Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 7. aprīlis
Helmuts, Zina, Zinaīda

Magda Riekstiņa

Koronavīruss un internets(7)

Tiek prognozēts, ka šogad koronavīrusa Covid-19 izplatība kļūs par iemeslu niecīgam iekšzemes kopprodukta pieaugumam Latvijā un arī citās valstīs. Turklāt notikumi, kas saistās ar Covid-19 radītajiem riskiem, jau ir kļuvuši par tā dēvēto Stresa testu transporta nozarei, viesnīcu biznesam, vērienīgu starptautisku pasākumu, tostarp dažādu nozaru izstāžu gadatirgu, rīkotājiem, kā arī visai tūrisma industrijai (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kopumā.

Reformai jāstiprina Latgale(6)

Pretrunīgi vērtētās administratīvi teritoriālās reformas mērķim vajadzētu būt iedzīvotāju labklājības uzlabošanai visā Latvijā, ietverot arī tos novadus, kuros sociālekonomisko situāciju raksturojošie statistikas dati izskatās visbēdīgāk. Taču vismaz pagaidām reforma nerada pārliecību par to, ka iecerētās pārmaiņas jau tūlīt pēc to īstenošanas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā Latvijā, turklāt arī tur, kur šobrīd apstākļi ir visbēdīgākie.

Vai politiķi ies līdzi laikam?(11)

Statistikas biroja Eurostat apkopotie dati rāda, ka Latvija uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona izskatās bēdīgi tajos gadījumos, kad ir pētīta sabiedrības labklājība. Diena jau rakstījusi, ka mūsu valstī, salīdzinot ar daudzām citām ES dalībvalstīm, ir zema minimālā alga un līdz ar to arī pieticīgs pirktspējas līmenis. Latvija ir arī starp tām ES dalībvalstīm, kurās daļu sabiedrības pēc karjeras noslēguma un aiziešanas pensijā apdraud nabadzības risks.

Ar tehnoloģijām aizstāj pārdevēja konsultanta darbu

Uzņēmuma Vivid Tech valdes priekšsēdētājs Ivars Mirošnikovs un pārdošanas vadītājs Andris Lūkins ir pārliecināti, ka nākotnē modernās tehnoloģijas aizvien plašāk ienāks gan mazumtirdzniecībā, gan arī citās jomās un līdz ar to radīs būtiskas pārmaiņas mūsu ikdienas ieradumos.

Tikai bez panikas!(4)

Pēdējā laikā rodas iespaids, ka viena daļa mūsu sabiedrības dzīvo no vienas masu histērijas līdz nākamajai, savukārt cita sabiedrības daļa ir tā pagurusi no apkārt notiekošajām histērijām, ka vienkārši norobežojas no tām un neinteresējas ne par ko, kas notiek ārpus individuālajām ikdienas gaitām. Savukārt vēl cita sabiedrības daļa informācijas drumslu un emociju virpuļos cenšas atsijāt graudus no pelavām, t. i., faktus no interpretācijām, un atšķirt tēmas, kas patiesi ir nozīmīgas, no tādām pseidoproblēmām, kuras sakāpinātas mākslīgi, sarīkojot kampaņveidīgas ažiotāžas.

Lai vilcieni brauktu droši(2)

Politiskās kaislības, ko uzjundījis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu tuvums, kā arī masu histērija, ko kāda sabiedrisko attiecību aģentūra savērpa ap Kristīnes Misānes dzīvi, veido fonu, uz kura pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā mūsu sabiedrībā guva mazāku rezonansi, nekā varēja gaidīt.

Vai ostai palīdzēs ceļotāji?

Pēdējā laikā bieži dzirdamas bažas par kravu kritumu ostās. Diena jau rakstīja, ka šā gada janvārī, piemēram, Rīgas brīvostā pārkrauti 2,13 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25% mazāk nekā janvārī pērn. Ņemot vērā to, ka tiek uzskatīts – tuvākajā laikā uz kravu pieaugumu cerēt nevar, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par pasažieru pārvadājumu perspektīvām.

Divas salas, dubults šarms(1)

Laipni cilvēki, rāma atmosfēra, visaugstākais kalns Portugālē, osta, kurā piestāj jahtas, šķērsojot Atlantijas okeānu, parlamenta pulcēšanās vieta, pārpasaulīga ainava, ko radījuši vulkāniskie procesi, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti vīnogulāji, daudzbalsīgs putnu koris, senlaicīgu baznīcu zvani un krāsaini ziedi – tas viss veido kolorītu, kas raksturo kaimiņos esošās salas Fajalu un Piku.

