Grib saglabāt 140 gadu senu fabriku un vēsturisko gaisotni
SIA Lenta līdzīpašnieks, SIA Zemgus LB dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis intervijā Magdai Riekstiņai.
Magda Riekstiņa
Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība
Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."
Daudzviet Latvijā šovasar dzirdama lietuviešu valoda
Nepilni divi mēneši, kas pagājuši, kopš maija vidū atsākās ceļošana Baltijas mērogā un Latvijā sāka ierasties ceļotāji no Lietuvas un Igaunijas, mūsu valsts tūrisma industrijai ļāvuši cerēt, ka visa šī vasara tomēr nebūs jāpavada pilnībā bez ārvalstu viesiem. Baltijas kaimiņvalstu tūristiem sekojuši arī ceļotāji no citām, tālākām zemēm, un, lai arī lēni un piesardzīgi, tomēr tūrisms pamazām atkal sācis uzņemt apgriezienus. Jāuzsver gan, ka precīzi prognozēt situācijas attīstību patlaban nevar neviens eksperts, jo Covid-19 izplatības riski joprojām nav zuduši.
Cer uz valdības atbalstu
Pēdējā laikā uzvirmojušās bažas par to, ka Covid-19 radītie draudi joprojām ir nopietni, likuši sarosīties mūsu valdībai, koncentrējoties uz jauniem pasākumiem risku ierobežošanai. Savukārt uzņēmēji jau pauduši viedokli, ka brīdī, kad valdība ievieš ierobežojumus biznesam, uzreiz ir jānodrošina atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kuru darbību šie ierobežojumi skar.
Pret krīzi ar savu biznesu
Politiskās kaislības, kas, tuvojoties Rīgas domes vēlēšanām, sāk mutuļot aizvien intensīvāk, šoreiz, salīdzinot ar laiku pirms dažām iepriekšējām vēlēšanām, mazāk koncentrējas uz nacionālo tematiku, bet vairāk uz sociālekonomiskajām problēmām. Politisko spēku pārstāvji asi kritizē oponentus, pārmetot gan pārāk labēju, gan pārāk kreisu domāšanu.
Ielūkojieties Satversmē!
Laiks, kad pastāvēja tikai vienīgais, pareizais viedoklis, ir beidzies, tagad ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Šādu frāzi savā izglītošanās gaitā visai bieži dzirdēja paaudze, kas skolojās XX gadsimta deviņdesmitajos gados un XXI gadsimta sākumā. It īpaši atjaunotās neatkarības pirmajā desmitgadē tika akcentēta intelektuālā brīvība, ko garantē arī Satversmes 100. pants: ''Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.''
Nevajag noniecināt savējos
Vairāk nekā 78 tūkstoši jeb precīzāk – 78 230. Tik daudz oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, Latvijā bija šīs nedēļas sākumā.
Cer stiprināt Latvijas un Somijas sadarbību tūrismā
Sestdien, 27. jūnijā, pēc vairāk nekā četrus mēnešus ilga pārtraukuma Rīgas Pasažieru ostā atsākās regulāra kuģu satiksme. Igaunijas kuģniecības kompānijas a/s Tallink Grupp kuģis Silja Serenade, kas savu ceļu bija sācis 26. jūnijā no Helsinkiem, ieradās Rīgā un tajā pašā dienā no mūsu valsts galvaspilsētas devās uz Somijas galvaspilsētu.
Modernās tehnoloģijas un tūrisms mācās sadzīvot
Šis tūrismam ir sarežģīts laiks, tik sarežģīts laiks nav bijis vēl nekad. To Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) organizētajā Re:start Rīga sērijas vebinārā, kas bija veltīts darījumu tūrismam, atzina RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.
Zīmoli, politika un internets
Distancēšanās pasākumi, attālinātais darbs un plaša e-vides iespēju izmantošana, kas daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienā ienāca ārkārtējās situācijas laikā, ir sekmējusi sociālo tīklu nozīmības kāpumu.
