadi), raisa daudz jautājumu par PEF nākotni. Kas ir Klauss Švābs, un kādēļ viņa paziņojumam par amata atstāšanu tiek pievērsta tik liela uzmanība daudzviet pasaulē?
Manevri BRICS virzienā?
Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS
Liktenīgās vēlēšanas
Iepriekšējā nedēļā notika vai noslēdzās vēlēšanas uzreiz trijās nozīmīgās nerietumu valstīs – Indijā, Meksikā un Dienvidāfrikā.
Vēlēšanu maratons Lietuvā
Šis kaimiņvalstī ir tautas balsojumu gads – tas sācies ar Valsts prezidenta Gitana Nausēdas pārvēlēšanu un referenduma par dubultpilsonības jautājumu jau otro izgāšanos. SestDiena iezīmē situāciju un prognozes arī nākamajām – pavisam tuvu esošajām Eiropas Parlamenta un rudenī gaidāmajām Seima – vēlēšanām.
Tavuša dzimtenes vārdā
Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Vēlēšanas problēmas neatrisinās
Iepriekšējās nedēļas vidū Lielbritānijas
premjerministrs Riši Sunaks vairākumam britu negaidīti paziņoja par
parlamenta apakšpalātas atlaišanu 30.
maijā un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā.
Atentāta mēģinājuma pēcgarša
Handlovā Slovākijā, apmēram 150 km uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Bratislavas, 15. maijā atentāta mēģinājumā smagi tika ievainots šīs valsts premjerministrs Roberts Fico. Eiropā, kur pēc Otrā pasaules kara beigām valstu augstākā līmeņa politiķu slepkavības vai to mēģinājumi ir ārkārtīgi rets gadījums, šis notikums raisījis plašu rezonansi. Cita starpā arī diskusijas par sabiedrības sašķeltību un tās cēloņiem.
Jaunkaledonijas nebeidzamais stāsts
Vakar (pēc vietējā laika) Francijas aizjūras teritorijā Jaunkaledonijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, cerot, ka viņa klātbūtne spēs apturēt arhipelāgā jau vairāk par nedēļu ilgstošos vardarbīgos protestus.
Tūlītēju seku nebūs
Irānas prezidenta Ebrahima Raisi (un
vairāku nozīmīgu viņu pavadošo
politiķu) traģiskā bojāeja helikoptera
avārijā pakāpeniski atstās ietekmi uz
Teherānas iekšpolitiku un ārpolitiku.
Ārvalstu aģentu medības Gruzijā
Gruzijas parlaments galīgajā lasījumā apstiprinājis tā dēvēto ārvalstu aģentu likumu, kas izraisījis plašus opozīcijas protestus un rietumvalstu neapmierinātību. Kādēļ varas partija Gruzijas sapnis negrasās atteikties no pretrunīgā likuma, un pie kādām sekām šī apņemšanās var novest?
Krievijas austrumu pagrieziens
Piektdien noslēdzas Krievijas
līdera Vladimira Putina divas
dienas ilgā oficiālā vizīte Ķīnā,
kura vienlaikus bija arī simbolisks
viņa pirmais brauciens uz ārvalstīm pēc piektās pārvēlēšanas
valsts vadītāja amatā un inaugurācijas.
Budapešta izvēļu priekšā
Līdztekus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam un kurās vērā ņemami panākumi tiek prognozēti labējiem un arī eiroskeptiskas ievirzes politiskajiem spēkiem, apvienotās Eiropas sevi par progresīvu dēvējošo daļu drīzumā gaida vēl viens pārdzīvojums – Ungārijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES).
Ilgi gaidīts, vai labi nāk?
Pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās un iekšpolitiskiem konfliktiem ASV beidzot pieņēma likumu par jaunas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pirmās piegādes Kijivai sākās jau uzreiz pēc likuma stāšanās spēkā. Ko paredzēts piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un kādas var izrādīties vilcināšanās sekas ilgtermiņā?
Austrijas neitrālais statuss
Politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei uzliesmojušas vēl vienā apvienotās Eiropas dalībvalstī – ar savu neitralitāti zināmajā Austrijā.
Biedra Sji turneja
Pēc piecu gadu pārtraukuma vizītē Eiropas valstīs ir ieradies Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs, kurš jau paviesojies Francijā (Eiropas Savienības šobrīd vadošajā valstī), bet tagad dodas uz savu ieinteresētību sadarbības ar Pekinu paplašināšanā neslēpjošajām Serbiju un Ungāriju.
Ziemeļmaķedonijas pretrunas
Nelielajā Balkānu valstī Ziemeļmaķedonijā 24. aprīlī notika
prezidenta vēlēšanu pirmā
kārta.
