Kāds bija tas teiciens par interesantiem laikiem – Dievs nedod dzīvot interesantā laikā? Lai nu kā, kino jomā laika un tehnoloģiju diktētās pārmaiņas jēdzienam "interesants" tomēr nepiešķir tikai draudīgu vai dramatisku nokrāsu. Vienkārši ir interesanti. Pagājušajā nedēļā pirmizrādi kinoteātros piedzīvoja režisora Ulda Cipsta filma Tur, kas ir šī interesantā laika bērns. Tā publiski tiek pozicionēta kā kompānijas LMT (Latvijas Mobilais telefons) piedāvājums. Interesants ir fakts, ka filmas autori ir ķērušies pie fantastikas žanra, kam Latvijas kultūrvēsturē, arī kino, nav (spēcīgu) tradīciju. Turklāt filma ir tikai viena no "kompleksā piedāvājuma" daļām – pēc Tur gaitām kinoteātros LMT platformā tiks izrādīts seriāls ar tādu pašu nosaukumu.
Šāda prakse ir lokālo kino jomu atsvaidzinošs piemērs, pat ja īpaši neiedziļināmies konkrētā audiovizuālā produkta mākslinieciskajā kvalitātē vai tās ierobežotībā (to nedarīšu). Interesants ir fakts, ka Tur apgriež ar kājām gaisā pasaulē aprobēto kino un seriālu saikni. Savulaik ekstravagantais amerikāņu ģēnijs Deivids Linčs radīja seriālu Tvinpīka/Twin Peaks (1990), samierinot autorkino tradīciju, detektīvžanru, TV mediju un demokrātisko seriālu formātu. Pēc vairākiem gadiem Tvinpīkai, kas bija ieguvusi kulta statusu, sekoja paša Deivida Linča veidotā filma Tvinpīka. Uguns, nāc man līdzi!/ Twin Peaks: Fire Walk with Me (1992), ko Kannu festivāla profesionālā publika izsvilpa no parpalām, atzīstot to par Linča neveiksmi.
Pēc kāda laika arī populārā seriāla Sekss un lielpilsēta/Sex and the City (1998– 2004) autori ņēma un saražoja produktu izrādīšanai kinoteātros (2008. gadā), lai izmantotu seriāla popularitāti un nopelnītu. Šie piemēri gan nāk no tāltāla laikmeta, kad dominēja lineārā televīzija, turklāt klasiskos kino izrādīšanas un TV prakses modeļus vēl nebija "izspārdījis" tehnoloģiju triumfs un nekaunīgais, uzvarošais Netflix un tam līdzīgie. Tolaik neeksistēja jēdziens "kvalitatīvs seriāls" un tos neviens vēl nemēģināja aprīt negausīgi vienā piegājienā, skatoties sēriju pēc sērijas – līdz ģībienam.
Tie, kuri seko kino biznesa aktualitātēm, būs pievērsuši uzmanību pēdējo gadu skandāliem, kad Netflix ražotajām filmām tiek liegta pieeja Kannu festivālam. Netflix principiāli neizrāda savas producētās filmas kinoteātros, savukārt Francija kā tradīcijām bagāta valsts cenšas nosargāt klasisko kino demonstrēšanas sistēmu ar kinoteātriem kā tās pamatbalstu. Mēs neesam Francija, un LMT nav Netflix, mums nav nekādu bremzējošu tradīciju! Tur patiešām ir eksperiments – arī kā mēģinājums vispirms piedāvāt kinoteātros filmu (būtībā kompresētu seriāla daidžestu), ko acīmredzot ir iecerēts izmantot gan kā garu seriāla "tīzeri", gan kā izvērstu LMT reklāmu.
Atliek gaidīt, vai melodrāma ar fantastikas un virtuālās realitātes elementiem Tur, kurā ir naivas atsauces uz Matriksu/ The Matrix (1999) un kuras reklāmā birst tikpat asinssarkanas ziedlapiņas kā melodrāmā Amerikāņu skaistums/American Beauty (1999), kinoteātros piesaistīs skatītājus un vai spēs pārvarēt pieņēmumu, ka Latvijas kino ir problēmas ar noteiktu žanru, piemēram, fantastikas un šausmu filmu, piejaucēšanu. Interesanti.