Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 3. februāris
Vida, Ida, Aīda

Magda Riekstiņa

Tautsaimniecību baro ciemiņu atvestā nauda(9)

Ārvalstu tūristi izglāba Portugāles ekonomiku no 2009. gada globālās krīzes smagajām sekām, un nauda, ko ceļotāji iztērējuši šajā Dienvideiropas valstī, palīdzēja tai izkļūt no finansiāli sarežģītās situācijas, kādā portugāļu sabiedrība atradās 2010.–2014. gadā. Turklāt arī patlaban, 2019. gadā, uzņemošais tūrisms ir ļoti svarīga Portugāles tautsaimniecības nozare, kas ģenerē miljardos mērāmu apgrozījumu, nodrošina daudz darbvietu un ļauj attīstīties uzņēmējdarbības videi. Tāds viedoklis šoruden Atlantijas okeāna piekrastes valstī Portugālē bija dzirdams bieži.

Iet līdzi laikam un neatpalikt(3)

Saistībā ar izglītības politikas veidotāju pieļāvumu, ka skolām ar niecīgu skolēnu skaitu nav nākotnes, un pašvaldību pārstāvju iebildumiem pret šādu redzējumu oktobrī atkal kārtējo reizi uzvirmoja diskusija par skolu kvalitāti.

Vēl diskutē par autokravām(3)

Autokravu pārvadājumu regulējums jeb tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kā arī autobusu tirgus atvēršanas scenāriji un aviopasažieru tiesību stiprināšana ir tie transporta jomas jautājumi, kuri patlaban ir aktuāli Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Balva Ķīnas opozicionāram(6)

Saharova balvu, ko piešķir par domas brīvību, šogad saņems uiguru tautības ekonomikas profesors Ilhams Tohti, kurš cīnās par uiguru tiesībām Ķīnā. Šāds lēmums nesen tika pieņemts Eiropas Parlamentā (EP). Jāuzsver, ka balva, kas iedibināta jau 1988. gadā un nosaukta par godu padomju režīma politiskajam disidentam fiziķim Andrejam Saharovam, paredzēta, lai godinātu tos, kuri aizstāv cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

Starpvalstu vilcienu gaidot(5)

Nesenā pagātnē aviosatiksme bija tas transporta jomas segments, ko apvija spožs sajūsmas oreols. Lidsabiedrību piedāvājumam vēršoties plašumā, pieaugot konkurencei un samazinoties aviobiļešu cenām, daudzu valstu, arī Latvijas iedzīvotāji raudzījās uz iespēju ar lidmašīnu doties komandējumos, atpūtas ceļojumos un viesos kā uz ilgi lolotu sapņu piepildījumu.

ES naudu vēstures izpētei!(8)

Atbalsts zinātniskajiem pētījumiem, turklāt ne tikai medicīnā un eksaktajās jomās, bet arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir temats, kam nopietnu uzmanību pievērsis Eiropas Parlaments (EP). Globālais mērķis ir iegūt inovatīvus pētījumus, kas visā Eiropas Savienībā (ES) paaugstinātu ne tikai ekonomisko konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību, bet arī izpratni par būtiskiem intelektuālajiem jautājumiem – sākot no vēstures līdz aktuāliem politiskajiem procesiem.

(Ne-)izpratne par labklājību(4)

Diskusiju par to, kādas gan īsti ir mūsu valdības prioritātes nācijas turības nodrošināšanā, aktualizējis labklājības ministres Ramonas Petravičas nesen teiktais, ka viņa atbalsta Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Savienības ekonomika iekrāsojas zaļā krāsā(13)

Šoruden, kad mūsu valsts sabiedrība tāpat kā daudzu citu pasaules valstu sabiedrība ir sašķēlusies zviedru jaunietes vides aktīvistes Grētas Tūnbergas atbalstītājos un kritizētājos, Eiropas Parlamentā (EP) un citās Eiropas Savienības (ES) mēroga institūcijās vides aizsardzība, un it īpaši klimata pārmaiņu novēršana, ir kļuvusi par galveno aktualitāti.

Eiropeiska minimālā alga(16)

Nepieciešams mazināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību! Šāds apgalvojums nesen izskanējis Briselē, jo finansiālās nevienlīdzības tēmai uzmanību pievērsuši gan Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, gan Eiropas Komisija.

Par valodām bez politikas(15)

Temats "valoda" un viss, kas ar to saistīts, mūsu valstī tiek uztverts ārkārtīgi emocionāli un politizēti, un iemesli šādai uztverei, protams, skaņojas Latvijas sarežģītajā vēsturē. Taču, distancējoties no vēsturiskajām traumām, ikvienam ir godīgi jāatzīst, ka valoda ir saziņas un informācijas ieguves pamats un jo vairāk valodu cilvēks pārvalda, jo plašākas sazināšanās un informācijas iegūšanas iespējas viņam paveras.

