Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +14 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Inga Melberga

Dēstu audzēšana uz palodzes

Protams, gan tomātu, gan gurķu un citu dārzeņu stādus var iegādāties jau stādīšanai gatavus, taču jārēķinās, ka tad nāksies šķirties no lielākas summas, nekā audzējot no sēklām. Piemēram, lētākie tomātu stādi maksā vismaz 50 centus gabalā, bet par tādu pašu cenu var nopirkt veselu paciņu sēklu, no kuras sanāk pat savi pāris desmiti stādu.

Dari pats: Paštaisīts lūpu balzams

No vienkāršām, dabiskām sastāvdaļām iespējams pagatavot lieliski mitrinošu un patīkami smaržojošu lūpu balzamu. Noderēs pašiem un kā dāvana. Izmantojams arī īpaši sausas roku un ķermeņa ādas kopšanai.

Telpaugu kolekcionēšana – skaists un veselīgs hobijs, kas aizrauj

Anna Birmane plašāk pazīstama kā Anna Panna – gardu kūku meistare un vairāku pavārgrāmatu autore, taču viņas aizraušanās ir arī telpaugu kolekcionēšana. Anna mīt plašā un gaišā dzīvoklī Rīgas centrā kopā ar vīru Kārli, divgadīgo meitiņu Hannu un suni. Patlaban Annai mājās ir jau vairāk nekā 80 augu!

No auga daļām jauni stādi

Sukulenti, tajā skaitā kaktusi, ir augi, kuri telpās vislabāk izskatās tad, ja vairāki dažādu šķirņu pārstāvji izvietoti dekoratīvā grupā. Tos var stādīt arī vairākus kopā stiklotā terārijā vai lēzenā keramikas traukā. Šādi labi izskatās nelielie sukulenti un mazi kaktusiņi. Atsevišķu sugu pārstāvji izaug lieli un vareni, un tad tiem nepieciešama īpaša vieta un atbilstoša izmēra puķpods, bet tas jau ir cits stāsts!

Kāzu svinību tendences 2020. gadā

Tāpat kā ļoti dažādas ir līgavu un līgavaiņu personības, tik dažādos veidos var nosvinēt arī kāzas – scenāriju ierobežojums ir vienīgi fantāzijas lidojuma un atvēlētā budžeta līdzsvars. Taču ik gadu pamainās tendences attiecībā uz kāzu dizainu, ziedu izvēli, tērpiem un tā tālāk. Kas aktuāls 2020. gadā?

Latvijā laulību ilgums pieaug(2)

Vidēji ap 13 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados ik gadu atzīst par vajadzīgu savas attiecības nostiprināt arī juridiski – noslēdzot laulību. Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta vecākā metodikas eksperte Sigita Šulca stāsta, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, uz 1000 iedzīvotājiem kopš 2014. gada tiek noslēgts aptuveni vienāds daudzums laulību.

Telpaugu mēslošanu pēc ziemas sezonas nevajag sasteigt

Ziemā dienas ir īsākas un līdz ar to fotosintēzes process ievērojami lēnāks, tāpēc bieža telpaugu mēslošana nav vajadzīga. Atsevišķu sugu augus var uz dažiem mēnešiem pārtraukt mēslot pavisam. Taču, dienām kļūstot arvien garākām un gaišākām, mēslošanas biežumu var pamazām sākt palielināt. Sākotnēji pilnībā pietiks, ja mēslojums tiks augam dots vienu reizi mēnesī, lai augs justos komfortabli un tam būtu spēks tālākai attīstībai. Samēslojot par biežu vai uzreiz iedodot pārāk koncentrētu mēslojuma devu, augu var arī nobendēt.

Pēta, pavairo un saglabā retās augu sugas

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.

Dzeltē, birst un nīkuļo?

Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir dažādi noskaņojumi un veselības stāvokļi, kurus lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi, arī augi mēdz izrādīt nepatiku un par diskomfortu signalizēt ar lapu kalšanu vai nobiršanu un vēl dažādām citām parādībām. Īpaši raksturīgas tās ir ziemas periodā, kad augiem trūkst gaismas, traucē apkures sausinātais gaiss un nepiemērota temperatūra telpā.

Meklējam idejas internetā!

