Līcis: nākotnē raugāmies cerīgāk(6)
Ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektoru, šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Guntaru Līci sarunājas Romāns Meļņiks.
Romāns Meļņiks
Maksājam, lai mūs zombē(17)
Atkal tuvojas vēlēšanas, un atkal partijas sarosījušās vēlētāju balsu medībām. Kāda sākusi reklamēties jau pirms Saeimas lēmuma par Rīgas domes atlaišanu, vēl dažas – starplaikā starp šo lēmumu un dienu, kad Valsts prezidents attiecīgo likumu izsludina, izmantojot brīdi, kad vēl nav politiskās aģitācijas ierobežojumu un kad vēl vēlētāju prāti nav pārslogoti ar izvēlēm.
Pierobežā cilvēkiem nenovēl dzīvot?(32)
Par valdības sāktajām reformām ar Viļakas Valsts ģimnāzijas direktori, Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Sarmīti Šaicāni sarunājas Romāns Meļņiks.
"Zīmēšanās" vispirms(10)
Mulsina politiķu (līdz pat Valsts prezidenta līmenim) pēkšņā sarosīšanās, it kā aizstāvot Latvijas pilsoni pret "sliktajiem", kas viņu grasās izdot tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā. Vispirms – kur viņi bija agrāk, kāpēc neizrādīja savas "rūpes" un "bažas" jau tad, kad vēl bija kas lietas labā darāms, proti, kad jautājums vēl nebija nonācis līdz pēdējai tiesas instancei un kad Latvijai vēl bija iespēja šo lietu pārņemt, bet to neizmantoja?!
Brīvlaisti. Kas tālāk?(3)
Rīgas dome ir atlaista. Jā, var teikt, ka gandrīz atlaista, jo Saeimas ceturtdien par to pieņemtais likums vēl jāizsludina Valsts prezidentam, taču lietas būtību tas nemaina – izsludināšana šajā gadījumā ir vien tehniska procedūra, jo vairāk tāpēc, ka arī pati pašreizējā Rīgas dome ir pierādījusi savu lemtnespēju.
Ar smaidu uz lūpām un dunci aiz muguras(7)
Partijas sarosījušās Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām. Lēmums par domes atlaišanu vēl nav pieņemts, taču daža jau reklamē savu pretendentu mēra amatam, citas vēl vērtē, ko likt saraksta priekšgalā, vēl kāda steidz apliecināt savu līderu varēšanu ar pēdējā brīdī paveicamajiem darbiem.
Valdības izgāšanās(12)
Politikas kvalitāti rāda tas, cik daudz un bieži nepieciešami likumu grozījumi, – šādu viedokli politikas un valsts pārvaldes eksperti izsaka ik pa laikam. Un to papildināt varētu ar tēzi, ka politikas kvalitāti (vai ne-kvalitāti) apliecina arī tiesā apstrīdēto politisko lēmumu skaits. Ja iepriekš bija jau ierasts, ka laiku pa laikam kāds likums tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, tāpat gadījās, ka valsts tika atzīta par zaudētāju starptautiskas tiesās un bija spiesta maksāt kompensācijas par cietušajiem atzītajiem, tad nu šim "komplektam" pievienojas arī seriāls ap LU rektora neapstiprināšanu un tam sekojošo tiesāšanos, rektora vietas izpildītāja iecelšanu, atcelšanu, iecelšanu...
Augstskolu reforma. Kā interesēs?(24)
Arī augstskolas saprot, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, taču mēs esam norūpējušies, ka reforma ir sākta sasteigti, nekvalitatīvi un neapspriežoties ar pašām augstskolām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Dr. habil. med. Aigars Pētersons.
Kontrolšāviens vēlēšanām
Trīs sēdes pēc kārtas Rīgas domē nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, tas ir nosacījums ārkārtas vēlēšanu rīkošanai pašvaldībā. Tiesa, vēlēšanas tāpat bija neizbēgamas, ņemot vērā valdību veidojošo partiju teju vai vienprātīgo viedokli par to. Tomēr tas, kas notika pēdējās dienās, kad galvaspilsētā valdošā partija Gods kalpot Rīgai (GKR) sabloķējās ar opozīciju pret līdz šim arī valdošo Saskaņu, kura vēlējās Rīgas mēra Burova atlaišanu no amata, ir ne tikai skaists manevrs, bet arī uzskatāms turpinājums GKR attālināšanās procesam no Saskaņas. Gan Saskaņa ar savu agresivitāti, gan opozīcijas partijas ar atbalstu Burova darbībām faktiski pārpozicionēja GKR par drīzāk latviskām, nevis krieviskām partijām tuvu, par ko ļoti trāpīgi jau pirms kāda laika rakstīja mana kolēģe Agnese Margēviča.
