Lembergs: Šajā Saeimā stipri minimāla iespēja izveidot valdību(44)
Ar partijas Latvijai un Ventspilij, kas uz līguma pamata sadarbojas ar Zaļo un zemnieku savienību, priekšsēdētāju Aivaru Lembergu sarunājas Romāns Meļņiks.
Romāns Meļņiks
Ar tautu nerēķinās arī citur(12)
Kamēr Latvijā daļa sabiedrības klusi niknojas, daļa ironizē, vēl citi neliekas ne zinis par iepriekšējās valdības veikto nodokļu reformu, par pēcvēlēšanu valdības veidošanas mēģinājumiem, kā arī solītajiem labumiem budžetā, kuru pieņems vēl kas zina kad, ir vērts pievērst uzmanību notikumiem ārpus mūsu valsts – Francijā, kur nerimst protesti pret varas īstenoto nodokļu politiku.
Solījumi jau aizmirsušies?
Atceraties, ko politiķi mums solīja pirms vēlēšanām? Vismaz tie, par kuriem nobalsojāt. Vien pāris mēneši pagājuši kopš tā laika, bet viņu retorika jau tik ļoti mainījusies, it kā runa būtu par pavisam citiem cilvēkiem. Par ko tad mēs īsti balsojām? Meļiem? Liekuļiem? Varbūt dublieriem, kas nu nomainīti pret "īstajiem"?
Kā gulbis, vēzis un līdaka vienu valdību veidoja(5)
Neilgi pēc jaunās Saeimas darba sākuma pirmoreiz ievēlēto partiju pārstāvju trijotni, kas pretendēja uz valdības vadītāja amatu, nodēvēju par gulbi, vēzi un līdaku. Pēc līdzības ar Krilova fabulu. Problēma, ka pastāv līdzsvars Bordāna, Gobzema un Pabrika ambīcijās vilkt katram uz savu pusi, un, kamēr katrs no tiem nav "aplauzies", sarunas starp viņiem, viņu pārstāvētām partijām kā līdzvērtīgām nav iespējamas.
Kleckins: Ja sāk pārmaiņas, vispirms jābūt skaidrībai, ko grib sasniegt(25)
Ulmanis uztaisīja apvērsumu. Ko vajadzēja ar viņu darīt? Sodīt! Bet kas notika? Visa Latvija par viņu priecājās, jo ir beidzot viens cilvēks, kas visu izdarīs visu vietā. Tāda pie mums domāšana, saprotiet? – intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam saka ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, LU pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins.
Muļķes lomā. Kā vārdā?(7)
Vairākas dienas jau nedod mieru jautājums – kāpēc lielā daļā sabiedrības ļoti cienītajai finanšu ministrei ienāca prātā tik prasti sameloties, pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē paziņojot, ka Latvija starptautisko norēķinu SWIFT sistēmā esot iekļauta augsta riska zonā un ka "agrāk starptautiski naudas pārvedumi tika veikti dienas laikā, bet tagad pārskaitījumi nereti ilgst nedēļu, jo SWIFT veic papildu pārbaudes"? Tiešām neienāca prātā, ka gan bankas un to uzraugs, gan SWIFT sistēmas uzturētāji tūdaļ pat rausies nodzēst virs to galvām sakurto uguni?
Ierēdņu pieeja: ko vēl varētu saregulēt?(10)
Aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad saproti, ka valsts institūcijas, tiecoties apliecināt savas rūpes par kādām sabiedrības grupām, tā teikt, šauj pār strīpu, pārkāpj to robežu, aiz kuras ir personu tiesības vispirms jau pašām lemt, kā labāk rīkoties, kā labāk parūpēties par savu visu veidu drošību. Un tas attiecas kā uz privātām, tā juridiskām personām.
Daudziem politiskā taciņa ir pārāk īsa(9)
"Neizslēdzu, ka tas ir pietiekami maigs, netiešs, delikāts veids pavēstīt, ka konkrētajā situācijā ir problēmas," Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša pausto par Alda Gobzema izvērtēšanu atbilstībai darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju vērtē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Lai cilvēks atkal justos kā viņš pats
Kamēr vari sniegt prieku un gandarījumu citiem, tikmēr nevajadzētu apstāties vai kurnēt par to, ka kaut kā ir par daudz vai par grūtu – intervijā Romānam Meļņikam saka Liena Grīna, sociālā atbalsta mūziķiem organizācijas Fonds Līdzskaņa izpilddirektore.
Neprašu solījumi...(5)
Vairāk nekā pusotru mēnesi vēlēšanu barjeru pārvarējušie politiķi mūs baro ar... neko. Vai vismaz ne ar ko vēlētāju prātiem veselīgu. Vien apliecinājumiem, ka gatavi veidot valdību, ka sarunas notiekot un tās esot konstruktīvas, paziņojumiem par sarkano līniju novilkšanu un pēc tam ar tādu pašu pārliecību – par šo līniju kaitīgumu, konkurentu vainošanu teju vai visos nāves grēkos, sevi nemitīgi izceļot kā vienīgos pareizos, godīgos, teju vai svētos utt. Paši tā uzmanības centrā noturas visu laiku, lai arī reālā darbībā nav pagājuši ne soli uz priekšu. Nu labi, varbūt pussoli ir – Saeimas komisijas ir savēlētas, vismaz deputāti var ķerties pie priekšgājēju mantojuma vētīšanas. Bet skaidrības par nākamo valdību kā nav, tā nav.
