Gluži vai kā gribēdams pasaudzēt mūsu maciņus no energoresursu cenu kāpuma, šis rudens līdz novembra vidum bija neparasti silts, tomēr ir skaidrs, ka par apkuri un elektrību maksāsim vairāk nekā senāk. Cik maksās siltums, cik elektrība, kā ietaupīt – to ir sākuši rēķināt līdzi pat tie cilvēki, kas līdz šim vienkārši samaksāja par patērēto, neiedziļinoties, kā veidojas maksājamā summa.
Latvijā šovasar karstuma viļņi ir mijušies ar visnotaļ vēsiem periodiem, taču, kā zināms, daudzviet Eiropā nākas cīnīties ar vēsturiskiem karstuma viļņiem, sausuma periodiem un rekordzemu ūdens līmeni upēs. Pasaules Dabas fonda (WWF) jaunākajā pētījumā aprēķināts, ka līdz 2050. gadam 17% kontinenta iedzīvotāju varētu saskarties ar augstu vai ekstrēmu ūdens trūkuma risku.
Šogad vasara nāca lēni un tā kā negribīgi, līdz pēkšņi ziedu pumpuri burtiski uzsprāga, beidzot iestājoties patiešām siltam un saulainam laikam. Augu ziedēšanas krāšņums parkos un dārzos dažādās vietās Latvijā vērojams visu vasaru, un par to, kas nepagūts vai jau nokavēts tagad, ir vērts neaizmirst nākamgad, jo koši zied ne tikai botāniskie dārzi Rīgā un Salaspilī, bet nu jau jebkuram interesentam atvērti arī piļu un muižu parki un ielūkoties ir iespēja arī privātās kolekcijās.
Vasara ir brīnišķīgs laiks, kad gribas nedomāt par visādām ķibelēm, nepatikšanām, bet baudīt dzīvi. Paņemt atvaļinājumu un doties dabā. Tā pa īstam izvēdināt galvu var, ejot pārgājienā uz vairākām dienām.
Senču gudrība vēsta, ka vasaras sākums līdz saulgriežiem ir labākais brīdis, lai ievāktu
dažādus augus tējām, jo šajā laikā tie esot īpaši bagāti ar aktīvajām vielām. RSU docētāja
Inga Sīle etnobotānikas pētījumā noskaidrojusi, cik pamatoti no mūsdienu medicīnas
viedokļa ir latviešu tautas ticējumos minētie apgalvojumi par ārstniecības augiem.
Brīnišķīgi smaržo, dod
gardas ogas, piesaista apputeksnētājus – tāda ir zelta
jāņoga (Ribes aureum). Latvijā lielākā zelta jāņogu kolekcija ir Nacionālajā botāniskajā dārzā, bet arī dažādās stādaudzētavās pieejami
šā auga dēsti.
Kaut nu dārzeņi, augļi un košumaugi augtu tik spēcīgi un neapturami kā nezāles! – Tā ienāk prātā vismaz reizi nedēļā, it sevišķi pēc siltāka un mitrāka perioda, aplūkojot dobītes dārzā. Agronoms Māris Narvils uzsver – bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā nezāles ir viens no galvenajiem ražu limitējošiem faktoriem, tāpēc ar tām jācīnās rūpīgi. Viena no metodēm ir augsnes mulčēšana, taču ne vienmēr tā ir veikta un ne vienmēr iespējama.
Tūliņ plauks un ziedēs gaiļbiksītes. Parasti šo pavasara augu izmantojam tējām, taču gan tā ziedus, gan lapiņas var iekļaut svaigus arī ēdienkartē – salātos, bet arī kā vitamīniem bagātu piedevu pie zupām, mērcēm, kartupeļu biezeņa un citiem ēdieniem. Jāatceras – ēšanai un tējām paredzētas gaiļbiksītes ievācamas vietās, kas nav ceļu, apdzīvotu vietu vai rūpniecības objektu tuvumā!
Pavasaris ir laiks, kad mostas ērces – to zina katrs aktīvs dabā gājējs. Ērču encefalīts ir bīstama slimība, kas var atstāt ļoti smagas sekas, un katrs cilvēks var sevi pasargāt no šīs slimības vakcinējoties. Diemžēl no Laimas slimības jeb laimboreliozes vakcīna nepasargā, tādēļ cilvēkam jābūt uzmanīgam, attiecīgi saģērbjoties un ievērojot citus piesardzības pasākumus, gan atrodoties dabā, gan atgriežoties mājās. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, pirmie ērču encefalīta un Laimas slimības gadījumi šogad reģistrēti jau janvārī un februārī.