Pagaidu budžetu Eiropas Komisijā atzina par labu. Atrunas, ka nav naudas, es teiktu, ir vecas kā pasaule. Ja nevar vai negrib pildīt savus solījumus, tad mēģina vainot iepriekšējos – saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Uzmanību piesaista jaunās valdības ministru pirmās publiskās aktivitātes. Redzams, ka vieni steidz iepazīt, kas notiek pārraudzībā esošajā jomā, otri, šķiet, visu uzmanību velta tam, lai katru dienu būtu pamanīti medijos, trešie tā īsti nav aptvēruši, kas tiem, attiecīgajā statusā esot, jādara.
"Zaudējumi, kurus cieš mūsu ekonomika sakarā ar to, ka tiek braukts pa sliktiem ceļiem, līdz ar ko ir lielāks degvielas patēriņš, vairāk izmešu, palielinās izmaksas tehniskā parka uzturēšanai, vairāk jāizdod nauda servisos, kā arī tiek ceļā patērēts ilgāks laiks, nekā būtu nepieciešams, ir 1,1 miljards eiro 2018. gadā. Salīdzinājumam – vēl 2017. gadā tie bija 890 miljoni eiro. Tātad situācija pasliktinās," intervijā Romānam Meļņikam atklāj biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viena no 13. Saeimā ievēlētajām partijām jau uz šo brīdi ir pelnījusi būt iekļauta politikas studiju mācību grāmatās. Tā ir KPV LV. Gan ne lielo panākumu dēļ, bet kā savdabīgs piemērs, runājot par daudziem un dažādiem politikas procesa aspektiem.
Kāds darbs bija pamatā tam, ka Attīstības finanšu institūcija Altum izpelnījusies biržas Nasdaq izcilības balvu, Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu izvaicā Romāns Meļņiks
Dienanupat bija apkopojusi būtiskākos valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu solījumus. Gan par ministriju skaita samazināšanu un koalīcijas sadarbības padomes likvidēšanu, kas jau ir neizpildīts. Gan OIK ātru likvidēšanu, valsts augstskolu apvienošanu, kopdzīves likuma pieņemšanu, administratīvi teritoriālo reformu, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, medikamentu cenu pazemināšanu, minimālās algas, minimālās pensijas, kā arī ar nodokli neapliekama pensijas līmeņa celšanu, kur risinājumiem vajadzētu kaut kad drīzumā parādīties.
Valdības darbības sākumu un sagaidāmās grūtības sarunā ar Romānu Meļņiku vērtē politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Teorētiski jau var daudz un plaši diskutēt par to, cik no izmaksu viedokļa kļuvusi efektīva vai vēl ir efektivizējama mūsu veselības aprūpes sistēma, kur tajā vēl "iekšējās rezerves", taču brīžos, kad tā skar konkrētu personu vajadzības, jo īpaši spilgti atklājas, cik ļoti visā šajā "efektivizēšanā" un izmaksu mazināšanā ir aizmirsts par to, kura vārdā vispār šī sistēma pastāv – cilvēku.
"Skolotājam ir arī jāpiedalās bērna personības veidošanā, nevar viņš mācīt tikai, piemēram, fiziku vai matemātiku. Un, ja kādai ģimenei neiet, mēs nevaram teikt, ka tā ir tikai viņu pašu problēma. Ir jāpiedalās, jāpalīdz," intervijā par agresijas gadījumiem jauniešu savstarpējās attiecībās un tās cēloņiem Romānam Meļņikam stāsta Rīgas 3. valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Valdība ir izveidota un, jāsaka, labi, ka tā. Pārāk ieilgusi bija neskaidrība par to, kad tā būs, kuri cilvēki vadīs nozares, īpaši tās, kurās iesāktas un pabeidzamas reformas, pārāk aizkavējusies ir budžeta pieņemšana, ko šoreiz ar lielu nepacietību gaida daudzu jomu no valsts budžeta finansētie, kuriem iepriekš pie varas esošie bija apsolījuši lielākas algas, budžeta projektā iekļaujot attiecīgi lielāku finansējumu.
