Arhitektu kopiena šogad tikusi pie jauna dokumenta savas nākotnes morālajam un estētiskajam ietvaram – Davosas deklarācijas, ko pieņēma Pasaules ekonomikas forumā satikušies Eiropas kultūras ministri.
Novembris ir mans mīļākais gadalaiks. Tumsas režīma un pulksteņu pagriešanas laiks man vienmēr ir atgādinājis sievieti, kura uzvelk melnu samta kleitu un rāmi gaida sauli atpakaļ.
Nezinu, vai deviņus gadus vecā Sofija turpina mācīties citā mūzikas skolā, nezinu, vai mamma viņu vadā uz nodarbībām Rīgas centrā, bet mikrorajona mūzikas skolas durvis viņām ir slēgtas un atslēga nolauzta. Meitenītei bija labas sekmes čella klasē, taču reiz pavasarī, kamēr viņa vingrinājās, aiz klases durvīm maza vibrēšana ar saknēm dziļi zemes garozā izraisīja cunami, kas aizslaucīja kuslos mūzikas skolas sapnīšus.
Melnas klavieres, kas zaudējušas savu balsi, bet ne majestātisko izskatu, novietotas pie Durbes baznīcas, palikušas spilgtā atmiņā no festivāla Zemlika pirmā apmeklējuma.
Pirmdienas, 24. septembra, rīts pienāk apmācies un lietains. Pāvests Francisks jau ir ieradies Latvijā. Esmu pamodusies laikā, kad citi cilvēki jau otro reizi ietur brokastis. Pāvesta ikdienā rīts sākas puspiecos no rīta.
Baltkrievu grupa Super Besse Latvijā jau tik ļoti kļuvusi par savējo, ka arī pagājušonedēļ Jersikas ielas vinila dienas tirdziņā tās plates bija atrodamas latviešu mūziķu plauktos jeb kastēs – Super Besse ierakstus izdod pašmāju kompānija I Love You Records, un nu jau atkal grupa pie mums viesojas arī klātienē.
Vasaras izskaņā raudāju. Ne tāpēc, ka netiku uz jūru, bet arī. Ne tikai pie jūras, kad beidzot tiku, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka vasara beidzas, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka cilvēks ir mirstīgs, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka saldūdens izsīkst un sālsūdens ir piesārņots, bet arī. Ne tikai tāpēc, ka nākotne var izrādīties tuvāk, nekā liekas, bet arī. Gribu uz jūru!