Bija iespēja būt pie Dienas šūpuļa(2)
Ar kādreizējo laikraksta Diena darbinieci – ārvalstu ziņu dienesta veidotāju un informācijas biroja darba koordinatori – Māru Sīmani sarunājas Romāns Meļņiks.
Divi mēri dienā(5)
Vienā dienā divas lielas pilsētas piedzīvojušas varas maiņu. Latvijas rietumos un Latvijas austrumos. Liepājas mēra amatu atstājis Uldis Sesks (Liepājas partija), bet Daugavpils mēra amatu zaudējis Rihards Eigims (Mūsu partija). Situācijas gan radikāli atšķirīgas.
Uzdrīkstēties gribēt vairāk(2)
Beidzot to esam sagaidījuši. Valsts simtgadi. Sajūta kā pēc ilgstoša un emocijām bagāta kāpiena kalnā. Nu esam pie pašas virsotnes, mērķa sasniegšanas mirklis būs kārtīgi jāizbauda, lai arī tas ir tik ļoti īss salīdzinājumā ar jau noieto ceļu, ko ilgi vēl varēsim atcerēties, pieminēt, apjūsmot.
Vējonis: Pārāk daudzi kompromisi var novest pie stagnācijas(37)
Jādomā par to, lai pretendentam uz premjera amatu (tas attiecas arī uz citiem gadījumiem, kad top valdība) pietiek spēka iestāties pret kaut kādiem partiju virzītiem cilvēkiem; man ir bijusi pieredze, ka partijas mēģina uzspiest kādu konkrētu personu konkrētā amatā un, ja tas neizdodas, tad gatavas paziņot, ka neies koalīcijā – intervijā Romānam Meļņikam pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis
Nācās nosaukt lietas īstajos vārdos. Saruna ar Valdi Keri(24)
"Mēs diemžēl esam nonākuši pie tā kritiskā punkta, aiz kura atpakaļceļa var arī vairs nebūt. Tāpēc ir jāsaprot ikvienam politiķim un it sevišķi valsts pirmajām personām – ja šajā situācijā nebūs adekvātas reakcijas, tad mūsu Baltā galdauta svētki var izrādīties ar stipru "balto čībiņu" pēcgaršu..." intervijā Romānam Meļņikam norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Čekas aģentus atklājot(26)
Paralēli vispārējām kaislībām ap vēlēšanām un to rezultātiem, valdības veidošanu un bažām par savlaicīgu nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu (kavēšanās apdraud algu pielikumu vairākām no budžeta finansētajām grupām) ik pa laikam aktualizējas arī jautājums par tā dēvēto čekas maisu saturu. Lai arī lēmums par to publiskošanu ir pieņemts un "lielās atklāsmes" gaidāmas jau pavisam drīz, joprojām izskan vērtējumi par to, cik tas esot nepareizi, pat bīstami, ka tauta nesaprotot, kā "pareizi" vērtējami par aģentiem savervētie, ka šīs informācijas atklāšana varot novest pie personiskām traģēdijām utt.
Pārāk daudz krupju...(6)
Valsts prezidents pirmajam valdības veidošanas iespēju devis Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam. Atliek vien novēlēt, lai veicas, jo skaidrs, ka viegli nebūs, it īpaši ņemot vērā gan īso termiņu, kas atvēlēts, gan sarkanās līnijas, ko partiju pārstāvji novilkuši savstarpējās attiecībās, gan arī vēsturiski radītos daudzos "krupjus, kas jānorij", proti, aizvainojumus, pārinodarījumus, kurus, ja gribēs sadarboties vienā valdībā, daudziem būs jāspēj sevī savaldīt. Un tas attiecas ne tikai uz attiecībām starp tā dēvētajām jaunajām un vecajām partijām.
Kaktiņš: Kaut vai ar septiņpadsmito mēģinājumu(2)
"Nav Satversmē ierakstīts, nav paredzēts, ka valdība jāizveido pirmajā, otrajā vai trešajā piegājienā, – to var sastādīt arī septiņpadsmitajā piegājienā. Veidos, kamēr izveidos," intervijā Romānam Meļņikam pauž sociologs Arnis Kaktiņš.
Saeimai jāsāk ar sevi(3)
Jaunā Saeima jau rītdien sanāk uz pirmo sēdi. Ļoti nozīmīga diena, ne tikai viņiem. Tas būs kā pirmais lielais eksāmens mūsu vēlēto parlamentāriešu spējai cieņpilni pašorganizēties. Šajā dienā mums visiem būs iespēja arī pārliecināties, cik rūpīga bijusi gatavošanās darba sākumam, proti, vai ir jau izveidojušās kādas neformālas saites starp dažādu partiju pārstāvjiem, lai nodrošinātu vairākumu balsojumos.