Ne tikai ieskatoties laika prognožu kalendārā, redzam, bet arī paši jūtam, ka dienas pamazām kļūst aizvien garākas. To jūt arī augi – telpaugiem parādās jauni dzinumi, svaigas lapiņas, tie tiecas garumā un izteiktāk lūkojas gaismas avota virzienā. Ir laiks ķerties pie plānošanas, ko sēt un stādīt šogad dārzā, kā arī pamazām jau pirkt sēklas, it sevišķi jāpasteidzas tiem, kas pasūta sēklas internetā un arī steidzināt pirmos dēstus. Sākumā, dīgšanas periodā, tiem daudz gaismas nevajag, galvenais ir mitrums un siltums.

Smaržīgā vaskapuķe(2)

Vīteņaugus telpā ir iespējams izkārtot tā, ka tie piešķir dekorativitāti un rotaļīgumu interjeram, tādēļ augu mīļotājiem vērts pa kādam ieviest, tikai jāizvērtē, kur būs piemērota vieta tā audzēšanai. Augsts plaukts, no kura augs vijas uz leju, palodze ar iespēju palaist augu uz augšu, statīvs pie sienas vai pītie statīvi, kas piestiprināti pie griestiem, – variantu ir daudz. Galvenais, lai pietiek gaismas un ir iespējams gana ērti piekļūt, lai augu aplaistītu. Bet kādu sugu izvēlēties?

Floristikas pasaules aktualitātes(2)

Dabā viss ir vienots! – tāds varētu būt sauklis 2020. gada tendencēm floristikā un arī augu izvēlē kopumā. Svarīgi, lai tie papildina dārzu, interjeru, īpašnieka vai ziedu kā dāvanas saņēmēja personību.

Tumšā perioda puķe – kalanhoje

Kalanhojes ir izplatīti telpaugi – dažas šķirnes pazīstamas ar savām ārstnieciskajām īpašībām, citas ar dekoratīvajiem ziediem. Kalanhoju ģintī ir aptuveni 200 sugu, un to izcelsme ir eksotiska, jo kalanhoju dzimtene ir Āfrika, Madagaskara, bet atsevišķas sugas aug arī Āzijā un Dienvidamerikā.

Karalisko hipeastru laiks

Hipeastri, kurus tautā sauc par amariļļiem, ir vieni no pirmajiem ziediem, kas telpās uzplaukst, gaidot pavasari. Šie lielie, košie augi ir ieceļotāji no eksotiskām zemēm, bet lieliski iejutušies mūsu mājokļos! Tiesa gan, jāzina, kāds ir to dzīves ritms, pretējā gadījumā hipeastri var neuzziedēt, bet izdzīt vienīgi lakstus.

Pasākumi dārza darbu mīļotājiem

Ziemas sezonā ir gana daudz darāmā, lai plānotu dārza darbus pavasara un vasaras sezonai, meklētu iedvesmu un izglītotos

Sausie ziedi atkal modē

Kaltētie ziedi kā dekors mājoklī raisa duālas sajūtas – no vienas puses, tiem piemīt specifisks šarms un trauslums, no otras, – tie asociējas ar putekļainiem vecmodīgiem mājokļiem pagājušā gadsimta septiņdesmito astoņdesmito gadu stilā, ar skumjām un iznīcību. Protams, sausie ziedi nav ne tik koši, ne smaržīgi kā to iepriekšējās – svaigās un dzīvīgās – versijas, taču, atbilstoši izkārtoti, kā interjera elements kļūst atkal aktuāli. Nelielas kaltētu ziedu kompozīcijas tiek izmantotas arī kā dāvanu noformējumu sastāvdaļas.

Decembrī jārūpējas par dārza siltināšanu

Laika prognoze decembra otrajā pusē lielus mīnusus nesola, taču vietām naktīs gaisa temperatūra mēdz nokrist zem nulles, un janvārī, februārī īsāku vai garāku periodu sals mūs piemeklēs – kā jau katru gadu, kad šie mēneši ir vissaltākie.

Dārza skaistulis īlekss svētku noskaņai

Viens no Ziemassvētkus simbolizējošiem augiem, kura attēli rotā dažādus svētku dekorus, ir īlekss. Augam ir koši zaļas, cietas, robainas un ērkšķainas lapas un sarkanas ogas. Kaut arī tas nenoliedzami ir mazāk populārs svētku simbols nekā eglīte, īlekss ir visai ziemcietīgs un spējīgs rotāt arī dārzus Latvijā. Savvaļā ir ap 400 īleksa sugām, kas sastopamas no mērenās līdz tropu klimata joslai. Ir mūžzaļas un vasarzaļas sugas.