Pirmā doma: atkal "apgūst"?(4)
Savdabīgs sabiedrībā valdošas neuzticēšanās, aizdomīguma, skepses piemērs šajās dienās bija vērojams saistībā ar ziņu, ka Rīgas parkos sāk izvietot tā dēvētos suņu pasta stabiņus – speciālus objektus, ko šie dzīvnieki varētu "apšpricēt", tādējādi savus vēstījumus sugas brāļiem un māsām mazāk atstājot uz kokiem, kam tas traucē augt. Labi domāts neliels infrastruktūras uzlabojums, taču publikas reakcija, kas sekoja, bija tāda, it kā tas būtu sazin kāds miljonu projekts.
ABVL Bank likvidators: Valsts institūcijas raisa ažiotāžu, nevis korekti informē(23)
Es domāju, ka visu interesēs ir tikt galā ar visām pārbaudēm, lai tiešām nonāktu līdz patiesībai par to, kas ir noticis un kas nav noticis, lai liktu arī beidzot punktu visām spekulācijām, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina likvidējamās AS ABLV Bank likvidators, likvidācijas komitejas loceklis Andris Kovaļčuks
Kas drīzumā mainīsies skolēniem(5)
Par pārmaiņām skolās līdz ar pilnveidoto mācību saturu un jauno pieeju izglītošanā ar Ogres 1. vidusskolas direktoru Igoru Grigorjevu sarunājas Romāns Meļņiks.
Rīcība, kad atklās, vai rīcība, lai atklātu?(3)
Domājams, ka teju vai visus pārņēmis pamatīgs satraukums par jaunā koronavīrusa izplatīšanos, – Pasaules Veselības organizācijas dati par 27. janvāri liecina, ka koronavīruss reģistrēts 2798 personām, pārsvarā Ķīnā, taču 37 gadījumos arī ārpus Ķīnas – 11 valstīs, tostarp Vācijā. Turklāt kopumā konstatēti vismaz 80 nāves gadījumi.
Padomājiet, kam traucē vēja parki!(37)
Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvenergo Gada balvas enerģētikā galvenās balvas ieguvēju Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori profesori Dagniju Blumbergu sarunājas Romāns Meļņiks.
Augstskola sākas ar profesoriem, nevis ar padomi(18)
Skaistās runas par augstskolu reitingiem, augstām prasībām akadēmiskajam personālam utt. atdursies pret banālu naudas trūkumu – paredz Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.
Ārpolitiska tukšvārdība(27)
Saeimā notikušas ikgadējās ārpolitikas debates ar atbildīgā ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību.
Kāds bijis Kariņa valdības gads?(40)
Daudzos jautājumos sāksies sacensība par to, kurš būs tālāks no problēmām, – paredz politologs, sabiedrisko attiecību jomas uzņēmējs Filips Rajevskis intervijā Romānam Meļņikam
Konsolidētāji par sekām nedomā(13)
Plašu uzmanību piesaistījusi ziņa, ka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) jaunā vadība šogad plāno atbrīvot no darba līdz pat 1500 darbiniekiem, kas veido apmēram 24% no kopējā kompānijā nodarbināto skaita. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji vēsta, ka rūpēšoties par viņu pārkvalifikāciju un jauna darba atrašanu, satiksmes ministrs apņēmies veidot īpašu darba grupu, kurai būšot jārisina sociālie jautājumi, utt. Taču tā ir tikai viena šīs problēmas šķautne, kamēr citas dīvainā kārtā paliek ēnā.
Kungs paliek. Kalpus atlaiž(6)
Plānus nākt klajā ar savdabīgu iniciatīvu atklājis partijas KPV LV "tēvs" un līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, kurš nesen izslēgts no tāda paša nosaukuma Saeimas frakcijas. Viņš aicināšot biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos. Kāpēc? Jo viņam un atsevišķiem partijas līderiem, lūk, atšķiroties skatījums par to, kas jādara partijai, un nevarot jau būt tā, ka partija mēģina realizēt individuālo personu intereses.
Savs tikai "tas kaktiņš"?(4)
Nedēļas gaitā plaša uzmanība bija pievērsta Valsts kontroles atzinumiem par trūkumiem lielas daļas daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā. Galvenā kritika tika veltīta pašvaldībām, kuras nepietiekami kontrolējot situāciju. Tāpat tika izteikts nosodījums, ka apsaimniekošanas maksa daudzviet esot dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru, kas, saprotams, ir nepietiekami, lai veiktu kādus nozīmīgus remontus.