Nevienojas? Jānoraida visi!(7)
Pēdējā laikā aizvien biežāk dzird politiķu un politikas apskatnieku viedokli – ja reiz partijas pašas nespēj vienoties par sadarbību, noliekot malā arī savu līderu ambīcijas, tad to "sadraudzēšanas" procesā daudz aktīvāk jāiesaistās Valsts prezidentam. Iespējams, tieši šādu mudinājumu iespaidā Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Latvijas Radio pieļāva iespēju jau nākamnedēļ aicināt veidot valdību vienam no trim Saeimā iekļuvušo jauno partiju virzītajiem šī amata pretendentiem. Proti, vai nu Aldim Gobzemam no KPV LV, vai Jānim Bordānam no Jaunās konservatīvās partijas, vai Artim Pabrikam no Attīstībai/Par!.
Vieni – pašizredzētie. Kas tad ir pārējie?(13)
Ar filoloģijas doktoru, rakstnieku, publicistu, sabiedrisko darbinieku Māri Ruku sarunājas Romāns Meļņiks.
Ameriks: Mērķis – nākamo divu gadu laikā no ēnas iziet gaismā(16)
Par skatu uz valdības veidošanu no pašvaldības pozīcijām, par pārmaiņām Rīgas domes sastāvā, kā arī partijas Gods kalpot Rīgai! nākotnes perspektīvām ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku sarunājas Romāns Meļņiks.
Āboliņš un Līdaka: Revīzija radio vēl ne tuvu nav galā(6)
Par pārmaiņām, kas skar Latvijas Radio, ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Āboliņu, kura tiešā pārraudzībā ir Latvijas Radio, un padomes locekli Guntu Līdaku, kura koordinē starpinstitucionālo sadarbību un likumdošanas procesu, sarunājas Romāns Meļņiks
Jāiztiek bez aukles(8)
Radies iespaids, ka tikmēr, kamēr trīs partiju virzītie pretendenti uz premjera amatu būs līdzvērtīgās pozīcijās, neviens no tiem sev nevarēs aizrunāt Saeimas vairākuma atbalstu.
Personu dati – pašu personu problēma(5)
Divi samērā sadzīviski un šķietami nesaistīti pēdējā laika atgadījumi lika kārtējo reizi aizdomāties par to, cik patiesas vai varbūt tomēr butaforiskas ir dažādu mūsu valsts un starptautisko institūciju pūles aizsargāt personu datus. Tā vien šķiet, ka šī ir kārtējā joma, kurā formāli – likumu, noteikumu, instrukciju, kontrolētāju ziņā – viss ir it kā kārtībā, taču praksē "kārtība" vai nu nemaz nedarbojas, vai arī darbojas gaužām vāji. Kāds iegulda līdzekļus un pūles, lai jaunos nosacījumus ievērotu, bet kāds bez pūlēm to apiet.
Vainīgo meklētāji(6)
Tikai loģiski būtu, ja politiķi, kas nav guvuši vēlēšanās tik labus rezultātus, kā cerēts, rūpīgi un vispusīgi izvērtētu cēloņus un par tiem arī nevairītos runāt, tostarp atzīstot kļūmes. Protams, var teikt, ka šāds izvērtējums prasa zināmu laiku, bet arī tāda var būt atbilde uz jautājumu par šo tēmu. Bet ko redzam tā vietā? Tos pašus politiķus par smieklīgiem padarošas frāzes, ka pie visa vainīgi kaut kādi mistiski ārējie spēki.
Klajā nāk Nacionālā enciklopēdija(7)
Tieši mēnesi pirms valsts simtgades svinībām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma Latvija atvēršana. Par šī izdevuma nozīmi stāsta bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Dzintars: Ticami, ka var parādīties vēl kāds premjera amata kandidāts(53)
Vērojams diezgan liels haoss – ir vienlaicīgi vairāki sarunu vedēji, katrs no viņiem sarunas mēģina īstenot ar atšķirīgu taktiku, un izskatās, ka mēģinājumi savā starpā koordinēt šo procesu ir bijuši nesekmīgi – intervijā Romānam Meļņikam saka Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Tie, kas palika aiz borta, – norakstāmi vai cerīgi?(5)
Kamēr Saeimā iekļuvušie spēlē valdības veidošanas spēlītes, īstais laiks pievērst uzmanību tiem, kuri 5% vēlētāju balsu barjeru nepārvarēja, taču bija samērā tuvu tam. Runa tātad ir par Latvijas Reģionu apvienību un partiju Progresīvie.
Partijas iet strupceļā(8)
Tikai nedēļa pagājusi kopš vēlēšanām, bet raibo notikumu iespaidā šķiet, ka jau vesela mūžība. Pat kolēģi žurnālisti iegājuši azartā un ziņām atļāvušies likt žēlus virsrakstus par to, ka "sarūk izredzes jau šonedēļ gūt skaidrību par jaunās valdības sastāvu". Bet, kā saka, neskriesim zirgiem pa priekšu, ļausim atdzist vēlēšanu laikā sakarsušajiem prātiem, lai tad valstiski svarīgie lēmumi tiek pieņemti rāmi un izsvērti, nevis emociju iespaidā.