Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 3. februāris
Vida, Ida, Aīda

Magda Riekstiņa

Vai valdībai ir gudrs plāns?

Pēdējo dienu laikā no dažādām Eiropas valstīm pienāk ziņas par to, ka Covid-19 izplatības riskus ierobežojošie pasākumi tiek atcelti vai samazināti. Tepat Baltijā durvis atkal ver muzeji, par izrādēm vēsta teātri un iešūpojas tūrisma industrija. Protams, mēs nezinām, kāda būs situācija pēc trim četriem mēnešiem, bet vismaz šobrīd rodas iespaids, ka viens sarežģīts posms tuvojas noslēgumam un ka dzīves ritms atkal nedaudz pietuvojas tam, kāds tas bija, pirms visu Eiropu (un arī citus pasaules reģionus) pārņēma Covid-19 radītie draudi.

Dreimanis: Latvijā ieradums iepirkties virtuāli saglabāsies arī pēc krīzes

Šopavasar saistībā ar to, ka ir ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas paredz distancēšanos, ir ievērojami pieaugusi e-komercijas popularitāte. Uz Dienas jautājumiem par e-komercijā gūto pieredzi atbild SIA A-birojs Mārketinga un pakalpojumu daļas vadītājs Gustavs Dreimanis.

Politiķu pieklusušās balsis(1)

Pieļaujams, ka patlaban gan premjerministra Krišjāņa Kariņa, gan arī viņa vadītās valdības ministru atpazīstamība sabiedrībā ir ļoti augsta, un pat ja ne visu ministru, tad vismaz veselības ministres Ilzes Viņķeles un finanšu ministra Jāņa Reira atpazīstamība jau noteikti ir augsta, jo šo ministru atbildības jomām – veselības aprūpei un finanšu tematikai – ir pievērsta milzīga uzmanība. Šajā gadījumā nav runa par simpātijām vai antipātijām pret kāda ministra personību, bet tieši par atpazīstamību.

Rūpniecībai jācenšas turēties pretī krīzei

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka tā joma, kas mūsu valsts ekonomikai palīdzēs pārvarēt Covid-19 krīzes radītās grūtības, būs rūpniecība, jo vismaz līdz šim brīdim šajā Covid-19 izplatības risku izraisītajā krīzē daudzi rūpniecības segmenti ir cietuši ievērojami mazāk nekā, piemēram, tūrisms, starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kultūras un izklaides industrija, kā arī visa pakalpojumu joma kopumā.

Slīpēsim politisko gudrību!(1)

Politiķu drosme pēdējā laikā mēdz izpausties visai dažādi. Tā, piemēram, kā milzīga drosme tiek prezentēta kādas ministres publiskā relaksācija ballītes ritmos. Taču drosme ir arī atzīt, ka tad, ja patlaban pie varas esošā politiskā elite neatradīs veiksmīgus risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai, šī elite tiks aizslaucīta, zaudējot gan varu, gan amatus, gan vispār jebkādu ietekmi.

Pajautā: "Kā to var zināt?"(9)

Viltus ziņas un sazvērestības teorijas ir temats, kas šopavasar tiek apspriests bieži. Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, Twitter un citi, ir pavēruši ļoti plašas iespējas izpausties ikvienam to lietotājam, nenesot gandrīz nekādu atbildību par izteikto apgalvojumu patiesumu, un tam neapšaubāmi ir gan plusi, gan mīnusi. Par to tika spriests arī nesen Latvijas Radio 1 diskusiju raidījumā Krustpunkts, akcentējot, ka valdībai nevajadzētu ignorēt to, ka daļa sabiedrības dzīvo sociālo tīklu uzburtajā "greizo spoguļu karaļvalstī".

Mūsu dzīve pēc 4. maija(4)

Brīdis, kad tiek svinēti 30 gadi kopš 1990. gada 4. maija – dienas, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu –, šogad aizrit Covid-19 krīzes laikā. Mūsu valstī valda neziņa par nākotni, kas, protams, apēno svētku noskaņu.

Nevajag sanaidot nozares!(7)

Ikviena krīze spilgti atklāj gan pozitīvās, gan negatīvās īpašības, kādas piemīt katrai sabiedrībai, un arī pašreizējā Covid-19 krīze šajā ziņā nav izņēmums. Akcentējot pozitīvo, jāteic – Latvijas sabiedrība ir apliecinājusi, ka vismaz tās vairākums ir līdzsvarots, reālo situāciju izprotošs, racionāli domājošs, turklāt prot arī pielāgoties negaidītiem izaicinājumiem.