Arī reģioniem vajag tūristus(5)

Tūrisma industrija var priecāties – lai gan pastāvēja bažas, ka pērn neizdosies pārspēt 2018. gada, t. i. valsts simtgades gada, ārvalstu viesu skaitu, tomēr tas ir izdevies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2019. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši 1,95 miljoni ārvalstu viesu, kas ir, lai arī nedaudz – par 1,1% –, bet tomēr vairāk nekā 2018. gadā.

Nesabalansētais darba tirgus(6)

Latvijā 31. janvārī bija 58 832 oficiāli reģistrēti bezdarbnieki un 29 416 oficiāli reģistrētu vakanču, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Kurš gudrāk solīs zaļu Rīgu(5)

Eiropas zaļais kurss – tas ir jēdziens, pie kura sāk pierast ne tikai politiķi, žurnālisti un vides aktīvisti, bet arī visa Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedrība.

Izplatās populisma vīruss?(16)

Minimālā alga Latvijā janvārī bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), vēsta statistikas birojs Eurostat, kas apkopojis datus par 21 ES dalībvalsti (vairākās ES dalībvalstīs, to vidū turīgajās Ziemeļvalstīs, minimālā alga nav precīzi definēta normatīvajā regulējumā). Par Latvijas minimālo algu – 430 eiro bruto – zemāka minimālā alga bija vien Bulgārijā – 312 eiro.

Nedrīkst balstīt valsts attīstību uz direktīvām(6)

"Ļoti bieži cilvēku rīcības radītas nelaimes notiek divu veidu valstīs – tādās valstīs, kurās valda haoss un kurās cilvēki darbojas, gandrīz nepastāvot likumiem un arī kvalitātes standartiem, un tādās valstīs, kurās ir detalizēti punktu pa punktam noteikts tas, kas un kā ir jādara," intervijā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Spodrināt ostu un autoostu(2)

Ieilgušās cīņas par varu Rīgas domē radījušas visai traģikomisku iespaidu par mūsu galvaspilsētas pārvaldību un par domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Taču, ja raugās uz statistiku, situācija Rīgā uz vispārējā Latvijas fona neizskatās slikti un nerodas iespaids, ka mūsu galvaspilsēta grimtu dziļā sociālekonomiskā depresijā. (Tas, ka Latvija, spriežot pēc Eiropas Savienības (ES) mēroga datiem, aizvien redzamāk kļūst par vienu no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, ir cits temats.)

Koncentrēties uz vērtībām(3)

Apgalvojumi, ka Latvijai jāsaņemas un gudri jārīkojas, lai ekonomiskajā aspektā neatpaliktu no abām pārējām Baltijas valstīm, pēdējā laikā izskan aizvien biežāk. Turklāt statistikas dati aizvien spilgtāk atklāj, ka mūsu valsts atpaliek ne tikai no mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, kam jau ilgu laiku tiek veltīta frāze "Igaunijā viss ir labāk nekā Latvijā!", bet arī no Lietuvas.

Meklē zaļus risinājumus(29)

Par vides aizsardzību ir jārūpējas gan ikvienam cilvēkam, veidojot zaļus ieradumus, gan jebkuram uzņēmumam, sabalansējot peļņas gūšanu ar atbildību pret dabu, gan arī kopumā valstīm. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir dzirdams ļoti bieži.

Izvērtēt, nevis vienkārši ticēt(3)

Politiskās partijas KPV LV krīze tiem vēlētājiem, kuri 13. Saeimas vēlēšanās neļāvās šīs partijas kampaņas ietekmei, tagad ļauj visgudri sacīt: "Mēs jau teicām, ka tā būs!" Politiskajā folklorā slavenais "sausais atlikums" no KPV LV panākumiem 13. Saeimas vēlēšanās ir galvenokārt tāds, ka no šī politiskā spēka saraksta ievēlētie deputāti mētāšanos ar savstarpējiem apvainojumiem padarījuši teatrālāku, nekā tas bija citu politisko spēku šķelšanās gadījumos, turklāt ir demonstrējuši asāku savstarpējo naidīgumu, nekā bija ierasts Latvijas politiskajā vidē līdz šim.

