Piektās republikas vēsturē šīs būs sestās ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš tādas divreiz ir izsludinājuši Šarls de Golls (1962. gadā un 1968. gadā) un Fransuā Miterāns (1981. gadā un 1988. gadā), bet vienreiz – Žaks Širaks (1997. gadā). Pie kam – ja de Golls un Miterāns vienmēr nostiprināja savas pozīcijas, tad Širaks panāca pretēju rezultātu – par uzvarētājiem kļuva viņa oponenti.
Visos gadījumos mērķis ir bijis apturēt prezidentiem nelabvēlīgas tendences, ar balsojumu starpniecību parādot, ka līderim un viņa politiskajam spēkam ir atbalsts vēlētāju vidū. Tāds pats mērķis acīmredzami ir arī Makronam, kurš cer apturēt Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās apvienības (NA, 31,4% balsu EP vēlēšanās) un arī mazāku konservatīvo spēku popularitātes pieaugumu, kas ir riskants solis, taču ne bez cerībām uz panākumiem. Makrons un viņu atbalstošā partija Renesanse jau sen nepretendē nedz uz valsts populārākā politiķa, nedz populārākā spēka lauriem. Tomēr elektorāta sašķeltība apvienojumā ar vēlēšanu sistēmu ir padarījusi Makronu un Renesansi par mazākajiem ļaunumiem (vai otrajām izvēlēm) lielākajai daļai vēlētāju, kas arī šoreiz ļauj prezidentam cerēt uz vairākumu parlamentā.
Francijas vēlētāji ir sadalījušies trijās galvenajās nometnēs – nacionāli konservatīvajā, kreisajā un centriski liberālajā (Makrona atbalstītājos), pie kam nozīmīgākās kreisās partijas ir divas un konkurējošas savā starpā. Šobrīd (pirms 30. jūnija vēlēšanām) par NA ir gatavi balsot 34%, par kreisajiem – 22%, bet par varas partiju – 19% vēlētāju (Bloomberg dati). Vienlaikus parlamenta vēlēšanas notiek vienmandāta apgabalos un parasti divās kārtās, otrajā balsojot par diviem pirmās kārtas līderiem, viens no kuriem, tostarp kreiso sašķeltības dēļ, visbiežāk ir Renesanses pārstāvis, kurš pēc tam pamatoti var cerēt uz parlamentārieša mandātu, kuru nodrošina tie vēlētāji, kas balso pret viņa oponentu.
Kopumā princips ir tāds pats, pateicoties kam Makrons atkārtoti nonāca Elizejas pilī. Turklāt, ja šis princips pārstās darboties, tad Franciju gaida varas paralizēšana prezidenta un parlamenta pretimstāvēšanas dēļ, ko balsotāji, visticamāk, tomēr centīsies nepieļaut.