Ar Āzijas maksājumu karti Eiropā(1)

Palielinoties Ķīnas tūristu klātesamībai Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, Swedbank nodrošinājusi iespēju par pirkumiem norēķināties ar Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay izsniegtajām norēķinu kartēm. Kopumā Baltijā ar Ķīnas UnionPay norēķinu kartēm jau ir iespējams apmaksāt pirkumus vairāk nekā 33 000 tirdzniecības vietās, vēsta Swedbank.

Baltijas lielākie uzņēmumi mājo Lietuvā(10)

Vērienīgu uzņēmumu skaita ziņā Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, rāda starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotais Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu tops, kurā iekļuvuši vien septiņi uzņēmumi no mūsu valsts. Savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauti 39 uzņēmumi no Baltijas, un to vidū arī ir septiņi Latvijas uzņēmumi.

Atkal reformēs nodokļus(13)

Tuvākajos gados gaidāmas izmaiņas nodokļu jomā, jo 2018. gadā ieviestā nodokļu reforma ir jāreformē. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju retorikas, un šī organizācija jau ir mudinājusi uzņēmējus paust redzējumu par to, kādas izmaiņas nodokļu jomā, viņuprāt, ir nepieciešamas un ko mainīt noteikti nevajag. Turklāt to, ka nodokļu sistēmā gaidāmas izmaiņas, nesen intervijā Dienai sacīja arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Internetā jādarbojas bez panikas un naivuma(2)

No 2021. gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, ir paziņojusi Finanšu ministrija. "Valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja FM sagatavotus grozījumus Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tostarp gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta veidā ir noteikts tikai juridiskām personām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību," skaidro FM un norāda, ka jau patlaban "gandrīz 82% fizisku personu, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot EDS".

Cenšas sakārtot tūrismu?(4)

Pirms vairākiem gadiem par ēnu ekonomiku tūrismā tika diskutēts saistībā ar to, ka dažu kompāniju piedāvātajos ārvalstu ceļojumos tiek norādīta ļoti zema pamatcena, bet ceļojuma gaitā cena "apaug" ar milzīgām un neizprotamām papildizmaksām.

Lai laiks ir jēgpilni pavadīts

Par labi izdevušos pasākumu tiek uzskatīts tāds pasākums, kurā visi dalībnieki jūtas komfortabli gan emocionālā, gan intelektuālā, gan arī praktiskā aspektā. Šāda atziņa raksturo pasākumu rīkošanas jomu, par kuras situāciju un aktualitātēm Diena rakstīja jau vakar, 30. septembrī. Jāatgādina arī, ka šodien un rīt Rīgā Hanzas peronā norit Latvijas Pasākumu foruma rudens sesija.

Neapjukt interešu mudžeklī(3)

Vides aizsardzība ir tēma, kas pēdējā laikā mūsu sabiedrībā tiek plaši apspriesta, un tas nav raksturīgi Latvijai, jo parasti uzmanības centrā ir iedzīvotāju zemais labklājības līmenis, no valsts budžeta algoto darbinieku savstarpējā konkurence par algu kāpumu un ieilgušie konflikti par reformām izglītības jomā. Tradicionālā nostāja ir tāda, ka vispirms jāatrisina sociālekonomiskās problēmas, bet par visu pārējo, arī par vidi, varēs domāt vēlāk, tālākā nākotnē.

Drošības spilvens ceļotājiem(1)

Bažas par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) negatīvi ietekmēs tūrisma jomu, jau neilgi pēc referenduma, kurā britu vairākums nobalsoja par šķiršanos no ES, bija dzirdamas Maltā, jo šīs Vidusjūras salu valsts ekonomikai tūrisms ir ļoti svarīgs un viesu vidū jau gadiem ir liels skaits britu tūristu.

Cenas aug straujāk par algām(3)

Lai gan Latvijā līdz ar ekonomikas augšupeju kāpis arī vidējā atalgojuma līmenis, mājokļu cenas aug straujāk nekā algas un iegādei pieejamu mājokļu daudzviet mūsu valstī, it īpaši Rīgā, trūkst.

Bez reformām neiztikt(5)

Laikā, kad tiek apspriests nākamā gada valsts budžets, allaž skaļi skan paziņojumi, ka naudas trūkst ļoti daudzās jomās – sākot no kultūras līdz valsts drošības stiprināšanai.

Ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai, svarīga ir piesardzība(14)

"Ekonomikas sabremzēšanās ir īstais laiks, lai izvērtētu esošo biznesa modeli, attīstītu perspektīvos virzienus un atteiktos no tiem virzieniem, kas kļuvuši neizdevīgi. Pašreizējā situācijā ļoti svarīgi ir ievērot saprātīgu piesardzību, neļaujoties nepamatotam optimismam vai dziļam pesimismam," intervijā uzsver SIA Ernst&Young Baltic (EY) partneris Guntars Krols.

Pasažieriem vajag ko labāku(8)

Aizsākot kampaņu Pamēģini sabiedrisko!, Autotransporta direkcija un Pasažieru vilciens pauž tos pašus aicinājumus, kas jau dzirdēti citviet Eiropā, proti, saudzēsim apkārtējo vidi, neveidosim sastrēgumus un nenoniecināsim sabiedrisko transportu.

Nevajag vienkāršot!(1)

Bezdarba līmenis Latvijā augusta beigās bija 5,9%, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati. NVA arī vēsta, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits mūsu valstī augusta nogalē bija 54 390, bet brīvo darba vietu skaits – 31 691. Tātad, ja raugās tikai uz sausiem cipariem, tad, aizpildot visas vakances, vairāk nekā puse bezdarbnieku teorētiski varētu sākt strādāt. Jāatceras arī, ka pēdējā laikā par strādājošo trūkumu sūdzas gan dažādu nozaru uzņēmēji, gan arī darba devēji no valsts un pašvaldību sektora.

Paliek pie skaidras naudas(8)

Bankas nevēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumiem skaidrā naudā, lai gan daļai iedzīvotāju šādi pakalpojumi ir nepieciešami. Tādu viedokli ir paudusi Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa, aicinot diskutēt par banku sociālo atbildību.

Lai ir izdevīgi mūsu valstij(5)

Mūsu valsts sadarbība ar Ķīnu ir tēma, par kuru pēdējā laikā runāts daudz. Patlaban šo tēmu aktualizējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica (Latvija), kā arī mediju Verslo žinios (Lietuva) un Postimees (Igaunija) veiktais apjomīgais pētījums, kurā akcentēti riski, ko Baltijas valstīm var radīt Ķīnas ietekmes palielināšanās.

Pasažieru autobuss un prāmis sacenšas ar lidmašīnu(3)

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka aviolidojumi Eiropā izkonkurē visus citus pasažieru transporta veidus, piemēram, gan starptautiskos reisu autobusus, gan regulāri, pēc saraksta kursējošos prāmjus. Diena izvēlējās pārbaudīt variantus nokļūšanai no mūsu valsts galvaspilsētas Rīgas līdz nepilnu 400 kilometru attālumā esošajai Somijas galvaspilsētai Helsinkiem un secināja, ka ikvienam ceļošanas variantam ir savi plusi un mīnusi.

Ministrija aizmirst būtisko(3)

Nesen ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) "šā gada darbības prioritāte numur viens ir obligātās iepirkumu komponentes atcelšana". Saistībā ar nākamā gada valsts budžetu EM definējusi vēl vairākas ar enerģētiku saistītas prioritātes, kā arī vērsusi uzmanību uz mājokļu pieejamību un kvalitāti. Nenoliedzami, jautājumi, ko EM atzinusi par svarīgiem, tādi tiešām arī ir. Tomēr ir kāds temats, kas šīs valdības laikā EM paziņojumos gandrīz neparādās, un tas ir saistīts ar jaunu uzņēmumu rašanās veicināšanu un atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mūsu valstī ir gatavi veidot savu biznesu.

Kad būs konferenču centrs?(11)

Rīgā ir atvērtas jaunas, biznesa tūristiem piemērotas viesnīcas, bet plašām, starptautiskām konferencēm piemērota, moderna centra aizvien vēl nav – šāds secinājums izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) un tūrisma ekspertu nesen stāstītā Dienai.

Neaizbiedēt prom strādīgos(4)

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu izskanējuši valdības solījumi neveikt tādas straujas nodokļu izmaiņas, kas ietekmētu nodokļu maksātāju dzīvi jau nākamajā, 2020. gadā. Taču no 2021. gada gan esot iespējamas nodokļu izmaiņas.

Tūrismā ir gan sasniegumi, gan neizmantotas iespējas(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots kopumā 781,1 tūkstotis viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un arī informē, ka viesu vidū bija 548,1 tūkstotis ceļotāju no ārvalstīm, kas ir par 1,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī pērn. Diena vairākiem ekonomistiem jautāja, kā patlaban vērtējama tūrisma, un it īpaši darījumu tūrisma, loma Latvijas ekonomikā un kādas ir tūrisma attīstības perspektīvas.