Tūristu vēlmes kļūst daudzveidīgākas(1)

Latvijas iedzīvotāji, dodoties tādos ceļojumos, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, biznesu vai konferenču apmeklējumu, izvēlas atpūtu tur, kur ir silts, saulains klimats un attīstīta tūrisma infrastruktūra. Šāda tendence vērojama jau daudzus gadus. Taču pēdējā laikā parādījusies arī jauna tendence – aizvien vairāk tiek pieprasīti ārvalstu ceļojumi ar pievienoto vērtību jeb tā dēvētie jēgpilnie ceļojumi, respektīvi, tādi ceļojumi, kuros atpūta tiktu apvienota ar kultūras programmu, tematiskajām ekskursijām vai vietējo tradīciju izzināšanu. To secinājusi Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Bankas karte pret monētām(9)

Nesen viena no Latvijā labi zināmajām bankām – Luminor – medijiem nosūtīja viedokli, kam bija visai kategorisks virsraksts – Bezskaidras naudas uzvaras gājiens: nākotnē skaidra nauda būs relikvija.

Likvidēs, bet ko liks vietā?(4)

Diskusija par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) atkal riņķo kārtējo apli, un argumenti, ko izsaka gan kritiķi, gan aizstāvji, ir dzirdēti jau vismaz divas reizes. MUN režīma pazīstamākais kritiķis ir finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), un viņa uzskati ir tie paši senie – MUN kropļo konkurenci, jo tiek izmantots shēmošanai, turklāt MUN režīmā strādājošajiem ir niecīgas sociālās garantijas.

Igaunijā un Lietuvā – labāk(5)

Statistikas birojs Eurostat publiskojis datus par to, cik daudzām mājsaimniecībām bijušas finansiālas grūtības noteiktajā termiņā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (par elektrību, ūdens patēriņu un citiem komunālajiem pakalpojumiem).

Šķērslis jauniešu karjerai?(21)

Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.

Pretī zinātnes sasniegumu komercializācijai

Eiropa allaž ir bijusi un arī tagad ir slavena ar zinātnes sasniegumiem, taču, ja ar panākumu gūšanu zinātnē Eiropai veicas kopumā labi, tad daudz bēdīgāk iet ar zinātnes sasniegumu komercializāciju. Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), kurš darbojas EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.

Kā gudri dalīt naudu?(5)

Tieši tā, kā jau tika prognozēts, diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā atklājušas, ka pastāv dažādas intereses, bet tā arī nav precīzi definēts, kāds būs reālais ieguvums no iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šo problēmu – neprasmi definēt mērķi un reālo ieguvumu – ne tikai saistībā ar nodokļu evolūciju, bet arī kopumā ar valsts budžetā esošās naudas dalīšanu – ir akcentējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš paudis: "Mums valstī nav stratēģiska skatījuma, ko gribam no katras nozares un cik esam gatavi par to maksāt. Ir divi veidi, kā mūsu valstī sadala naudu. Ārējie faktori, piemēram, NATO prasības aizsardzībai, un otrs – pēc lielākā bļāvēja principa." (Žurnāls Domuzīme/portāls Delfi.lv.)

Cenas var ietekmēt notikumi ārvalstīs

Vidējais patēriņa cenu līmenis aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 2,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un skaidro: "Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, veselības aprūpes, restorānu un viesnīcu pakalpojumu, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu kāpumam."

Viltus ziņas un politiķi(11)

Pirms neilga laika Latvijā un arī citās valstīs pavīdēja ziņa, ka Somijā paredzēts pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Šo vēsti, izmantojot interneta nodrošinātās iespējas, un it īpaši sociālos tīklus, popularizēja gan tie cilvēki, kuru attieksme pret ziņas saturu bija atzinīga, gan arī tie, kuriem šāda ideja izraisīja skepsi un neizpratni.

Racionāli vai populistiski?(8)

Neilgi pēc tam, kad mūsu sabiedrība bija sašķēlusies gadumijas salūta aizstāvjos un pretiniekos un izcīnīja vārdisku karu par šo tēmu, par jaunu diskusijas tematu kļuva Tērbatas ielas slēgšana autotransportam un atvēlēšana vien gājējiem un velobraucējiem, kas eksperimentālā kārtā tika veikta 4. janvārī.