Papildu gaisma augiem

Nav vairs ilgi līdz ziemas saulgriežiem, kad diena pamazām atkal kļūs arvien garāka par nakti, taču līdz laikam, kad to sajutīsim, gan vēl jāaizvada vismaz divi mēneši. Gaismas trūkumu izteikti jūt ne tikai cilvēki, bet, protams, arī telpaugi, it sevišķi tie skaistuļi, kas nākuši no eksotiskām zemēm.

Tīrība un pietiekams mitrums

Katra ziemas sezona ir izaicinājums telpaugu mīļotājiem – kā par saviem lolojumiem parūpēties tā, lai tie zaļi un veselīgi sagaidītu pavasari. Ne tikai gaismas trūkums, arī apkures sausinātais gaiss un putekļi augiem traucē.

Roze mūsu laimei un saticībai

Kā vienu no interesantākajiem un košākajiem ziedošajiem augiem telpās var audzēt Ķīnas hibisku (H. rosa – sinensis) jeb tautā saukto Ķīnas rozi un tās daudzās šķirnes un hibrīdus.

Piemīlīgās tilandsijas

Eksotisku formu augi, kuriem nevajag substrātu, bet kas priecē pat ar ziediem.

Miera periodā laista uzmanīgi

Lielākie riski telpaugu iekaltēšanai un, gluži otrādi, pārlaistīšanai ir nevis vasaras karstumā, bet tieši ziemas sezonā. Ja vasarā silts ir jebkurā reģionā, kur sastopama aktīva veģetācija, tad ziemas ir ļoti atšķirīgas un tas, kāds laistīšanas režīms nepieciešams augam, atkarīgs no reģiona, kas ir tā dabiskā dzimtene.

Ogas dārzā arī ziemā

Ogu laiks ir vasarā, taču dekoratīvajos stādījumos atsevišķu sugu krūmos tās sastopamas arī ziemas sezonā, kad lapas nobirušas un auga rota ir tieši ogas. Vienas no izplatītākajām ir sniegogas, taču tās nebūt nav vienīgās.

Košas gan telpās, gan dārzā

Begonijas ir terašu, balkonu un akmensdārzu puķes, taču tās iespējams audzēt arī kā telpaugus.

Dabas retums – īve(2)

Īves ir mūžzaļi augi ar dažādām skuju nokrāsām, un Eiropā tās ir populāras parku dekoratīvajos stādījumos, jo var augt gan kā solitāri augi, gan dzīvžogos un pat ir pateicīgas, lai tās apcirptu, veidojot dažādas krūmāju formas. Atkarībā no sugas vai šķirnes īpatnībām īvēm var būt dažādi augstumi un citas īpatnības. Īves veiksmīgi var audzēt arī Latvijā, bet Kurzemes dienvidos tās sastopamas arī savvaļā.

Palīgi cīņā ar sausu gaisu

Sauss gaiss telpās apkures sezonas laikā ir izplatīta problēma, kas var traucēt gan mājokļa iemītnieku, gan telpaugu labsajūtai. Labā ziņa ir tā, ka ir telpaugi, kuri ne tikai prasa lološanu un priecē īpašniekus ar savu izskatu, bet arī palīdz uzturēt mitruma līmeni telpās.

Atvairīt rudenīgās skumjas

Kad augi beiguši zaļot un lapas nokritušas, dārzs izskatās drusku bēdīgs un tāds kā noplucis, bet, to izstaigājot un tuvāk ieskatoties, dzīvības tomēr ir gana daudz vēl tagad. Kaut kas pilnīgi negaidīti saplaucis – hiacinte izspraukusies un zied šogad jau otro reizi, un pat atrodu vēl vienu otru sarkanu zemeni. Pat ziemā šad tad izdīgst kāda skābeņu lapa, bet žagaru kaudzē dzīvo sīks grauzējiņš, un, kad uzkritis sniegs, pa tā pēdu nospiedumiem varēs izsekot dzīvnieka ikdienas maršrutu.

Miegs kā ģēnijiem un karavadoņiem

Miegs ir dabiska organisma nepieciešamība, taču par tā ilgumu, gulēt iešanas paradumiem un citām saistītām tēmām ir daudz teoriju un mītu. Lielākā daļa cilvēku dodas gulēt vakarā un ceļas no rīta, visiem zināms, ka dienvidu zemēs ir tradīcija pagulēt arī pusdienlaiku, un tiek uzskatīts, ka šāds režīms ir īpaši labs veselībai, bet naktī jāguļ bez pamošanās. Taču ir arī iespējams gulēt dažādos diennakts laikos, miegam nepieciešamās stundas kā kūku sadalot pa gabaliņiem un to "apēdot" 24 stundu laikā ar noteiktiem intervāliem.