Rakstnieks meklē rakstnieku. Vai atradīs – nav zināms. Izsekot Andra Akmentiņa meklējumiem ir gana intriģējoši, jo autors sava spalvasbrāļa Jāņa Ezeriņa pēdās uzrīko īstu detektīvsižetu.
Igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāns Zilais, ragainais dzīvnieks stāsta aizraujošu stāstu par fantāzijas un realitātes, radītprieka un radītāja attiecībām un par to bīstamību.
Pasaule pamazām jūk prātā, un neviens nezina, kas rīt(u) būs. Apmēram šādas sajūtas un daži absurda elementi vieno laikmetu, par kuru stāsta režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma Gads pirms kara, un laikmetu, kad tā cenšas nonākt pie kinoskatītājiem.
Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmata par Margaritu Vilcāni dokumentē latviešu estrādes periodu padomju gados, kas solistam nozīmēja vienlaikus gan radošus ierobežojumus, gan stabilitāti un garantētus ienākumus.
Amerikāņu režisora Deivida Finčera jaunākā filma Manks mudina apgūt klasiskas vērtības. Lai pilnvērtīgi izbaudītu šo darbu, ir nepieciešama saikne ar aizgājušo laikmetu un radošā procesa niansēm.
Valodnieces un dzejnieces Lalitas Muižnieces divu darbu cikls Pēdas. Melita Rīgā atgādina: īstā atgriešanās ir
tur, kur tavas mājas ir rododendru krūmi pie sētas un latviešu valoda tevī.
Nevienam nav jāiet ārā no mājas. Trīs jaunas filmas tiešsaistē – Armanda Zača un Lienes Lindes Klātbūtne, Ģiedres Žickītes Lēciens un Alekseja Učiteļa Cojs.
Režisora Alvja Hermaņa desmit sēriju filmā Aģentūra izcila melnbaltā kadra kultūra sadzīvo ar kaleidoskopisku scenāriju, dodot iespēju parādīties visiem Jaunā Rīgas teātra esošajiem un topošajiem aktieriem.
Mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes izstāde Mājvieta, kas ir aplūkojama Žaņa Lipkes memoriālā, atgādina – mēs dzīvojam blakus vai tieši tajās mājās, kurās dzīvoja tie, kas toreiz citus nodeva, un arī tie, kas glāba.