Par jauno valdību, tās tapšanas īpatnībām un gaidāmajiem lēmumiem ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu, sarunājas Romāns Meļņiks.
Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību sabiedrībā, kādas kļūdas pieļāvusi iepriekšējā valdība, un ko gribētos sagaidīt no nākamās – Romāns Meļņiks vaicā Pēterim Leiškalnam, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības ekspertam.
Gripas vīruss ir daudz bīstamāks par citiem – no tā ir vislielākais hospitalizēto cilvēku skaits, jo gripa izraisa īslaicīgu imunitātes vājināšanos un tāpēc tieši gripas gadījumā ir ļoti daudz komplikāciju, intervijā Romānam Meļņikam stāsta Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.
Valsts atdzima caur barikādēm. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta pagājis, bet tā kareivīgā vienotā pretnostatījuma sajūta, kas tolaik valdīja, nekur nav zudusi. Joprojām esam bariņos uz barikādēm, joprojām ir kāds, pret ko cīnīties. Lai arī aizsargvaļņus būvējam vairs ne tik materiālā veidā, ne ar smago tehniku vai betona bluķiem, bet gan savstarpējo attiecību līmenī un apmētājot viens otru ar vārdiskiem akmeņiem. Jo vienmēr atrodas kāds, pret kuru kādam ir izdevīgi publiski vērsties kā pret slikto, un pārējie tam piebalso.
Ja visi runā par draudiem būt melnajā sarakstā, tad paskatāmies, kādas valstis tajā ir. Neko par tām negribu sliktu teikt, bet sajūtu līmenī, ja tam sarakstam pievienojas Latvija, tad jautājums, vai tas ir taisnīgi un adekvāti – intervijā Romānam Meļņikam jautā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Saprotat, ka valdības deklarācijā ierakstīto nāksies arī pildīt? Pat ja paši par to aizmirsīsiet, noteikti netrūks to, kuri atgādinās. Turklāt, ka nesanāca, nevarēs novelt uz "sliktajiem" citās partijās – valdības deklarācijā ierakstītais vienlīdz saistošs visām to veidojošajām partijām neatkarīgi no tā, kuras pārziņā nonāk katra no nozarēm, – tas ir pirmais, ko gribas teikt valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, apzinot informāciju par solījumiem, kas tiek likti topošās valdības deklarācijas projektā.
Beidzot pamodās! – tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, lasot vai dzirdot ziņas, ka Saeimas deputāti nu apņēmības pilni vispirms apturēt veselības finansēšanas likuma normas, kas attiecas uz nodokļu maksātāju dalīšanu labajos un sliktajos, tad, iespējams, vispār atteikties no tā dēvētās divu grozu kārtības. Labi, kļūdas ir jālabo, bet kur jūs bijāt agrāk, cienītie?! Par to, ka būs nepieciešamas šādas pārmaiņas, politiķi, tostarp arī varas partijas pārstāvošie, runāja jau kopš vasaras! Pirms vēlēšanām pietrūka apņēmības labot kļūdas? Bet kas to liedza darīt pēc vēlēšanām?
"Ir valstiski svarīgi, lai ir tādi cilvēki, kas spēj radīt un pasniegt lasītājiem kvalitatīvu informāciju. Mums šī prasme radīt kvalitatīvu saturu ir jāsaglabā, jānotur, bet bez papildu līdzekļiem to nevar izdarīt," par iniciatīvu samazināt PVN presei un par preses nozīmi mūsdienās vispār Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis intervijā Romānam Meļņikam.
Lai kā baidītu izdevumi, bet arī tehnoloģiskā attīstība sabiedriskajiem medijiem ir vajadzīga, taču, kad nauda tam piešķirta, svarīgi iekļauties gan plānotajās summās, gan termiņos – intervijā Romānam Meļņikam pauž Dace Ķezbere – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja.
Uzmanību piesaista ažiotāža, kas raisījusies ap ziņu, ka savulaik par vienu no nācijas garīgajiem līderiem uztvertais bijušais mācītājs Juris Rubenis ierēdņiem vadījis "sevis atrašanas", "pamošanās" un "ķermeņa skenēšanas meditācijas" apmācības, par to saņemot arī atlīdzību. Izsmiekls, primitīvs nicinājums, pat izteicieni, kas nebūtu te atkārtojami, nāk absolūtā pārsvarā no cilvēkiem, kas labākajā gadījumā iepazinuši vien notikušā atstāstu, bet sliktākajā – rāvušies pārbļaut citu paustās lamas, iedomājoties, ka tā šajā brīdī var sevi vislabāk izrādīt.
Ekonomikas ministrija vēsta, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām veikusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās. Tā rezultātā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, un tas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados aptuveni par 391 miljonu eiro. Lieliska ziņa, vai ne? Īpaši ņemot vērā, ka visi tieši un arī netieši esam elektrības rēķinu maksātāji un tajos esošā OIK pozīcija šķiet pilnīgi lieka.
Spēkā stājusies jaunā veselības finansēšanas kārtība. Uzlabojumi ir nepieciešami, bet tie visdrīzāk varētu tikt ieviesti ar nākamo gadu un attiektos uz brīvprātīgo iemaksu aizstāšanu ar obligātajām visiem – intervijā Romānam Meļņikam stāsta veselības ministre Anda Čakša.
Kad un kāda Latvijā beidzot būs valdība? Ja būs, cik profesionāls, efektīvs būs tās sastāvs? Kuri no priekšvēlēšanu solījumiem tiks pildīti, kuri ne? Vai tiks pabeigtas priekšgājēju iesāktās reformas un labotas to pieļautās kļūdas? Vai beigsies reiz partiju savstarpējie kašķi un tās sāks produktīvi sadarboties, pieņemot lēmumus, kas ir visas sabiedrības, nevis atsevišķu grupu interesēs?
Vienas no Saeimā visvairāk pārstāvētajām partijām KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pirms svētkiem izteicās, ka valdībā nebūtu vietas nevienam no vecajām varas partijām – visām tām personām, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas. Skaisti jau skan, bet vai tiešām tā varam viennozīmīgi apgalvot, ka visi jaunie ir labi, bet visi vecie – slikti?
"Ja nav skaidri finansēšanas avoti, tas rada nestabilitātes sajūtu, neizpratni mediķos," intervijā Romānam Meļņikam par nepilnībām veselības aprūpes finansēšanas likumā un neskaidrību par finansējumu nozarei ilgtermiņā stāsta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.
Nacionālā apvienība uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Kasparam Gerhardam atlaist Rīgas domi un ministrs aktīvi rīkošoties – publiski tika pavēstīts sestdien. Ministrija jau pilnā sparā gatavojot attiecīgos dokumentus. Kad sagaidāma Rātsnama ilgstošo saimnieku brīvlaišana? Rīt ap pusdienas laiku? Izrādās, ka nē.
Divu Saeimā pirmo reizi ievēlēto partiju mēģinājumi veidot valdību bijuši neveiksmīgi, trešā no jaunpienācējām pati nolēkusi no šīs distances, nu visu skatieni vērsti glābšanas salmiņa – parlamentā par mata tiesu iekļuvušās partijas Jaunā Vienotība – virzienā. Tās līderis Krišjānis Kariņš nu šķietami esot tas, kuram pat savstarpēji viskašķīgākās partijas varētu uzticēt valdības stūri. Apstiprinot vismaz kaut kādu kompromisa valdību, partijas cer izbēgt no ārkārtas vēlēšanām. Vai tas izdosies, redzēsim, bet pagaidām uzmanības vērti ir vairāki aspekti.
