Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 3. februāris
Vida, Ida, Aīda

Magda Riekstiņa

Viens eiro nozari nesagraus(5)

Patlaban aktualizētā iecere Rīgā ieviest tā dēvēto tūrisma nodevu ir izpelnījusies kritiku, tomēr situācija nav viennozīmīga. Jāatgādina, ka Rīgas domes izstrādātie saistošie noteikumi paredz likt viesnīcām un citām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru viesi un katru uzturēšanās dienu. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA.

Gaida lielu konferenču centru

Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).

Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī ir plašas iespējas attīstīt darījumu tūrismu(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.

Bankas sabrukuma mācība(7)

Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistīta ar PNB bankas (bijušās Norvik bankas) darbības apturēšanu.

Visu aizmirstie studenti(4)

Ieilgušais konflikts ap Latvijas Universitātes (LU) vadību aktualizējis tematu par augstākās izglītības vietu un lomu mūsu sabiedrībā.

Lai būtu nauda, ko sadalīt(5)

Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.

Mediju balsij ir nozīme

Nepieciešamība atrast finansējumu tam, lai nodrošinātu laikrakstu un žurnālu piegādi reģionu iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Radio Ziņu dienesta saceltā trauksme par naudas trūkumu ir rosinājusi diskusiju par mediju vietu un lomu mūsu sabiedrībā. Uz šīs diskusijas fona uzmanības vērta ir Iekšlietu ministrijas pagājušajā nedēļā izplatītā informācija, kurā sacīts: "Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību sakarā ar raidījuma Bez tabu 2019. gada 5. augusta sižetā izskanējušo informāciju par vīrieša piekaušanu Krāslavā, kā rezultātā piekautais vīrietis mira."

Latvijas dārgās nomales(12)

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru Latvijas nomaļo, mazapdzīvoto teritoriju iedzīvotājiem ir dārgs prieks un tāpēc, lai visiem, sākot no valsts budžeta un beidzot ar pašu laucinieku maciņiem, tēriņi būtu mazāki, tieši lauku iedzīvotājiem jābūt aktīviem interneta un moderno tehnoloģiju lietotājiem.

Pārbaude ar 5G(8)

Vasara paliks mūsu valsts tautsaimniecības vēsturē ar 5G ēras sākumu. 5G ir starptautiski lietots jēdziens, ko attiecina uz piektās paaudzes mobilo tīklu tehnoloģiju (angļu valodā – fifth generation cellular network technology). Lai arī pagaidām 5G ienākšana Latvijā neietekmē mūsu ikdienu, tomēr pienāks brīdis, kad par šī gada vasaru tiks runāts kā par pagrieziena punktu mobilo tehnoloģiju jomā. Vismaz tā liek domāt vairāku ekspertu un telekomunikāciju jomas pārstāvju prognozes.

Alga un aizbraukšana(18)

Nesen Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai jābūt tik lielai, lai ikviens tās saņēmējs pats saviem spēkiem no šīs algas varētu izdzīvot. (Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, un tiek diskutēts par tās paaugstināšanu līdz 500 eiro.)