Pētījumi atklāj – Covid-19 krīze maina sabiedrības ieradumus
Aptuveni trīs mēnešus Latvijā ilgusī ārkārtējā situācija, kā arī globālā Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze ir mainījusi iedzīvotāju skatījumu vairākos aspektos. To apliecina dažādi pētījumi.
Konfliktē, nevis sadarbojas
Plaisa, kas šķir valsts pārvaldi un privāto sektoru, izrādās, ir nepārvarama pat šajā sarežģītajā situācijā, kad Latvijas ekonomikai jāuzveic Covid-19 krīze. To nesen spilgti apliecināja tūrisma nozares organizāciju un Ekonomikas ministrijas (EM) sadursme.
Lai gan Covid-19 devis triecienu ekonomikai, bezdarbs strauji nepieaug
Situācija nodarbinātības jomā Latvijā patlaban ir neviennozīmīga. No vienas puses, ārkārtējās situācijas laikā bezdarba riski ir pastiprinājušies, bet, no otras puses, vismaz pagaidām joprojām ir arī brīvas vakances, kas gaida darbiniekus.
Kam vajag jauniešu balsis?
Diskusijas sabiedrībā izraisījis politiskā spēka Attīstībai/Par! ierosinājums pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot jau no 16 gadu, nevis no 18 gadu vecuma, kā tas ir patlaban. Attīstībai/Par! izmaiņas rosina ieviest no nākamā gada.
Politiķi, kuri kaitē paši sev
Pēdējā laikā gan ASV, gan citās valstīs vērojamās vēsturisko notikumu pārvērtēšanas tendences guvušas atblāzmu arī Latvijas politiskajā vidē. Savu redzējumu pauduši visai inteliģenti un tiešām zinoši politiķi, taču sarosījušies arī visu virzienu radikāļi.
Pārmaiņas jāpieņem kā neizbēgama dzīves sastāvdaļa
Par ilgtspēju, jēdzienu "labbūtība" un darbu Covid-19 krīzes laikā stāsta Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone.
Kādu domi mēs ievēlēsim?
Aptuveni divarpus mēnešu vēl jāgaida līdz Rīgas domes vēlēšanām, kas, kā vēsta Centrālā vēlēšanu komisija, paredzētas 29. augustā. Šogad Covid-19 risku ietekmē gan jau esam pieraduši pie tā, ka jebkādi plāni var mainīties, taču patlaban galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanu datums ir noteikts, un politiskie spēki jau sāk zvejot rīdzinieku balsis.
Atgriežoties pie ierastā ritma
Patlaban Latvijā un citās valstīs, mazinoties Covid-19 izplatības novēršanai ieviestajiem ierobežojumiem, par aktualitāti kļuvusi atgriešanās pie iepriekš ierastās dzīves.
Eiropas Savienības kūtrums
Patlaban valstis eksperimentē ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tā situāciju raksturo gan ekonomisti, gan politologi, gan citu jomu eksperti. Šobrīd, līdzīgi kā martā, kad ierobežojumi tika ieviesti, katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts lielākoties rīkojas pēc saviem ieskatiem.
Sastinguma brīdis pagājis, ir laiks atsākt strādāt
"Mūsu muzejs atkal uzņem apmeklētājus!", "Mēs sākam tūrisma sezonu!", "Ceļo atkal kopā ar mūsu tūrisma firmu!" – šādi un līdzīgi paziņojumi interneta mājaslapās, sociālajos tīklos un arī e-pasta vēstulēs maija beigās un jūnija sākumā pavīd bieži. Tūrisma nozare, kas no marta vidus līdz maija vidum bija pilnībā paralizēta, pamazām atdzīvojas.
Situāciju ietekmē pircēju piesardzība
Pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu izmainījuši Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi. Mainījušies arī sabiedrībā pastāvošie iepirkšanās paradumi un līdz ar to – vispārējā situācija mazumtirdzniecībā.