Ekonomikas stimulēšana ir ļoti svarīga valstiska funkcija(7)

Globālā mērogā notiekošā Covid-19 krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, to vidū arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Atbildot uz Dienas jautājumiem, situāciju skaidro mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Pieaugs valstu konkurence(5)

Jāapzinās tas, ka Covid-19 krīze saasinās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu savstarpējo konkurenci. Šāds secinājums nesen izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu preses konferencē, kurā piedalījās četri deputāti no Latvijas – Inese Vaidere, Roberts Zīle, Nils Ušakovs un Ivars Ijabs.

Nedrīkst iznīcināt nozari!(25)

Mēnesi pēc tam, kad mūsu valdība atcēla starptautiskos pasažieru pārvadājumus, par darbinieku kolektīvo atlaišanu meitasuzņēmumā Tallink Latvija paziņoja Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupp. Kolektīvā atlaišana skar aptuveni 550 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja uz kuģiem Romantika un Isabelle, kas kursēja maršrutā Rīga–Stokholma. A/s Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene ir arī paudis kritiku Latvijas valsts institūcijām par to, ka jomai, kurā darbojas Tallink, netiek piedāvāts risinājums Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Lauksaimniecībai ir labas izredzes izturēt Covid-19 krīzi(3)

Lauksaimniecības situācija Covid-19 krīzes apstākļos tiek vērtēta neviennozīmīgi. No vienas puses, Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lauksaimniecību neskar tik tieši, kā skar tūrismu un pasažieru starptautisko pārvadājumu jomu.

Latvijas atšķirīgās realitātes(8)

Dzīvojot interneta laikmetā, ir iespējams ātri un vienkārši uzzināt ļoti dažādus skatpunktus. Patlaban virtuālajā vidē spilgti atklājas tas, ka Covid-19 krīze ir polarizējusi viedokļus pat vienas nozares pārstāvju vidū un sociālo tīklu diskusijās diametrāli pretējus uzskatus par situāciju Latvijā un citur pasaulē pauž gan tūrisma biznesa pārstāvji, kuri, objektīvi vērtējot, atrodas ļoti līdzīgos apstākļos, gan arī daudzu citu jomu – no veselības aprūpes līdz pedagoģijai – pārstāvji.

Cilvēki, kuri strādā paši sev(9)

Dīkstāves pabalstu un citu atbalsta veidu piešķiršanas kritēriji, saņemtās summas un kopumā viss ar atbalstu saistītais jau mūsu sabiedrībā raisījis negāciju virpuli – valdība un valsts iestādes tiek kritizētas par to, ka atbalstu nesaņem tie uzņēmumi, kam to vajadzētu saņemt, bet saņem tie, kas varbūt vēl varētu turpināt pelnīt, savukārt uzņēmējdarbības vidē pastiprinās norādīšana uz biznesa konkurentu trūkumiem un pat konkurentu zākāšana.

Šī ir visu kopīgā krīze!(4)

Plaši izplatīts mīts, kas tiek kultivēts saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tāds, ka problēmas, kas jārisina mūsu sabiedrībai, ir raksturīgas tieši Latvijai. Šo mītu gan var kliedēt, ja Dienā un citos medijos regulāri lasa rakstus par ārvalstīs notiekošo un ja neignorē citām valstīm veltītos sižetus elektroniskajos medijos. Tad kļūst skaidrs, ka Covid-19 krīzes mērogi ir globāli un saslimšanas riski, tāpat kā finansiālu grūtību draudi, uzglūn cilvēkiem gandrīz visā pasaulē.

Laiks novērtēt zinātni(10)

Nesen Eiropas Parlaments (EP) paziņoja, ka, īstenojot cīņu pret Covid-19, no Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 tiks finansēti 18 pētniecības projekti, kā arī 140 pētniecības grupu darbs. "Mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanu, nodrošināt precīzākas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī stiprināt klīnisko pārvaldību," skaidro EP. "Tiek veikti steidzami pētījumi, lai atrastu ārstēšanas metodi un vakcīnu," apliecina EP deputāts Kristians Ēlers (Vācija).

Iesaka atbalstīt svarīgākās nozares

Saasinoties Covid-19 izplatības riskiem Latvijā un citur pasaulē, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kurus šī situācija jau ir negatīvi ietekmējusi. Patlaban Covid-19 globālo pandēmiju vairs neuzskata tikai par pasažieru pārvadājumu un tūrisma biznesa problēmu. Piemēram, pagājušajā nedēļā portāls BNN, atsaucoties uz Igaunijas mediju ERR, vēstīja, ka "Igaunijā uz laiku darbu pārtrauca vienas no vērienīgākajām degslānekļa atradnēm šajā valstī, jo kādam raktuvju darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 un tāpēc mājās tika nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieku".

Uzņēmēji kā saprāta balss(4)

Dažādu tautsaimniecības nozaru asociācijas un biedrības, kā arī uzņēmēju kopējās intereses prezentējošās organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija – bieži uzsvērušas, ka tieši uzņēmēji ir galvenais ekonomikas balsts un līdz ar to arī sabiedrības līdzsvarotības garants.