Radzevičs: politiskais spiediens ir(4)
Politiķiem jārunā par stratēģiskajiem uzdevumiem, nevis jāpārbīda cilvēki kā šaha figūras kapitālsabiedrību vadībā – Romānam Meļņikam saka Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs.
Tiesiskums ar nepilnībām(8)
Galvenais ir tas, kas mēs esam un saskaņā ar kādām vērtībām gribam dzīvot, kādā valstī mēs gribam dzīvot, kādu mēs redzam valsts nākotni, —pauž Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.
Betona un asfalta Rīga(17)
Diskusija, kas raisījusies saistībā ar va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vēlmi būvēt biroju ēku bijušā velotreka Marss vietā Rīgā, Brīvības gatvē 207, un vairāku nevalstisko organizāciju iebildumiem pret to, uzskatot, ka attiecīgajā vietā būtu veidojams publisks parks, jo tāda tuvumā nav, kārtējo reizi raisa pārdomas par pilsētas dzīvesvidi kā tādu.
Politiskā griba pāri visam(1)
Parlamenta vairākums ceturtdien nolēma mēnesi iepauzēt ar lemšanu galīgajā lasījumā par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu – kamēr noslēdzas parakstu vākšana par diviem likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pilnvaru termiņos pašvaldību ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paudis, ka līdz ar to Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās.
Tavars: Nepieciešama plašāka informācija par Lembergam noteikto sankciju argumentāciju(37)
Ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju un Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru sarunājas Romāns Meļņiks.
Izmukt, lai atgrieztos pie "saklāta galda"(9)
Visai bieži ir dzirdēts viedoklis: nedeklarēšos Rīgā, kamēr pie varas ir man netīkamie, nevēlos, lai viņi tērē manu nodokļu naudu visādos apšaubāmos veidos, tikai tad, kad būs pie varas tie, kas man tīkami, deklarēšos. Tāda emocionāla attieksme ir saprotama, tomēr... sanāk, ka tas "melnais darbs" – valdošo partiju nomaiņa vēlēšanās un "pareizo" ievēlēšana vietā – jāpanāk kādam citam, lai tad šādi "izmucēji" varētu atgriezties pie "saklāta galda"? Manuprāt, nekorekti, egoistiski, nodevīgi un arī bezatbildīgi – ja ļoti daudzi tā rīkosies, skaidrs, ka nebūs to, kuri var nodrošināt jebkādas pārmaiņas.
Ļaut vai neļaut?(12)
Svētku salūts raisa divējādas emocijas. No vienas puses, esmu pikts uz būkšķinātājiem, jo vienam no maniem suņiem no tā ārkārtīgi bail. No otras – izgāju gadumijas pusnaktī uz ielas, pirmo reizi bija tik švaka uguņošana apkārtnē, likās, ka kaut kā pietrūkst.
Beidzot ne kā svinību galda tosts(17)
Valsts prezidenta gadumijas uzruna pēc daudziem gadiem beidzot bija nevis kā svinību galda tosts, bet gan kā attīstības virziena norāde (cik nu tādā formātā vispār kas tāds iespējams). Tiesa, centrālā tēze no viņa paustā ir ja ne apšaubīšanas, tad vismaz plašākas un padziļinātas diskusijas, ko, cerams, sagaidīsim, vērta.
Neizniekot ēdienu(7)
Svētku laikā cilvēki vairāk nekā ikdienā saskaras ar problēmu, ka daļu sagatavoto ēdienu nākas izmest, jo nav laikus apēsts, ir sabojājies. Tas noteikti ir arī īstais brīdis, kad sākt par šo tēmu aizdomāties ne tikai tajā kontekstā, ka pašiem bijuši nevajadzīgi tēriņi, bet arī plašākā mērogā – sanāk, ka velts bijis daudzu cilvēku darbs šo produktu radīšanā, sagatavošanā, piegādē utt., kā arī lieki tērēti dažāda veida resursi, tostarp nodarot kaitējumu videi.
Kuru gan interesē miers?(10)
Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks tradicionālajā Ziemassvētku uzrunā Urbi et orbi (Pilsētai un pasaulei) aicināja uz mieru konfliktu plosītajās zemēs. Tiesa, lai pasaulē notiktu pārmaiņas, vispirms tām jānotiek cilvēku sirdīs, viņš norādīja. "Ir tumsa personīgajās, ģimenes un sociālajās attiecībās, tomēr Kristus gaisma ir lielāka. Ir tumsa ekonomiskajos, ģeopolitiskajos un ekonomiskajos konfliktos, tomēr Kristus gaisma ir lielāka," pauda Romas pāvests.