PVN likme mūsu vērtībām
Brīdi, kad vērojami vairāku jomu, piemēram, ēdināšanas un tūristu mītņu, centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, aicinājumu jau no 1. jūlija piemērot 5% PNV likmi visām grāmatām paudusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Darījumu tūrisms nepadodas
Patlaban liela uzmanība tiek pievērsta situācijai Covid-19 krīzes iedragātajā darījumu tūrisma nozarē, kurā līdz šai krīzei bija visumā labi panākumi. Pagājušajā nedēļā gan portālā Travelnews.lv, gan Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) rīkotajā vebinārā kompānijas Baltic Travel Group vadītājs Vlads Korjagins pauda visai pesimistisku viedokli par darījumu tūrisma nākotni, kritizējot Latvijas valdību par to, ka mūsu valstī atbalsts tūrisma nozarei ir niecīgāks nekā Lietuvā un Igaunijā. "Varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu," brīdināja Korjagins.
Diena viedokli par darījumu tūrisma perspektīvām jautāja vairāku Latvijas pilsētu tūrisma ekspertiem.
Vai biznesu glābs vaučeri?
Jēdziens "vaučers", kas Akadēmiskajā terminu datubāzē tiek skaidrots kā "dokuments, kas apliecina kādu faktu, piemēram, kredīta piešķiršanu", pēdējā laikā tiek minēts bieži, it īpaši saistībā ar tām nozarēm, kuras šopavasar pilnībā paralizēja vai nopietni iedragāja Covid-19 krīze.
Lai būtu vienādi nosacījumi
Nesen Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra paziņoja, ka sākas 2020. gada tūrisma sezona, kuras vadmotīvs ir – Atklāj Latviju droši!. Gatavību tūrisma sezonai ir apliecinājusi arī Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, norādot, ka cer uz Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – ceļotājiem. Savukārt Viļņas pilsētas attīstības aģentūra Go Vilnius ir izplatījusi informāciju, ka Lietuvas galvaspilsēta gaida tūristus no Latvijas, bet Igaunijas oficiālā tūrisma informācijas vietne www.visitestonia.com ir paudusi aicinājumu jau tūlīt apciemot Igauniju.
Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums
Par to, kā Covid-19 krīze ietekmē nebanku kreditēšanas nozari, atbildot uz Dienas jautājumiem, stāsta a/s 4finance reģionālais vadītājs Gvido Endlers.
Viedoklis tomēr nav likums
Saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumiem un piešķirto pabalstu summām ir aktualizēts temats par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un, raugoties plašāk, par sociālo nodrošinājumu darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī dažādu kultūras jomu pārstāvjiem. Var piekrist finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ka iedzīvotāju sociālais nodrošinājums tiešām ir jāstiprina, un pat ministra oponentiem ir jāatzīst, ka aicinājumu uzlabot iedzīvotāju sociālo aizsardzību Reirs pauž jau daudzus gadus.
Šoreiz krīze nav saistīta ar ekonomikas pārkaršanu
Šopavasar vērojamā Covid-19 krīze ir ietekmējusi situāciju daudzās jomās, arī būvniecībā, kreditēšanā un nekustamo īpašumu tirgū. Uz Dienas jautājumiem par aktuālajām tendencēm atbild Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Ja nebūs atbalsta, daudzi aizbrauks no Latvijas
Valdība neinformē par plāniem, teic restorānu grupas Resto-Rātors dibinātājs Viktors Ravdive intervijā Magdai Riekstiņai.
Prognozē valstu savstarpējo konkurenci par ceļotājiem
Pirms Covid-19 krīzes darījumu tūrisms, starptautiski pazīstams kā MICE (no angļu valodas – Meetings, Incentives, Conferencing, Exhibitions, tulkojumā – Sanāksmes, iniciatīvas, konferences, izstādes), tika uzskatīts par to ceļojumu industrijas virzienu, kas šogad Latvijā varētu piedzīvot uzplaukumu.