Kuras nozares būs glābējas?(2)

Pieņemot, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi netiks atcelti jau tuvākajā laikā, kļūst skaidrs, ka gan ikvienam cilvēkam, gan uzņēmējdarbības videi, gan ekonomikai kopumā šiem pasākumiem vienkārši jāpielāgojas. Latvijā pēdējos gados bieži ticis uzsvērts, ka mūsu ekonomika balstās uz cilvēku zināšanām un profesionālajām prasmēm un ka būtiskākais tautsaimniecības resurss ir uzņēmumu izveidotāji un darbinieki, turklāt daudzos uzņēmumos īpašnieki paši vienlaikus ir arī daļa no darbinieku kolektīva.

Piegādes notiek arī pandēmijas laikā

Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi ietekmējuši dažādu sūtījumu un preču piegādes uzņēmumu darbu, mainot gan ierasto strādāšanas ritmu, gan arī prioritātes.

Bailes ieradumus nemainīs(2)

Pastāsti, kas būs pirmais, ko tu darīsi tad, kad Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi tiks atcelti? Šāds jautājums, izteikts latviešu, angļu un citās valodās, bieži ieraugāms internetā. To uzdod mediji saviem lasītājiem, uzņēmumi – saviem klientiem, kā arī draugi un domubiedri savās sociālo tīklu grupās.

Sasniegumi pagātnē, daudz nezināmu aspektu nākotnē

Ikviens uzņēmējs gribētu, lai viņa biznesu nekad nepiemeklētu krīzes, taču tas nav iespējams, un gan ikvienam uzņēmējam, gan kopumā jebkuram cilvēkam ir jārēķinās ar dažādām krīzēm. Taču nenoliedzami krīze, ko radījusi Covid-19 globālā izplatība, pēdējo nedēļu laikā ir ļoti strauji mainījusi daudzus uzņēmējiem svarīgus aspektus. Šādas atziņas Turības Biznesa indeksa prezentācijā šonedēļ izteica sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Vietējie pret atbraucējiem?(31)

Plānots, ka ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo repatriācija noslēgsies 27. martā un pēc tam tiks sniegts tikai individuālais atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kuriem būs nepieciešams no ārzemēm atgriezties Latvijā. Par to sociālajos tīklos ir paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Distancēšanās no papīra banknotēm(41)

Saistībā ar Covid-19 izplatības riskiem Latvijas iedzīvotāji tiek mudināti pēc iespējas izvairīties no burzmas un rindām, kā arī tiek aicināti par pirkumiem maksāt ar norēķinu karti un, ja iespējams, lietot bezkontakta risinājumu, kas ļauj par nelieliem pirkumiem (parasti līdz 25 eiro) samaksāt, neievadot PIN kodu.

Neatstāt bez ienākumiem(4)

Ierobežojošie pasākumi, kas vērsti uz Covid-19 izplatības mazināšanu, nu jau ir būtiski ietekmējuši visu Latvijas ekonomiku. Turklāt līdzīga situācija ir arī daudzās citās valstīs. Par globālu izaicinājumu kļuvusi nepieciešamība panākt, lai Covid-19 radītā krīze būtu īslaicīga, taču tas, vai tā būs īslaicīga, ir atkarīgs gan no tā, cik loģiska būs valstu augstāko amatpersonu, likumdevējvaras un izpildvaras rīcība, gan no tā, cik racionāli rīkosies ikviens indivīds, gan arī no dažādiem ar Covid-19 saistītiem medicīniskajiem faktoriem, par kuriem ārstu un zinātnieku vidū pagaidām ir ļoti atšķirīgi viedokļi.

Jāglābj ekonomika un jāstiprina veselības aprūpe(24)

Pagājušajā nedēļā, Eiropā palielinoties saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaitam, bija vērojami Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu visai atšķirīgie centieni ierobežot Covid-19 izplatību, bet ES mērogā saskaņotas un vienotas rīcības – vismaz raugoties no iedzīvotāju skatpunkta – pietrūka. To, kādai vajadzētu būt ES līmenī koordinētai rīcībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai, Diena jautāja vairākiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas.

Katrs par sevi. Vai tāda ir ES?(12)

Jautājumus: "Vai prāmji maršrutā Helsinki–Tallina vēl kursē?", "Vai Helsinku lidosta vēl nav slēgta?", "Vai ir kas zināms par prāmi no Vācijas uz Latviju?" un "Kuru Eiropas valstu robežas vēl var šķērsot?", kā arī vēl citus līdzīgus jautājumus gan draugiem, gan vienkārši domubiedriem sociālajos tīklos adresēja tie cilvēki, kuri šonedēļ centās atgriezties Latvijā no ārzemēm.