Nekad nesaki nekad
Daļā Lielbritānijas 2. maijā ir gaidāmas pašvaldību jeb vietējās vēlēšanas, kuras konservatīvo neveiksmes gadījumā draud ar problēmām britu premjeram Riši Sunakam. Tostarp, kā vēsta izdevums Financial Times, ekspremjeru Borisa Džonsona un Lizas Trasas atbalstītāji gatavo Sunaka atstādināšanu no amata.
Islāma radikāļi no... Tadžikistānas
Saistībā ar radikālajiem islāmistiem regulāri izskan bijušās PSRS valsts Tadžikistānas vārds. Eksperti jau vairākus gadus pauž bažas, ka šī salīdzinoši nelielā un ārkārtīgi nabadzīgā valsts var kļūt par vietu, no kuras dažādu apstākļu sakritības dēļ sākas radikālā islāmistu grupējuma Islāma valsts atdzimšana. Ar ko Tadžikistāna atšķiras no saviem kaimiņiem un kamdēļ ieguvusi šādu, ne to glaimojošāko reputāciju?
Debates par pragmatismu
Republikāņu kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc gandrīz pusgadu ilgas vilcināšanās acīmredzami iekšpolitisku iemeslu dēļ, saistītu ar gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām, 20. aprīlī beidzot balsos par palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Digitālajam jākļūst patiesi zaļam
Ar starptautiskā digitālo inovāciju uzņēmuma Helmes Latvia partneri un valdes priekšsēdētāju Viesturu Bulānu sarunājas Andis Sedlenieks.
Tuvo Austrumu šahs
Iepriekšējās nedēļas beigās pasaules
uzmanība bija piesaistīta Irānas "atriebes akcijai" – triecienam pa Izraēlu –,
atbildot uz pēdējās iepriekš veikto
uzlidojumu Irānas konsulātam Sīrijā,
kura rezultātā gāja bojā vairākas augstas Irānas militārpersonas.
Rumānijas princeses šaha spēles
Lai arī Rumānijas pēdējais karalis Mihajs I no troņa tika gāzts jau 1947. gadā, pēc Rumānijas kļūšanas par demokrātisku valsti tajā atgriezusies arī karaliskā ģimene. Par monarhijas atjaunošanu Rumānijā gan nav runas, tomēr tas netraucē karaļa pēctečiem virzīt savas intereses, iejaucoties arī valsts politikā.
Viedoklis vai vadlīnijas?
Prestižajā un ļoti ietekmīgajā ASV starptautiskās politikas izdevumā Foreign Affairs lasāma plaša publikācija ar nosaukumu Uzvaru nevar aizstāt. Amerikas konkurence ar Ķīnu ir jāuzvar, nevis jāpārvalda (No Substitute for Victory. America’s Competition With China Must Be Won, Not Managed).
Ekvadoras precedents
Dienvidamerikas valsts Ekvadoras varas iestādes šā gada 5. aprīlī savdabīgā veidā izšķīrās atzīmēt 18. aprīlī gaidāmo Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām gadadienu, valsts galvaspilsētā Kito iebrūkot Meksikas vēstniecībā un apcietinot tajā patvērumu radušo bijušo viceprezidentu Horhi Glāsu.
Sarkano līniju atbīdīšana?
Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīva par nepieciešamību apspriest valstu koalīcijas izveidi, kuras dalībnieki būtu gatavi ievest Ukrainā savus sauszemes spēkus, izpelnījusies nevienprātīgu vērtējumu. Kādēļ tā, uz kāda fona tā veidojusies un ko īsti ietver?
Krievijas aktīvu dilemma
Aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Lielbritānijas iekšlietu ministra vietnieces Nusratas Gani paziņojumu, nesen vēstīja, ka G7 valstu attiecīgās ministrijas līdz šā gada jūnijam, kad paredzēta šo valstu līderu tikšanas, iesniegs pēdējiem savus priekšlikumus par iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu.
Turcijas protesta balsojums
Turcijā 31. martā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas, kurās šo valsti divdesmit gadus vadošā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvētā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) uzrādīja sliktākos rezultātus savas atrašanās pie varas vēsturē.
Kristieši pasaules kartē
Kamēr kristieši visā pasaulē atzīmē Lieldienas, uz brīdi pieklusušas dažādu veidu nesaskaņas kristīgo konfesiju rindās. Vienlaikus tiek runāts par to, ka kristīgā pasaule atrodas ceļā pretī ievērojamām pārmaiņām, lai gan atbilžu uz jautājumiem, kādas tās būs un pie kā novedīs, pagaidām nav.