Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 15. jūlijs
Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Francijas ārkārtas vēlēšanas

Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi piedzīvoja prezidenta Emanuela Makrona centriski liberālā alianse Besoin d’Europe (Nepieciešamība pēc Eiropas), kas ieguva tikai 14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas) ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks jau 30. jūnijā.

Piektās republikas vēsturē šīs būs sestās ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš tādas divreiz ir izsludinājuši Šarls de Golls (1962. gadā un 1968. gadā) un Fransuā Miterāns (1981. gadā un 1988. gadā), bet vienreiz – Žaks Širaks (1997. gadā). Pie kam – ja de Golls un Miterāns vienmēr nostiprināja savas pozīcijas, tad Širaks panāca pretēju rezultātu – par uzvarētājiem kļuva viņa oponenti.

Visos gadījumos mērķis ir bijis apturēt prezidentiem nelabvēlīgas tendences, ar balsojumu starpniecību parādot, ka līderim un viņa politiskajam spēkam ir atbalsts vēlētāju vidū. Tāds pats mērķis acīmredzami ir arī Makronam, kurš cer apturēt Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās apvienības (NA, 31,4% balsu EP vēlēšanās) un arī mazāku konservatīvo spēku popularitātes pieaugumu, kas ir riskants solis, taču ne bez cerībām uz panākumiem. Makrons un viņu atbalstošā partija Renesanse jau sen nepretendē nedz uz valsts populārākā politiķa, nedz populārākā spēka lauriem. Tomēr elektorāta sašķeltība apvienojumā ar vēlēšanu sistēmu ir padarījusi Makronu un Renesansi par mazākajiem ļaunumiem (vai otrajām izvēlēm) lielākajai daļai vēlētāju, kas arī šoreiz ļauj prezidentam cerēt uz vairākumu parlamentā.

Francijas vēlētāji ir sadalījušies trijās galvenajās nometnēs – nacionāli konservatīvajā, kreisajā un centriski liberālajā (Makrona atbalstītājos), pie kam nozīmīgākās kreisās partijas ir divas un konkurējošas savā starpā. Šobrīd (pirms 30. jūnija vēlēšanām) par NA ir gatavi balsot 34%, par kreisajiem – 22%, bet par varas partiju – 19% vēlētāju (Bloomberg dati). Vienlaikus parlamenta vēlēšanas notiek vienmandāta apgabalos un parasti divās kārtās, otrajā balsojot par diviem pirmās kārtas līderiem, viens no kuriem, tostarp kreiso sašķeltības dēļ, visbiežāk ir Renesanses pārstāvis, kurš pēc tam pamatoti var cerēt uz parlamentārieša mandātu, kuru nodrošina tie vēlētāji, kas balso pret viņa oponentu.

Kopumā princips ir tāds pats, pateicoties kam Makrons atkārtoti nonāca Elizejas pilī. Turklāt, ja šis princips pārstās darboties, tad Franciju gaida varas paralizēšana prezidenta un parlamenta pretimstāvēšanas dēļ, ko balsotāji, visticamāk, tomēr centīsies nepieļaut.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē